Cilvēka mūžs. Cilvēka dzīves ilgums ir bijis viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas raksturo cilvēku veselību un labklājību. Gadsimtu gaitā šis rādītājs ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas, ko ietekmē dažādi faktori.
Tostarp medicīniskās inovācijas, sociālie apstākļi un dzīvesveida maiņas.
Cilvēka mūžs, redzamas izmaiņas.
Vēsturiski, pirms aptuveni simts gadiem, cilvēka vidējais mūža ilgums bija daudz zemāks nekā mūsdienās; piemēram, 1900. gadā tas bija tikai ap 47 gadiem ASV.
Mūsdienu sabiedrībā vairāk nekā astoņdesmit gadu vecums tiek uzskatīts par ilgmūžību, un lielākā daļa jauniešu sapņo par to sasniegt. Ja kas, cilvēka ķermenis ir paredzēts daudz ilgākam periodam, un simts gadi nekādā ziņā nav tā robeža.
Šī izmaiņa ir lielā mērā saistīta ar uzlabojumiem medicīnā, kā arī higiēnas apstākļos.
Modernizācija ir ievērojami palielinājusi cilvēka dzīves ilgumu. Pēdējās desmitgadēs attīstījušās jaunas medicīnas tehnoloģijas un ārstniecības metodes, kas ļauj efektīvāk diagnosticēt un ārstēt dažādas slimības.
Vakcīnas, antibiotikas un modernās operācijas ir apgriezušas tradicionālo slimību gaitu, ļaujot cilvēkiem dzīvot ilgāk un labāk.
Sociāli ekonomiskie faktori, piemēram, pieejamība veselības aprūpei, izglītība un dzīves stils, arī ir būtiski faktori, kas ietekmē cilvēka dzīves ilgumu. Labāka uztura, fiziskās aktivitātes un psiholoģiskās veselības aprūpe ir nostiprinājusies sabiedrībā, veicinot ilgmūžību.
Vēsturiskajos piemēros ir redzami indivīdi, kas nodzīvojuši ilgāk par vidējo, demonstrējot, kā sociālie apstākļi un dzīvesveids var būtiski ietekmēt cilvēka mūžu.
Piemēram, zinātnieki ir pētījuši cilvēkus no īpašām grupām vai vietām, kur dzīves ilgums ir izteikti garāks, piemēram, Okinavā, Japānā. Šo faktoru izpēte var sniegt svarīgas atziņas par to, kā uzlabot cilvēka dzīves ilgumu visā pasaulē.
Ilgmūžība, mīti un patiesība.
Ilgmūžības un veselības tematikā bieži dzirdam apgalvojumus, ka slikti ieradumi, piemēram, smēķēšana, alkohola pārmērīga lietošana un mazkustīgs dzīvesveids, ir galvenie faktori, kas ietekmē cilvēka dzīvotspēju.
Tomēr pastāv arī gadījumi, kad indivīdi ar izteikti sliktu dzīvesveidu spēj nodzīvot ne tikai ilgāk par vidējo rādītāju, bet pat sasniegt cienījamu vecumu.
Šādās situācijās ir svarīgi analizēt ne tikai ieradumus, bet arī psihosomatiskos aspektus, kas var ietekmēt cilvēka veselību.
Novecošanās procesa programmēšana.
Daudzus procesus mūsu ķermenī kontrolē zemapziņa. Mūsdienu medicīna atzīst, ka ļoti daudz slimību izraisa psihosomatiski iemesli, kurus pats cilvēks pat neapzinās.
Secināts, ka organisma destrukcija nenotiek slimību vai ārēju faktoru ietekmē, bet gan psiholoģiskas programmēšanas dēļ šīm destrukcijām.
Zemapziņas destruktīva attieksme darbojas kā trigeri. Ja slims vai inficēts cilvēks sāk “attīt sevi”, ļauties izmisumam, aizkaitināmībai un ir pārliecināts par sliktu prognozi, tad visbiežāk viņa stāvoklis kļūst daudz sliktāks nekā palātas kaimiņiem.
Šo stāvokli, kad cilvēkam ir aizdomas, ka viņam ir nopietna slimība, sauc par hipohondriju
Psihosomatika izskaidro, kā emocionālie un psiholoģiskie faktori ietekmē fizisko veselību. Ir cilvēki, kuri, neskatoties uz nelabvēlīgiem ieradumiem, ir apveltīti ar spēcīgām psiholoģiskām īpašībām, kas nodrošina viņu veselību un, līdz ar to, ilgmūžību.
Šādiem indivīdiem var būt optimistisks skatījums uz dzīvi, spēja tikt galā ar stresu un pozitīva sociālā vide. Šie faktori var atcelt daļu no riska, ko rada sliktie ieradumi.
Tomēr ir svarīgi apzināties, ka šie gadījumi ne īsti atspoguļo vispārējās tendences attiecībā uz veselību.
Pastāv risks, ka šādi izņēmumi radīs maldīgus uzskatījumus, ka slikti ieradumi ir pieņemami, jo tie var radīt ilgmūžību.
Ir nepieciešams precīzi izvērtēt faktorus, kas patiesi ietekmē veselību un ilgmūžību. Tātad, lai gan ir cilvēki, kas pierāda pretējo, risku ņemšana, un neveselīgi ieradumi bieži tomēr novestu pie agrākas nāves.
Veselības saglabāšanai nepieciešams atrast līdzsvaru un saprast sarežģītās attiecības starp dzīvesveidu un ilgdzīvošanu.
Psihosomatika un tās loma cilvēka veselībā.
Psihosomatika ir zara psiholoģijā, kas pēta, kā psiholoģiskie, emocionālie un sociālie faktori var ietekmēt cilvēka fizisko veselību.
Tā piedāvā izpratni par to, kā apziņas un zemapziņas procesi, kā arī cilvēka emocionālais stāvoklis var radīt fiziskas slimības vai veicināt to rašanās iespēju.
Jo īpaši, psihosomatiskās slimības var parādīties, ja cilvēks neapzināti ignorē vai nespēj izpaust savas emocijas, radot aizsprostojumus organismā, kas galu galā var ietekmēt viņa dzīves ilgumu.
Emociju un domāšanas ietekme uz ķermeni ir acīmredzama, ņemot vērā, kā stress vai ilgstoša nemiers var izraisīt dažādas fiziskas problēmas, sākot no galvassāpēm līdz smagākām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu saslimšanām.
Psihosomatika uzsver, ka katrs cilvēks ir unikāls un tāpēc reakcijas uz stresa faktoriem un emocionālo sāpi būs atšķirīgas, tādējādi arī slimību izpausmju variācijas būs personiskas.
Turklāt, cilvēka psiholoģiskā labklājība ir būtiska viņa fiziskās veselības uzturēšanai. Tiem, kas spēj pārvaldīt stresu un izteikt savas emocijas, ir lielāka iespēja saglabāt labu veselību.
Pozitīvas emocionālās reakcijas un optimistiska domāšana var veicināt ķermeņa atveseļošanos no slimībām, savukārt psiholoģiskās traumas var padarīt cilvēku uzņēmīgāku pret dažādām veselības problēmām.
Šādā veidā psihosomatika kļūst par svarīgu aspektu cilvēka veselības saglabāšanā, akcentējot prātu un ķermeni kā cieši saistītas sistēmas.
Dabas atvēlētais termiņš un veselīga dzīvesveida nozīme.
Veselīgs dzīvesveids ir būtisks faktors, kas spēj ievērojami pagarināt dabā atvēlēto termiņu katram indivīdam. Tās jēga izpaužas ne tikai kā ilgmūžības veicināšana, bet arī kā dzīves kvalitātes uzlabošana, sniedzot cilvēkam iespēju dzīvot aktīvi un piepildīti.
Pavisam noteikti fiziskā aktivitāte ir viens no galvenajiem elementiem veselīgā dzīvesveida kontekstā. Pētījumi liecina, ka regulāras fiziskas aktivitātes samazina slimību risku, uzlabo sirds un asinsvadu veselību, un pat veicina garīgās veselības uzlabošanos.
Sabalansēta uztura nozīme ir tikpat būtiska, jo tas ietekmē ne tikai fizisko, bet arī garīgo labklājību. Diēta, kas bagāta ar augļiem, dārzeņiem, veseliem graudiem un olbaltumvielām, var nodrošināt organismu ar nepieciešamajām barības vielām, stimulējot imūnsistēmu un uzlabojot vispārējo veselības stāvokli.
Pretēji tam, uzturs, kas satur lielu daudzumu pārstrādātu pārtikas produktu un piesātināto tauku, var izraisīt dažādas slimības, kā diabēts un sirds slimības, kas ievērojami saīsina dzīves ilgumu.
Emocionālā labsajūta ir vēl viens izšķirošs aspekts veselīgā dzīvesveidā. Psiholoģiskā stresa samazināšana, pozitīvas attiecības ar cilvēkiem, kā arī spēja tikt galā ar grūtībām palīdz uzlabot dzīves kvalitāti un veicina ilgāku mūžu.
Novecošanas programmas uzsākšana.
Vientuļi cilvēki reti ir ilgstoši. Vairumā gadījumu tas notiek tāpēc, ka viņi nejūtas vajadzīgi citiem cilvēkiem. Bieži vien, ja vecāka gadagājuma pārim nav bērnu, tad pēc viena laulātā nāves drīz nomirst arī otrs, jo viņš vienkārši nevēlas būt viens.
Lai gan, iespējams, viņam ir laba veselība, kas ļauj viņam dzīvot vairāk nekā duci gadu.
Zinātnieki secinājuši, ka slimības un novecošanās procesi lielā mērā ir atkarīgi no paša cilvēka pasaules uzskata. Ir cilvēki, kuriem nepatīk runāt par nebeidzamām slimībām, un ar vecumu saistīti ķermeņa traucējumi bieži viņus apiet.
Un ir tādi, kas ar maniakālu neatlaidību meklē izpausmes savām kārtējām kaites un steidzas apmeklēt klīniku un aptieku.
Dzīvotgriba un nāves programma.
Daži cīnās par dzīvību, daži ne. Pastāvīgas domas, ka dzīve nesniedz gandarījumu, ka cilvēks jau ir pabeidzis visas savas lietas, domas par slimību, nāvi un vecumu, liek ķermenim samierināties ar īpašnieka lēmumu un izpildīt viņa vēlmes.
Apzināta un pozitīva attieksme pret dzīvi, mierīgums un cieņa pret dabu, apkārtējiem cilvēkiem un sevi, kas atšķir ilgdzīvotājus, pagarina visu mūžu un uzlabo veselību.
Dažreiz, lai iegūtu ilgmūžību, pietiek izmest visas domas par vecumu un kādu uzspiestu dzīves ilgumu un vienkārši izbaudīt katru dienu.
Apzinība un sevis kopšana ir rīki, kas palīdz cilvēkam apzināt savu iekšējo pasauli, kas savukārt uzlabo fizisko un garīgo veselību.
Vecums visbiežāk ir instalācija, kas atrodas galvā un kontrolē mūsu ķermeņa uzvedību un procesus.
Tādējādi, uzlabojot fizisko aktivitāti, uztura paradumus un emocionālo labsajūtu, cilvēki ne tikai pagarinās savu dzīvi, bet arī uzlabos tās kvalitāti, kas ir būtiski, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi.
Šie soļi veido būtisku pamatu, kas ļauj cilvēkam dzīvot atbilstoši dabas atvēlētajam ar plus zīmi.
Labu Dienu!
