Atklāts smaids. Reizēm šķiet, ka cilvēks smaida, taču patiesībā tā nav. Smaids it kā ir, bet tajā kaut kas nav kārtībā. Acis paliek aukstas, lūpu kaktiņi sastingst, un iekšēji jūtama neīstuma sajūta.
Mēs to pamanām gandrīz acumirklī, pat ja nevaram paskaidrot, kāpēc. Kas padara vienus smaidus īstus, bet citus samākslotus? Atbilde slēpjas ne tikai emocijās, bet arī tajā, kā darbojas mūsu seja, smadzenes un pat zemapziņa.
Atklāts smaids vai tas ir Īsts?
Viltus smaids.
No zinātniskā viedokļa, visus smaidus var iedalīt divos veidos: īstie un viltotie. Īsts smaids, kas pazīstams arī kā Dišēna smaids, atspoguļo patiesu prieku. Savukārt viltus smaids ir vienkāršs, pieklājīgs vai stratēģisks žests, kas ne vienmēr ir saistīts ar reālām emocijām.
Mēs to varam izmantot sanāksmēs, sarunās vai vienkārši pieklājības dēļ. Bet, pat ja abi izskatās līdzīgi, smadzenes un muskuļi pie to radīšanas strādā pilnīgi atšķirīgi.
Kas ir Dišēna smaids?
Dišēna smaids ir nosaukts franču neirologa Gijoma Dišēna vārdā. Tas ietver divas muskuļu grupas. Pirmā ir tā, kas paceļ mutes kaktiņus, liekot mums izskatīties priecīgiem.
Tie ir muskuļi, piemēram, “zygomaticus major” un “risorius”, kas „izvelk” smaidu uz āru.
Otrs muskulis, kas strādā patiesa Dišēna smaida laikā, ir “orbicularis oculi”. Tas savelk zonu ap acīm, radot tās pašas pazīstamās „vārnu kājiņas” un vieglu pieplešanu. Tieši šī kustība padara smaidu siltu, dzīvu un „īstu”.
Viltus smaidā šis muskulis parasti nedarbojas jo acis paliek vienaldzīgas, un seja izskatās „plastmasīga”. No smadzeņu skatpunkta, īsts smaids rodas no dziļā emocionālā centra limbiskās sistēmas, īpaši mandeļveida kodola, kas ir atbildīgs par emocijām.
Viltus smaids, savukārt, vienmēr tiek vadīts no galvas smadzeņu garozas, tas ir, no mūsu apzinātajiem centieniem.
Tāpēc ir grūti viltot patiesu smaidu: vajadzīgais muskulis vienkārši neklausa.
Pat aktieriem, lai attēlotu patiesu prieku, ir jāatceras spēcīgas jūtas vai jāizmanto „pārdzīvojuma” metode.
Viltus smaida funkcijas.
Mēs ar pārsteidzošu precizitāti spējam atpazīt, kad smaids ir īsts un kad tas ir viltots. Šī spēja parādās ļoti agri: pētījumi liecina, ka pat aptuveni desmit mēnešus veci bērni jau spēj atšķirt patiesu emociju no samākslotas.
Tā nav nejaušība evolūcijas procesā cilvēkiem bija svarīgi saprast, kam var uzticēties un kurš izliekas. Mūsu smadzenes ir veidotas tā, lai uztvertu mazākās nianses sejas izteiksmēs. Par to atbildīgas ir īpašas smadzeņu daļas.
Piemēram, apakšējā deniņu vijums un augšējā deniņu rieva. Tās palīdz ne tikai atpazīt seju, bet arī saprast, kādas emocijas cilvēks patiesībā izjūt. Tāpēc mēs tik jūtīgi reaģējam, ja kāds smaida „ne pa īstam”, pat ja paši nespējam paskaidrot, kas tieši mūs ir satraucis.
Tomēr viltus smaids ne vienmēr ir kas slikts. Bieži tas palīdz izlīdzināt neveiklas situācijas, izrādīt pieklājību vai izvairīties no konflikta. Dzīvē, īpaši strādājot ar cilvēkiem, šādi smaidi kļūst par sava veida emocionālu instrumentu.
Jā, tas nav patiesi, bet reizēm tieši šāds „dežūr-smaids” padara komunikāciju vieglāku un mierīgāku – un arī tam ir sava nozīme.
Kā atšķirt īstu smaidu no viltus smaida?
Lai palīdzētu atpazīt viltus smaidu, izmantojiet šo vienkāršo kontrolsarakstu:
• Paskaties uz acīm. Patiesam smaidam vienmēr ir iesaistīti muskuļi ap acīm- parādās „vārnu kājiņas” un skatiens kļūst maigāks. Ja acis paliek aukstas vai saspringtas- smaids, visticamāk, nav īsts.
• Pievērs uzmanību simetrijai. Patiesam smaidam bieži ir raksturīga simetrija. Viltus smaids var būt “nobīdīts” uz vienu pusi vai izskatīties nedabiski taisns, it kā samākslots.
• Ievēro ātrumu un ilgumu. Patiesas emocijas parādās un pazūd dabiski un ātri. Viltots smaids var būt pārāk ilgs vai, gluži pretēji, pēkšņi pārtrūkt.
• Novērtē kontekstu. Ja cilvēks smaida, bet situācija tam neatbilst (piemēram, stresa vai aizkaitinājuma brīdī)- liela iespēja, ka tā ir tikai pieklājības maska.
• Ieklausies savās sajūtās. Dažkārt mūsu smadzenes pamana neīstumu ātrāk, nekā mēs to apzināmies. Ja smaids jums šķiet „nepareizs”- uzticieties savai intuīcijai, tā reti kļūdās.
Interesants fakts.
zinātnieki ir ievērojuši, ka pastāvīga neīsta smaidīšana, piemēram apkalpojošā sektora darbiniekiem, laika gaitā var izraisīt emocionālo izdegšanu.
Ja cilvēks ir spiests attēlot prieku bez iekšējas atbildes, tas paaugstina stresa līmeni un var pat negatīvi ietekmēt sirds veselību.
Nobeigumā vērts piebilst, ka zinātnieki izdala vēl dažus smaidu veidus, piemēram, smaidu, lai paslēptu bailes vai neērtību. Tāpat pastāv uzskats, ka samākslots smaids var automātiski uzlabot garastāvokli.
Vai esat kādreiz pats mēģinājis viltot smaidu un kādas bija sajūtas?
Labu Dienu ar Patiesiem Smaidiem!
