Finanšu gudrība. Ja kas, tavai zināšanai, “nauda zem matrača” ir drošs veids, kā to pazaudēt. Par to un ne tikai arī raksts. Glabāt naudu norēķinu kontā vai skaidrā naudā maciņā, ja kas, tas ir pierasts, ērti un sniedz mānīgu drošības sajūtu.

Mums šķiet, ka cipari ekrānā vai papīra banknotes seifā ir kaut kas stabils. Tomēr realitāte ir nepielūdzama: pēdējo desmit gadu laikā, no 2016. gada pavasara līdz 2026. gada pavasarim, kopējā inflācija Latvijā ir sasniegusi dramatisku atzīmi – 56 %.

Finanšu gudrība vai ko tas nozīmē praktiskajā dzīvē?

Tas nozīmē, ka par 100 eiro 2016. gada aprīlī veikalā varēja nopirkt gandrīz divreiz vairāk preču un pakalpojumu nekā šodien. Līdzekļi, kas visu šo desmitgadi ir vienkārši gulējuši bankas kontā ar nulles procentu likmi vai krājuši putekļus skaidrā naudā, ir nepamanāmi, bet neatgriezeniski zaudējuši vairāk nekā pusi savas reālās pirktspējas.

Nauda fiziski nav pazudusi, taču tās vērtība ir izkūpējusi gaisā. Inflāciju bieži dēvē par “neredzamo nodokli”, kas soda tos, kuri izvēlas neko nedarīt ar saviem uzkrājumiem.

Inflācijas anatomija Latvijā.

Lai labāk izprastu, kā tieši šis cenu kāpums ir ietekmējis mūsu ikdienas tēriņus, ir vērts aplūkot statistikas datus pa konkrētām preču un pakalpojumu kategorijām.

Skaitļi skaidri parāda, ka dažās dzīves jomās sadārdzinājums ir bijis pat dubults vai trīskāršs. Ja 2016. gadā katrā no šīm pozīcijām mēs būtu plānojuši tērēt 100 eiro, tad šodien par to pašu apjomu vai kvalitāti mums ir jāmaksā sekojošas summas:

• Kravu pārvadājumi – +170,4 % (no 100 € uz 270,40 €). Tas ir rekordliels pieaugums, kas loģistikas izmaksu dēļ netieši sadārdzina gandrīz katru preci, ko redzam veikalu plauktos.
• Stomatoloģija – +123,4 % (no 100 € uz 223,40 €). Zobārstniecības pakalpojumu cenas ir vairāk nekā dubultojušās, padarot rūpes par veselību par nopietnu finansiālu izaicinājumu.
• Ambulatorie medicīniskie pakalpojumi – +104,2 % (no 100 € uz 204,20 €). Medicīnas personāla trūkums un tehnoloģiju dārdzība ir tieši ietekmējusi privāto un maksas vizīšu pieejamību.
• Komunālie pakalpojumi (ūdensapgāde u.c.) – +80,6 % (no 100 € uz 180,60 €).
• Elektrība, gāze un citi kurināmie – +78,2 % (no 100 € uz 178,20 €). Energoresursu krīzes un globālie notikumi ir atstājuši paliekošas pēdas mūsu ikmēneša rēķinos.
• Personīgā transporta ekspluatācija – +75,4 % (no 100 € uz 175,40 €). Degviela, apkope un rezerves daļas prasa arvien lielākus ieguldījumus.
• Dzīvojamā platība, ūdens, enerģija (kopumā) – +72,1 % (no 100 € uz 172,10 €). Mājsaimniecības uzturēšana ir kļuvusi par vienu no lielākajām tēriņu pozīcijām.
• Pārtikas produkti un dzērieni – +71,7 % (no 100 € uz 171,70 €). Pamata pārtikas grozs – maize, piens, gaļa un dārzeņi – ir joma, kurā inflāciju katrs iedzīvotājs izjūt visvairāk, apmeklējot lielveikalus ik dienas.
• Restorāni un kafejnīcas – +66,4 % (no 100 € uz 166,40 €). Izklaides un ēšanas ārpus mājas izmaksas ir augušas līdz ar darba algu un izejvielu cenu kāpumu.
• Veselības aprūpe (kopumā) – +53,8 % (no 100 € uz 153,80 €). Šeit iekļauti arī medikamenti un citas medicīnas preces.
• Augstākā izglītība – +52,8 % (no 100 € uz 152,80 €).
• Cita izglītība – +50,2 % (no 100 € uz 150,20 €). Kursi, pulciņi un tālākizglītība seko vispārējai tendencei.
• Nepārtikas preces – +45,2 % (no 100 € uz 145,20 €). Apģērbs, apavi, mēbeles un elektropreces ir augušas cenā salīdzinoši mērenāk, tomēr kāpums ir jūtams.

Šie skaitļi ir skaudrs pierādījums tam, ka naudas vienkārša “glabāšana” patiesībā ir tās dedzināšana lēnas uguns. Ja jūsu ienākumi vai uzkrājumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā nav auguši vismaz par 56 %, jūs esat kļuvuši nabadzīgāki, pat ja bankas konta atlikums ir palicis nemainīgs.

Vēstures ēnas un neuzticēšanās mūsdienu finanšu sistēmai.

Kāpēc, redzot šādu pirktspējas kritumu, Latvijas sabiedrība nesteidzas glābt savu naudu un investēt? Atbilde slēpjas mūsu vēsturiskajā atmiņā un kolektīvajā psiholoģijā. Latvijas iedzīvotāju vidū joprojām saglabājas dziļas šaubas par banku sistēmas uzticamību un izteikta neuzticēšanās jebkāda veida investīcijām.

Daudziem joprojām spilgti atmiņā ir palikuši dramatiskie 90. gadi – PSRS sabrukums un tam sekojošais rubļu noguldījumu vērtības zudums, kā arī vietējo komercbanku (piemēram, “Bankas Baltija”) bankrots.

Tam sekoja 2008. gada globālā finanšu krīze. Šie notikumi ir radījuši dziļu traumu un neuzticēšanās fonu. Cilvēkiem šķiet:

“Ja es naudu neredzu un nevaru aptaustīt, tā nav mana, un kāds to man atkal atņems.”

Otrs būtisks faktors ir vienkārša finanšu instrumentu neizpratne. Skolās ilgstoši netika mācīta finanšu pratība, tāpēc vārdi “akcijas”, “obligācijas”, “ieguldījumu fondi” vai “ETF” daudziem izklausās pēc sarežģītas un bīstamas azartspēles, nevis pēc rīka savas nākotnes nodrošināšanai.

Tā rezultātā esam nonākuši pie satraucošas statistikas: 83 % Latvijas iedzīvotāju vispār neinvestē finanšu instrumentos, izņemot likumdošanā noteiktos un pusautomātiskos produktus, piemēram, pensiju 2. vai 3. līmeni un dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu.

Sabiedrība izvēlas pasivitāti, kas īstermiņā šķiet droša, bet ilgtermiņā garantē zaudējumus inflācijas dēļ.

Vēl bīstamāka tendence ir saistīta ar pamata finanšu stabilitāti. Statistikas dati rāda, ka 22 % iedzīvotāju pat nav izveidots pamata finanšu “drošības spilvens” trīs mēnešu izdevumu apmērā.

Tas nozīmē, ka katrs piektais cilvēks mūsu valstī dzīvo no algas līdz algai, un jebkuras pēkšņas problēmas, kā darba zaudēšana, veselības krīze vai steidzams mājokļa remonts var acumirklī novest pie smagām parādsaistībām.

Praktiski soļi nopelnītās naudas vērtības saglabāšanai un vairošanai.

Ko darīt, un kā pasargāt savu grūtā darbā nopelnīto naudu no inflācijas plosīšanās? Brīnumlīdzekļu nav, taču ir skaidri finanšu gudrības pamatprincipi, kurus ieviešot savā ikdienā, var panākt stabilitāti un drošību par rītdienu. Šeit būs stratēģisks rīcības plāns ikvienam:

1. Izveidojiet un nostipriniet drošības spilvenu.

Pirms sākt domāt par investīcijām, ir jānodrošina aizmugure. Tam pašam 22 % iedzīvotāju grupai, kurai nav uzkrājumu, pirmais uzdevums ir izveidot likvīdu (ātri pieejamu) naudas rezervi.

Tam vajadzētu būt apjomam, kas sedz jūsu un jūsu ģimenes fiksētos izdevumus 3 līdz 6 mēnešu periodam. Šo naudu nedrīkst investēt riskantos instrumentos jo tai jāatrodas krājkontā vai termiņnoguldījumā.

Lai gan inflācija to nedaudz deldēs, šīs naudas uzdevums nav nopelnīt, bet gan kalpot kā apdrošināšanai pret neparedzētiem dzīves pavērsieniem.

2. Izmantojiet krājkontus un termiņnoguldījumus.

 Ja agrāk bankas par naudas turēšanu maksāja nulli, tad pēdējos gados, pieaugot Eiropas Centrālās bankas procentu likmēm, situācija ir mainījusies. Latvijas komercbankas un krājaizdevuma sabiedrības piedāvā termiņnoguldījumu likmes pat robežās no 3 % līdz 4 % gadā. Tas pilnībā neuzvar 10 gadu vēsturisko inflāciju, taču tas ievērojami samazina tās negatīvo ietekmi.

Turēt lielas naudas summas parastajā norēķinu kontā mūsdienās ir vienkārši bezatbildīgi pret savu maciņu.

3. Sāciet ar mazumiņu un vienkāršiem instrumentiem.

 Investēšanai nav vajadzīgi tūkstoši. Mūsdienu tehnoloģijas un banku lietotnes ļauj sākt ieguldīt pat no 1 eiro vai 10 eiro mēnesī. Viens no drošākajiem un saprotamākajiem veidiem iesācējiem ir indeksu fondi (ETF).

Tie ir fondu veidi, kas automātiski seko līdzi simtiem vai tūkstošiem pasaules lielāko uzņēmumu akciju vērtībai (piemēram, S&P 500 indekss, kas ietver ASV vadošos uzņēmumus).

Ieguldot šādā fondā, jūs pērkat mazu daļiņu no visas pasaules ekonomikas, tādējādi samazinot risku,  ja vienam uzņēmumam klāsies slikti, citi to kompensēs.

4. Sakārtojiet savu pensiju līmeni.

 Latvijā darbojas trīs pakāpju pensiju sistēma. Ja 1. un 2. līmenis darbojas automātiski no jūsu sociālajām iemaksām, tad daudzi aizmirst pārbaudīt, kurā plānā viņu nauda atrodas.

Ja līdz pensijai ir palikuši vairāk nekā 10–15 gadi, naudai noteikti vajadzētu atrasties aktīvajā 100 % akciju plānā.

Konservatīvie plāni ilgtermiņā nespēj apsteigt inflāciju un ir piemēroti tikai tiem, kuriem pensionēšanās ir pāris gadu attālumā.

Tāpat ir vērts apsvērt pensiju 3. līmeni, jo valsts piedāvā nodokļu atvieglojumus, iespēju saņemt atpakaļ 20 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) par iemaksām, kas nepārsniedz 10 % no jūsu bruto algas. Tas ir tūlītējs un garantēts ienesīgums.

5. Investējiet savā izglītībā un kvalifikācijā.

Labākā investīcija, kas ir pilnībā aizsargāta pret jebkuru inflāciju un banku krīzi, esat jūs pats. Kā redzējām statistikā, izglītības pakalpojumu cenas aug, kas nozīmē, ka zināšanas kļūst vērtīgākas.

Jaunas prasmes, svešvalodu apguve, digitālās iemaņas vai profesionālā sertifikācija palielina jūsu vērtību darba tirgū. Tas dod iespēju pelnīt vairāk un nodrošina, ka jūsu alga augs straujāk nekā inflācijas līkne veikalos.

Zelta likums finanšu pasaulē.

Nebūt pasīvam. Lielākais risks mūsdienu ekonomikā nav investēšanas risks, bet gan risks palikt uz vietas un noskatīties, kā laiks un inflācija iznīcina jūsu darba augļus.

Sāciet ar maziem, regulāriem soļiem, izglītojiet sevi un pārvērtiet savu naudu no guļoša kapitāla par strādājošu instrumentu.

Labu Dienu!