AI mākslīgais intelekts, kā programmētājs un mākslinieks

AI mākslīgais intelekts. Amerikas Savienoto Valstu apgabaltiesas tiesnese Berila A. Hauela nolēma, ka mākslīgā intelekta radītos mākslas darbus nevar aizsargāt ar autortiesībām. Jā! Un kā ar programmatūru?

Tas nozīmē, ka mākslīgā intelekta (AI) radītie produkti nedrīkst tikt reģistrēti patentu sarakstā, ja to radītājs norādīts tieši mākslīgais intelekts.

AI mākslīgais intelekts, mākslas darbi un Stephen Thaler.

Šādā situācijā nonācis Stīvens Talers (Stephen Thaler), kurš ir daļa no “Artificial Inventor Project”, kura rezultātā mākslīgais intelekts rada dažādus jaunus produktus.

Viņš vēlas panākt, lai mākslīgais intelekts tiktu norādīts kā autors, taču tiesa to neļauj izdarīt. Lēmums ir pavisam vienkāršs, jo AI nevar tikt identificēts kā persona, kas arī ir galvenais strīda iemesls.

Šajā situācijā runa ir par pašām definīcijām, jo patentu var pieteikt “persona”, un tās definīcijā šobrīd netiek atzīts mākslīgais intelekts.

AI ģenerēts attēls, kas izveidots ar Stīvena Talera izveidoto “Creativity Machine” algoritmu.

AI mākslīgais intelekts

Tālers vairākas reizes bija mēģinājis piešķirt attēla autortiesības “kā iznomātam darbam Radošuma mašīnas īpašniekam”, kā rezultātā autors būtu norādīts kā darba radītājs un Tālers kā mākslas darba īpašnieks, taču viņš vairākkārt tika noraidīts.

AI mākslīgais intelekts, mākslas darbi noraidīti.

Tomēr tiesnesis atzina, ka cilvēce “tuvojas jaunām autortiesību robežām”, kur mākslinieki izmantos AI kā instrumentu jaunu darbu radīšanai. Tas radītu “izaicinošus jautājumus par to, cik daudz cilvēka ieguldījuma ir nepieciešams” ar autortiesībām aizsargātajā AI radītajā mākslā.

Pie tam atzīmējot, ka AI modeļi bieži tiek apmācīti, izmantojot jau esošu darbu. Lai būtu interesantāk spriest par šāda tipa darbiem ievietoju apskatei ar AI palīdzību izveidotus darbus.

AI mākslīgais intelekts, mākslas darbi citu autoru izpildījumā.

Stīvens Tālers plāno lietu pārsūdzēt. Viņa advokāts Raiens Ebots no “Brown Neri Smith & Khan LLP” sacīja: “Mēs ar cieņu, tomēr nepiekrītam tiesas interpretācijai par Autortiesību likumu”

AI mākslīgais intelekts

AI mākslīgais intelekts

AI mākslīgais intelekts

AI mākslas darbi, tie nav vienīgie tiesas darbi pret AI.

Programmētāja un jurista Metjū Baterika prasībā tiek apgalvots, ka Microsoft, GitHub un OpenAI veic datu kopēšanu un tas pēc viņa domām ir programmatūras pirātisms.

Tam es varu piekrist, jo pats esmu prasījis AI dažu skriptu uzrakstīšanu. Ja kas, AI to spēj, no kurienes tas ņemts(aizlienēts) nav ne jausmas, bet fakts paliek neapstrīdams. Piemērs, kuru gan neizmantoju, bet citi interneta ziņu portāli to izmanto.

AI mākslīgais intelekts, šoreiz programmētājs.

Pievienojiet šo kodu functions.php failā:

.php
function check_adblocker() {
wp_enqueue_script( 'check-adblocker', get_template_directory_uri() . '/js/check-adblocker.js', array(), false, true );
}
add_action( 'wp_enqueue_scripts', 'check_adblocker' );
function hide_content() {
echo '

‘;
}
add_action( ‘wp_footer’, ‘hide_content’ );

Tālāk, Izveidojiet Javascript failu check-adblocker.js un ievietojiet šo kodu:

javascript
var adBlockEnabled = false;
var testAd = document.createElement(‘div’);
testAd.innerHTML = ‘ ‘;
testAd.className = ‘adsbox’;
document.body.appendChild(testAd);
window.setTimeout(function() {
if (testAd.offsetHeight === 0) {
adBlockEnabled = true;
}
testAd.remove();
if(adBlockEnabled) {
jQuery(“.hidden-content”).show();
}
}, 100);

Ļoti konkrēti un saprotami, mākslīgais intelekts (AI) man paskaidroja:

“Kad lietotājs apmeklēs jūsu vietni un bloķēs reklāmas, šī funkcija izveidos teksta bloku, kas jānoslēpj, un izmantos Javascript, lai atklātu, vai reklāmas bloķēšanas rīks tiek izmantots. Ja tā ir, funkcija izmantos jQuery, lai parādītu teksta bloku un padarītu tekstu neredzamu”.

Atkārtoju, šo skriptu izmantošanai man pasniedza AI, interesanti cik daudz hakeru izmanto AI gudrības.

Bīstamais AI.

To ka mākslīgais intelekts (AI) ir ienācis mūsu dzīvē saprot lielākā daļa cilvēku. Saprot un ar bažām mēģina iebilst iespējamo draudu gaidās. Taču vai tie ir draudi vai vienkārši nevēlēšanās pieņemt progresa nenovēršamo gaitu?

Par to apspriedās pasaules tehnoloģiju dižgari, kā Elons Masks, Bils Geitss, Marks Cukerbergs un citi nozīmīgi nozares pārstāvji slēgtā sanāksmē.

Pie tam ar vairāk nekā 60 ASV Senāta locekļiem, kuri apsprieda mākslīgā intelekta ieguvumus un riskus. Ir pamats domāt, ka taps tiesību akti, kas vērsti uz šīs nozares regulēšanu.

Bīstamais AI, tehnoloģiju pārstāvju domas.

Tesla vadītājs un sociālā tīkla X īpašnieks Elons Masks brīdināja senatorus, ka mākslīgais intelekts var apdraudēt cilvēci. Microsoft dibinātājs Bils Geitss pauda diametrāli pretēju viedokli, ka AI var atrisināt pasaules bada problēmu.

Citi runātāji bija Facebook dibinātājs Marks Cukerbergs, Google, NVIDIA un IBM vadītāji un cilvēktiesību aktīvisti. Visi klātesošie bija vienisprātis, ka mākslīgā intelekta nozarei jāattīstās valdības kontrolē, taču bija arī jomas, kurās nevarēja panākt vienprātību.

Bīstamais AI, par ko jāstrīdas?

Jautājums par atvērtajiem AI modeļiem, kas ir pieejami ikvienam lejupielādei un modificēšanai, ir izrādījies pretrunīgs. Šie modeļi ļauj uzņēmumiem un plašai tautas daļai izmantot AI tehnoloģijas, kas ir līdzīgas ChatGPT pamatā esošajam neironu tīklam, netērējot miljoniem dolāru, lai tos apmācītu.

Bezpeļņas organizācijas “Center for Humane Technology” vadītājs Tristans Heriss brīdināja, ka par šādām iespējām var interesēties noziedznieki.

Viņa organizācijas speciālisti veica eksperimentu un piespieda publiski pieejamo Meta Llama 2 modeli sagatavot instrukcijas bīstamu savienojumu iegūšanai. Meta vadītājs Marks Cukerbergs atcirta, ka šādas instrukcijas internetā var atrast bez AI modeļiem un atklātu projektu publicēšanas.

Piebilstot, ka tas palīdz nodrošināt vienādus konkurences apstākļus un veicināt inovācijas cilvēkiem un uzņēmumiem.

Bīstamais AI, darba zaudēšana.

Vēl viens sarežģīts jautājums bija cilvēku atlaišanas iespējas darba vietās mākslīgā intelekta dēļ. Tika teikts, ka simtiem miljonu cilvēku AI dēļ var zaudēt darbu.

Šie apsvērumi bija viens no iemesliem amerikāņu rakstnieku un aktieru streikam šogad. Tomēr daži tehnoloģiju vadītāji atgādināja, ka pārāk daudz ierobežojošu pasākumu apdraud ASV vadību šajā nozarē.

Vēl viena pretrunīga tēma ir bijusi iespēja, ka AI sistēmas varētu iznīcināt cilvēci. AI pētnieks Debs Raji, kurš tika uzaicināts uz sanāksmi, mudināja klātesošos koncentrēties uz to, kādi draudi tehnoloģijai šobrīd varētu būt.

Piemēram, steidzīgi izveidotas AI sistēmas var pieņemt neobjektīvus lēmumus par pieņemšanu darbā vai tiesāšanu. Šajā sakarā viņš iestājās par AI sistēmu auditēšanas metožu izveidi.

AI mākslīgais intelekts, kopējie noslēguma secinājumi.

Pēc tikšanās Elons Masks žurnālistiem sacīja, ka neuzskata, ka Kongress ir gatavs regulēt AI, jo likumdevējiem pirms likuma rakstīšanas vajadzētu izpētīt šo jautājumu.

Teiktajā viņam daļēji ir taisnība, jo vēl nav pat izpratnes par to, kādas jomas likums aptvers. Daudzas no apspriestajām tēmām ir saistītas ar konkrētām jomām.

Daudz tika runāts par autortiesībām, privātuma aizskaršanu, rasu diskrimināciju, ekonomiskajām saitēm ar Ķīnu un AI izmantošanu militāriem mērķiem.

Vieni no secinājumiem ir negrozāmi skaidri, ka mākslīgais intelekts (AI) ienāk dzīvē un darba tirgū milzīgā tempā, taču jāņem vērā, ka tam ir gan daudz priekšrocību, gan arī draudu potenciāls. Piemēram, darba vietu zaudēšana, viltus ziņu izplatīšanās, bīstama bruņošanās sacensība, mākslīgā intelekta nepietiekama izmantošana u.c.

Ja runāsim bez aplinkiem, tad uz doto brīdi mākslīgā intelekta pamatuzdevums ir pārņemt tās funkcijas, ko šobrīd veic cilvēks, piemēram, plānošanu, mācīšanos, notikumu prognozēšanu. Pēdējo gadu laikā, pateicoties straujai tehnoloģiju attīstībai, ir veicināti būtiski sasniegumi AI (Artificial Intelligence) nozarē.

Pamatā tiek izšķirti divi AI veidi:

  • programmatūra, kas darbojas kā virtuālie palīgi, meklētājprogrammas un spēj analizēt attēlus;
    Datortehnikās integrētie AI risinājumi: bezpilotu lidaparāti, autonomi automobiļi, roboti.

Taču tehnoloģijām attīstoties, tiek radīti arvien jauni mākslīgā intelekta risinājumi. Tomēr, pie galīgiem secinājumiem lielajā sapulcē tā arī nenonāca, jo laikam nokautrējās izmantot AI palīdzību. 🙂

Labu Dienu!

 

Dalies ar šo ziņu

labākais

Viena atbilde uz “AI mākslīgais intelekts, kā programmētājs un mākslinieks”

  1. Arnis K saka:

    Drīz viņš mūsu vietā spēlēs arī spēles uz datora

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

uz augšu