Mirdzums, tā ir Parīze, jo tā ir pasaules sapņu, mākslas, gastronomijas un, protams, neizsīkstošas romantikas pilsēta. Tā ir vieta, kur katrs ceļojums šķiet kā atgriešanās mājās, uz vietu, kas elpo vēsturi un eleganci.
Starp Luvras majestātiskumu, Triumfa arkas varenību un Notre-Dame dvesmu slejas viens, nepārprotams un spožs simbols- Eifeļa tornis. Šī metāla dāma, kas paceļas debesīs, ir ne tikai inženierijas šedevrs, bet arī Parīzes sirds.
Tā ir redzama no Monmartras bohēmiskajiem kalniem, atspīd Sēnas rāmajos ūdeņos un sveicina katru, kas meklē Mīlestības pilsētas brīnumu. Pirms pilnībā pievēršamies torņa atjaunošanas epopejai, ielūkosimies dažos no Parīzes dārgakmeņiem, kas veido tās neatkārtojamo šarmu.
Mirdzums vai Parīzes mūžīgais smaids.
Pārlūks Ievērojamākajām Vietām.
Parīzes kultūras kanons ir tik plašs, ka varētu aizpildīt mūžu. Katrs rajons, katra iela slēpj kādu stāstu.
Luvras muzejs (Musée du Louvre).
Sākotnēji karaliskā pils, tagad pasaules lielākais mākslas muzejs, kurā mīt Mona Liza, Milosas Venēra un tūkstošiem citu šedevru. Tās stikla piramīda ir kļuvusi par modernās Parīzes neatņemamu sastāvdaļu, kas kontrastē ar vēsturiskajiem fasāžu ansambļiem.
Notre-Dame de Paris katedrāle.
Šis gotikas meistardarbs Sēnas upes sirdī, Île de la Cité salā, pat pēc 2019. gada ugunsgrēka joprojām spēj aizraut ar savu varenību un lielo, traģisko skaistumu. Tās atjaunošana kļuvusi par visas Francijas nacionālu apņemšanos.
Triumfa arka (Arc de Triomphe).
Varenais piemineklis Elizejas lauku (Champs-Élysées) galā, kas godā franču militārās uzvaras. No tās augšas paveras brīnišķīgs skats uz pilsētas izkārtojumu, ieskaitot slaveno vēsturisko asi, kas stiepjas no Luvras līdz La Défense.
Monmartras bohēma un Sacré-Cœur bazilika.
Monmartras kalns, kādreizējais mākslinieku Pikaso, Van Goga un Tūlūza-Lotreka mājvieta, piedāvā mazliet cita veida Parīzes skatu. Baltā Sacré-Cœur bazilika ar savu bizantiešu un romānikas stilu, kas atrodas virsotnē, ir gan reliģisks centrs, gan skatu laukums ar elpu aizraujošu panorāmu.
Orsē muzejs (Musée d’Orsay).
Vēsturiskā dzelzceļa stacijā izvietots, šis muzejs ir patvērums impresionisma un postimpresionisma cienītājiem, glabājot Monē, Degā un Renuāra darbus.
Tomēr neviens no šiem dārgumiem nespēj pārspēt to, kādu aizraujošu sajūtu rada Eifeļa tornis, sevišķi, kad tas nupat ieguvis jaunu krāsu kārtu.
Eifeļa Torņa skaistuma noslēpums.
Dzelzs dāmas pārkrāsošana.
Katru reizi, kad Eifeļa tornis tiek pārkrāsots, Parīze, šķiet, uzvelk jaunu kleitu. Bet aiz šīs vizuālās pārvērtības slēpjas nevis vienkāršs kosmētisks remonts, bet gan ļoti sarežģīts, ilgstošs un neticami rūpīgs darbs, kas atgādina liela mēroga juveliera veikumu.
Pirms 2024. gada Olimpiskajām spēlēm Parīzē, Eifeļa tornis tika pakļauts 20. pārkrāsošanas ciklam. Šī vērienīgā atjaunošana, kas ilga gandrīz trīs gadus, izmaksāja aptuveni 60 miljonus dolāru. Tā bija sagatavošanās ne tikai Olimpiādei, bet arī veids, kā nodrošināt simtgadīgā metāla milža ilgmūžību.
Kāpēc pārkrāsošana nepieciešama ik pēc 7 gadiem?
Eifeļa tornis nav tikai elegants tēla simbols; tā ir milzīga, atklāta tērauda konstrukcija, kas nepārtraukti ir pakļauta visiem dabas elementiem. Parīzes mitrumam, lietum, temperatūras svārstībām un pilsētas piesārņojumam.
Lai saglabātu Eifeļa torņa struktūru ideālā stāvoklī un pasargātu to no galvenā ienaidnieka – korozijas jeb rūsas, to nākas pārkrāsot aptuveni reizi septiņos gados. Šis septiņu gadu cikls ir kļuvis par nerakstītu likumu kopš torņa uzcelšanas 1889. gadā.
Katrā pārkrāsošanas reizē tiek izmantotas aptuveni 60 tonnas krāsas, kas tiek uzklātas uz torņa 250 000 kvadrātmetru lielās virsmas. Process ilgst vairāk nekā gadu, un tas prasa precizitāti, kas ir pretrunā ar projekta apjomīgumu.
Meistarība 300 metru augstumā.
Kā tas tiek darīts?
Iespaidīgākā un vismazāk zināmā Eifeļa torņa pārkrāsošanas detaļa ir darba tehnika: krāsotāji nedrīkst izmantot krāsas smidzinātājus!
Visa krāsa tiek uzklāta ar rokām, izmantojot otas, slāni pa slānim. Šāda metode tiek izmantota vairāku iemeslu dēļ:
1. Vides aizsardzība: Lai novērstu krāsas daļiņu izplatīšanos un apkārtējās teritorijas – Marsa lauku (Champ-de-Mars) un Parīzes – piesārņošanu.
2. Rūpīga aizsardzība: Ar otām ir iespējams daudz efektīvāk un vienmērīgāk iekļūt visās sarežģītajās metāla konstrukcijas vietās, savienojumos un kniedēs. Tas ir būtiski, lai krāsa netiktu iespiesta savienojumu šuvēs, kur vēlāk varētu uzkrāties mitrums un sākties korozija zem aizsargslāņa.
Šo darbu veic tikai 25 īpaši apmācīti industriālie alpīnisti-krāsotāji, kas, apbruņoti ar otām, drošības trosēm un milzīgu pacietību, strādā līdz pat 300 metru augstumā, bieži vien sarežģītos laika apstākļos.
Katrs tērauda elements tiek rūpīgi notīrīts no vecās krāsas, pārbaudīts, lai atklātu rūsas perēkļus, un tikai tad tiek uzklātas jaunās aizsardzības un krāsu kārtas.
Vairāk nekā tikai brūns.
Eifeļa Torņa krāsu palete.
Par savu 130 gadu pastāvēšanas vēsturi Eifeļa tornis ir nomainījis vairāk nekā desmit krāsu toņus, demonstrējot negaidīti plašu paleti:
• Sākotnējā krāsa (1889): Sākotnēji tornis tika nokrāsots Venēcijas sarkanajā (Venetian Red) – siltā, sarkanbrūnā tonī, kas bija tuvs rūsganam dzelzs tonim, nevis zeltam. Tas bija praktisks risinājums, jo šī krāsa labi maskēja rūsas sākumu.
• Atdzimšana Olimpiešiem: Vairākas desmitgades tornis bija krāsots siltā brūnā tonī, kas pazīstams kā “Eifeļa Brūnais” (Eiffel Brown). Taču pirms 2024. gada Olimpiskajām spēlēm tika pieņemts lēmums mainīt krāsu uz gaišāku, zeltīti-bronzas toni.
Šo iedvesmu guva pats Gustava Eifeļa sākotnējā ideja par “spožu metālu” (metālu, kas atstaro saules gaismu), lai tornis patiešām atspoguļotu Parīzes spožumu.
Šī krāsu maiņa ne tikai atsvaidzināja torņa izskatu, bet arī kļuva par simbolisku žestu jo Parīze atkal ir gatava uzņemt pasauli ar jaunu, mirdzošu seju.
Eifeļa torņa pārkrāsošana ir unikāls process. Tā ir liela mēroga juveliera darbs, kas prasa laiku, milzīgu precizitāti un ievērojamus finansiālus ieguldījumus.
Tomēr rezultāts vienmēr ir to vērts: Eifeļa tornis atkal mirdz, atgādinot mums, ka pat metāls var novecot skaisti, ja vien tiek pienācīgi kopts un lolots.
Parīze un tās slavenākais tornis aicina mūs uz pārdomām par skaistuma un ilgmūžības vērtību, kas prasa pastāvīgu uzmanību un rūpes. Šis bronzas mirdzums nebūtu iespējams bez mazo komandu smagā un apzinīgā darba.
Tāpēc, nākamreiz, kad redzēsiet Eifeļa torņa atspīdumu, atcerieties: tas nav tikai tērauds un kniedes, tas ir krāsotāju-alpīnistu pacietības un mākslas darbs visaugstākajā līmenī.
Apmeklē Parīzi!
