Ēdu daudz. Vai esi kādreiz aizdomājies, cik bieži mēs ēdam nevis tāpēc, ka esam izsalkuši, bet gan aiz ieraduma, emociju vai garlaicības dēļ? Vai esi piekritis apgalvojumam, ka cilvēki ēd automātiski?
Iespējams, daudzi no mums tiešām dara to gandrīz nepamanot, tomēr, ja ieskatāmies rūpīgāk, katra kumosa ceļš uz muti ir izvēles rezultāts.
Katrā mirklī, kad mūsu roka sniedzas pēc kāda garduma, mēs pieņemam lēmumu. Iespējams, šis lēmums ir tik ierasts un nemanāms, ka šķiet automātisks.
Taču patiesībā mēs paši sev sakām: “Es to vēlos!” Un tikpat labi katrā atteikumā, piemēram, kad atsakāmies no kārdinoša otrā kūkas gabala, slēpjas apzināta izvēle: “Man tas šobrīd nav nepieciešams.”
Ēdu daudz, kāpēc?
Lēmums par ēšanu vai atteikšanos no ēdiena gandrīz vienmēr balstās uz noteiktiem iemesliem. Dažreiz mēs ēdam, jo esam pārliecināti, ka to esam pelnījuši: “Šodien bija smaga diena, esmu to pelnījis!”
Citreiz mēs pārliecinām sevi, ka tas ir noderīgi: “Man vajag uzņemt enerģiju!” Bet ir arī gadījumi, kad iekšējā balss saka: “Tas ir kaitīgi, tas nav manā uztura plānā.”
Lai saprastu savus ēšanas paradumus un lēmumus, pirmais solis ir kļūt apzinātam. Kad jūti vēlmi kaut ko apēst, apstājies un uzdod sev jautājumu: “Kāpēc es to vēlos tieši tagad?
Vai esmu patiesi izsalcis, vai tas ir tikai ieradums, garlaicība vai emocijas?
Ja šo jautājumu uzdošana šķiet pārāk sarežģīta vai neērta, palīdzēt var pārtikas dienasgrāmata. Tajā vari pierakstīt ne tikai to, ko ēd, bet arī kāpēc. Šāda pieeja ļauj labāk izprast sevi un savus patiesos ēšanas iemeslus.
Iekšējais konflikts vai cīņa starp “Gribu” un “Nedrīkst”
Bieži vien pārēšanās nav tikai fizisks ieradums, bet dziļāka iekšēja cīņa starp divām mūsu personības daļām. Viena daļa vēlas komfortu, mierinājumu, baudījumu, bet otra aicina uz pašdisciplīnu, kritizē un mudina uz ierobežojumiem.
Šī cīņa bieži rada spriedzi, kas atņem dzīvesprieku un iedzen mūs apburtajā lokā, stress, pārēšanās, vainas sajūta, stingra diēta, atkal pārēšanās.
Kamēr abas šīs personības daļas karo savā starpā, liekā svara problēma būs neatņemama ikdienas sastāvdaļa.
Lai panāktu iekšēju mieru, ir jāsaprot, ka abas šīs daļas vēlas mums labu. Tās abas cīnās katra savā veidā, lai pasargātu mūs, sniegtu mierinājumu vai disciplinētu.
Neviens iekšējais “balss” fragments nav mūsu ienaidnieks. Mūsu uzdevums ir saskaņot šīs daļas, nevis iznīcināt vienu par labu otrai.
Pārēšanās eksperiments.
Lai labāk izprastu šo iekšējo konfliktu, vari veikt nelielu vingrinājumu. Izstiep roku sev priekšā un iedomājies, ka esi trīs gadus vecs bērns, kurš sniedzas pēc konfektes skaistā, krāsainā iesaiņojumā.
Taču tajā brīdī tu dzirdi mātes stingro balsi: “To nedrīkst! Būs diatēze!”
Ko tu sajūti? Roka apstājas, ķermenis saspringst, prāts kļūst nemierīgs. Šī vienkāršā situācija parāda, kā gribas un aizlieguma konflikts rada fizisku un emocionālu stresu.
Ja šāda spriedze atkārtojas bieži, tā ietekmē gremošanu, vielmaiņu un pat emocionālo līdzsvaru.
Pieņemšana, pirmais solis uz pārmaiņām.
Mēs bieži vien ticam, ka atbrīvojoties no nepatīkamām sajūtām, ieradumiem vai vājībām, dzīve kļūs vieglāka. Taču īstā atslēga ir pieņemšanā. Tikai pieņemot savas vājības un emocijas bez nosodījuma, mēs spējam tās transformēt.
Kad mēs atmetam vēlmi “cīnīties” ar sevi un sākam klausīties, ko vēlas katra mūsu daļa, mēs atklājam iekšēju mieru. Pieņemšana nenozīmē piekāpšanos. Tas ir ceļš uz sapratni un gudrāku, līdzsvarotāku lēmumu pieņemšanu.
Kā saskaņot karojošās daļas?
Lai labāk izprastu un saskaņotu savas iekšējās balsis, var izmantot vienkāršu psiholoģisku tehniku — “Dialogu ar savām daļām”.
1. Piešķir savām daļām vārdus.
Piešķir tēlus vai vārdus savai “Pārēšanās” daļai un savai “Kontroles” daļai. Piemēram: “Rīkums” (kas alkst pēc gardumiem) un “Skolotājs” (kas uzrauga disciplīnu).
2. Izveido dialogu.
Ņem papīru un sadali lapu divās kolonnās. Vienā kolonnā raksti vienas daļas domas, otrā — otras atbildes. Tu vari arī izmantot divus krēslus, sēžoties pārmaiņus katrā no tiem un runājot skaļi šo “iekšējo dialogu.”
3. Uzdod jautājumus.
◦ Kāds ir tavs mērķis?
◦ Ko tu vēlies man iemācīt?
◦ No kā tu mani sargā?
◦ Ko es varu darīt, lai tu justos droši un nebūtu jāizmanto ēdiens kā risinājums?
Šī metode ļauj saprast savas vēlmes un vajadzības bez nosodījuma, kā arī palīdz atrast iekšēju mieru un apzinību.
Ēdiens, ne tikai fiziska, bet arī emocionāla vajadzība.
Pārlieku bieža ēšana bieži vien ir saistīta ar neapzinātu emociju regulēšanu. Kad mums ir skumji, garlaicīgi, stresa pilna diena vai vientulības sajūta, roka automātiski sniedzas pēc ēdiena. Gardums uz brīdi sniedz mierinājumu, bet problēma paliek.
Kad mācīsimies atpazīt šos brīžus un pieņemt savas emocijas tādas, kādas tās ir, ēdiens zaudēs savu “komforta” lomu un kļūs par to, kam tas patiesībā paredzēts enerģijas avotu.
Ko es varu darīt jau šodien?
1. Apzināti izvērtē katru ēdienreizi.
Pirms uzsāc maltīti, pajautā sev: “Vai esmu patiešām izsalcis, vai tā ir garlaicība, stress vai ieradums?”
2. Pieraksti savas domas.
Regulāri veido piezīmes par to, ko, kāpēc un kādā noskaņojumā tu ēd. Šī prakse palīdzēs pamanīt slēptos ieradumus.
3. Atrodi veselīgas alternatīvas.
Ja roka stiepjas pēc našķa, apstājies un pajautā sev, kādu emociju vēlies remdēt. Varbūt vari izvēlēties pastaigu, zvanu draugam vai relaksācijas vingrinājumu.
4. Strādā pie iekšējā dialoga.
Sarunājies ar sevi nevis kā ar pretinieku, bet kā ar sabiedroto. Tava vēlme pēc ēdiena nav tavs ienaidnieks, tā ir signāls par iekšēju vajadzību.
Apkoposim.
Ēšana nav tikai bioloģisks process, tā ir daļa no mūsu dzīves, emocijām, attiecībām ar sevi un citiem. Kad iemācāmies klausīties savā ķermenī un savās sajūtās, ēdiens pārstāj būt “piedeva dzīvei” un kļūst par apzinātu izvēli.
Atceries: neviens gardums nevar aizpildīt emocionālo tukšumu, un neviena stingra diēta nenovērsīs iekšējās cīņas. Tava patiesā brīvība sākas tad, kad tu mācies sevi saprast un pieņemt.
Tas ir ceļš, kuru vari sākt jebkurā dienā, pat šodien. Lai izdodas draudzīga saruna ar sevi un mierīga, apzināta attieksme pret ēdienu!
Labu dienu!
Labais.. https://aspekti.top/izlietota-partika-daudz-aped-visa-dzives-laika/