Badošanās. Šāda darbība, teikšu vairāk, neapdomāta tieksme var beigties nelāgi. Runa ies par banālu ēšanas pārtraukšanu vai ja tīk par badošanos. Nemaz nebrīnītos, ka daudzām no mums šāda ideja itin bieži virmojusi galvā.
Badošanās un blakus norises.
Bez skābekļa cilvēks var dzīvot tikai 5-7 minūtes, bet bez ūdens – apmēram nedēļu. Pēdējais, kas cilvēkiem vajadzīgs, ir pārtika, jo bez tās var izdzīvot pāris mēnešus. Pilnīgi neticami, bet tā tas ir!
Izdzīvot nevis dzīvot!
Badošanās laikā cilvēks strauji zaudēs svaru, cietīs no enerģijas trūkuma un var negaidīti “atplaukt” blakus slimības, kas līdz padošanās sākšanas sevi neizpauda, nu nemaz.
Turklāt, pastāvīga bada sajūta tieši ietekmē cilvēku raksturu un uzvedību.
Tukšs un regulāri kurkstošs vēders padarīs tevi ļoti aizkaitināmu. Angļu un austriešu zinātnieku grupa nolēma noskaidrot, kā tieši mainās cilvēku uzvedība, kad viņi vēlas ēst.
Kā izsalcis cilvēks mainās ārēji un iekšēji?
Kā šāda rīcība ietekmē cilvēka veselību?
Vispirms apskatīsim, kā uztura trūkums fiziski ietekmē cilvēku. Sarežģīta organisma sistēma ir atbildīga par bada un sāta sajūtu cilvēka ķermenī. Pirmkārt, organismā samazinās leptīns, hormons, kas sūta signālus smadzenēm par sāta sajūtu, līmeni.
Kas ir leptīns?
Leptīns ir hormons, kas izdalās no tauku audiem, nomāc apetīti un veicina svara zaudēšanu. Citiem vārdiem, leptīns liek smadzenēm saprast, ka ir laiks beigt ēst un ir jāsāk tērēt uzkrāto.
Normāla šī hormona izstrāde palīdz uzturēt stabilu svaru, nesekojot uzņemto kaloriju daudzumam un enerģijas patēriņam. Šī hormona trūkums palielina apetīti un veicina liekā svara veidošanos.
Tajā pašā laikā kuņģis sāk ražot vairāk grelīna, kas ietekmē hipotalāma neironus. Tā ir smadzeņu zonu, kas regulē badu, slāpes un ir atbildīga par citām ķermeņa funkcijām. Tā rezultātā tiek aktivizētas šūnas, kas smadzenēs izraisa reālu satraukumu par badu.
Kas ir grelīns?
Grelīns ir izsalkuma hormons, tā to dēvē tāpēc, ka pētījumos ļaudis, kuri eksperimentā saņēma šo hormonu, izjuta izsalkumu un ēda daudz vairāk nekā parasti.
Šis hormons iedarbojas uz baudas centru smadzenēs, liekot sniegties pēc vēl viena kūkas gabala vienkārši tāpēc, ka tu atceries, cik gards un baudu sagādājošs bija pirmais gabals. Grelīns ir tas “ļaunais”, kurš tev liek ēst un pārēsties, zinātnieki par to nešaubās.
Kad cilvēks ir izsalcis.
Ja cilvēkam ilgstoši nav pieejams ēdiens, sākas muskuļu masas samazināšanās. Glikozes līmenis asinīs pazeminās, liekot aizkuņģa dziedzerim izdalīt vairāk hormona glikagona.
Lielā koncentrācijā tas izraisa spēcīgu iekšējo orgānu gludo muskuļu relaksāciju. Ķermenis sāk zaudēt enerģiju. Tas izraisa muskuļu, aknu, liesas un vairāku citu orgānu masas samazināšanos.
Kad enerģijas rezerves šūnās ir izsmeltas, mīksto audu sadalīšanās rezultātā tiek ražotas aminoskābes. Saprotams, ka tā ir pēdējā iespēja organismam dabūt enerģiju.
Lieki piebilst, ka tad, kad cilvēkam ir nepietiekams uzturs, samazinās ne tikai glikozes līmenis, bet arī visi pārējie procesi.
Tā rezultātā cilvēks jūt ne tikai rīboņu vēderā, bet arī pastāvīgu vājumu. Atkarībā no veselības stāvokļa un badošanās ilguma cilvēkam pazeminās asinsspiediena līmenis. Samazinās pulss, pavājinās imunitāte un rodas tūska.
Badošanās atņem cilvēkam spēku un veselību.
Visas šīs iekšējās izmaiņas atspoguļojas izsalkuša cilvēka izskatā. Uzreiz krīt acīs, ka pasliktinās matu un nagu stāvoklis, sāk asiņot smaganas, ilgāk dzīst brūces utt.
Kā izsalkums ietekmē cilvēku raksturu?
Nesen zinātnieki nolēma noskaidrot, kā bads ietekmē cilvēku raksturu. Lai to paveiktu, viņi pulcēja 64 brīvprātīgo grupu vecumā no 18 līdz 60 gadiem un veica vienkāršu eksperimentu.
Vīriešiem un sievietēm tika lūgts trīs nedēļas īpašā aplikācijā atzīmēt, ko viņi jūt visas dienas garumā: izsalkumu, dusmas, sajūsmu, prieku, baudu utt. Brīvprātīgajiem bija visas tiesības atzīmēt divus stāvokļus uzreiz – piemēram, izsalkumu un dusmas, sāta sajūtu un baudu.
Apkopotie dati liecināja, ka izsalkuma sajūtu vairumam cilvēku pavadīja dusmu sajūta (34%), aizkaitināmība (37%) un baudas trūkums (38%). Tajā pašā laikā, kā jūs varētu nojaust, labi paēduši cilvēki bija priecīgi un apmierināti.
Pētnieki atzīmēja, ka rezultāti nav mainījušies arī pēc dzimuma, vecuma, ķermeņa masas indeksa un citu dalībnieku īpašību ņemšanas vērā.
Šobrīd zinātnieki precīzi nezina, kāpēc izsalkums tik negatīvi ietekmē cilvēku emocionālo stāvokli. Ja tā padomā, tad viss ir loģiski – cilvēks grib ēst, viņš jūtas slikti no barības vielu trūkuma un viņš grib ēst pēc iespējas ātrāk.
Tomēr no zinātniskā viedokļa tam nav skaidra izskaidrojuma. Pastāv hipotēze, ka agresija un aizkaitināmība ir cukura trūkuma rezultāts, kas mums patiešām ir nepieciešams labam garastāvoklim.
Tomēr tas nav pietiekami labs skaidrojums, un zinātniekiem vajadzētu veikt vairāk pētījumu par šo tēmu.
Ikdiena.
Ikdienā mēs varam justies izsalkuši maksimums vairākas stundas. Līdz atnākam mājās vai ieskrienam kafejnīcā. Tomēr vēsturē ir bijuši laiki, kad cilvēki bija spiesti badoties daudzus mēnešus. Protams vairums izdzīvoja, bet tici, laimīgi viņi nebija.
Tātad, badošanās padara cilvēku dusmīgu un īgnu. Vai vēlētos ar šādu indivīdu komunicēt? Domāju, ka problemātiski un īslaicīgi. Būsim tādi kā esam. Protams, pārēsties nevajadzētu.
Labu Dienu!