Miķeļdiena. Tos mēs sagaidām katru gadu, senie latvieši rudens atnākšanu svinēja 29.septembrī. Miķeļi svinēti kā ražas svētki, kuros godināts Jumis – auglības un pārpilnības simbols.
Miķeļi iekrīt dabas un lauku veltēm visbagātākajā gadalaikā, un tie ir pielīdzināmi arī ražas svētkiem.
Tāpat, septembrī ir Rudens Māras diena.
Rudens Māras diena, jeb Mazā Māra, ir tradicionāli latviešu svētki, kas tiek atzīmēti 8. septembrī. Šī ir viena no četrām Māras dienām senajā latviešu kalendārā, kas saistīta ar dabas cikliem un laika vērojumiem.
Latviešu mitoloģijā Māra tiek uzskatīta par auglības un zemes dievieti, Pasaules Māti, kas rūpējas par zemi, ūdeni un auglību.
Māras diena senlatviešiem bija cieši saistīta ar dabu un gadskārtu maiņu. Šīs dienas tika svinētas četras reizes gadā: Ziemas Māra jeb Sveču diena (2. februārī). Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra (25. martā), Vasaras Māra (15. augustā) un Rudens Māra (8. septembrī)
Miķeļdiena, kas jāzina.
Saskaņā ar ticējumiem labībai šajā laikā jau bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta.
Senatnē, Miķeļa dienā zemnieki pēc sentēvu paražām ziedoja vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu un naudu. Mūsdienās Miķeļdiena asociējas tikai ar rudens gadatirgiem, bet tas nebūtu pareizi, jo tie pēc savas būtības ir ražas svētki.
Ar savām tradīcijām, ticējumiem, paražām, rotaļām un ēdieniem. Uz svētku galda noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai, visbiežāk, sivēnu, kas barots īpaši šai dienai un nosaukts par Miķelīti.
Tautas folklorā Miķelis ir iecienīts personāžs.
Trīs Miķeļi bungas sita
Vārtu staba galiņā;
Nākat, meitas, skatīties,
Kur sitās maizes tēvi.
Miķelītis labs vīriņš,
Tam svārciņi tumšpelēki;
Labāk svārki tumšpelēki
Nekā balta cepurīte.
Miķelim gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai redzēju kumeliņu
Bez guntiņas pabarot.
Ak tu Sila Miķelīti,
Tavu saldu alutiņu!
Trīs graudiņi, sešas mucas,
Caur saknēm tecināts.
Miķeļdiena, ticējumi.
- Miķeļdienā neko nedrīkst mājās nest, jo tad to apēd žurkas un peles.
- Ja Miķeļos ozolos vēl zīles, tad Ziemassvētkos būs dziļi sniegi.
- Ja Miķeļos līst lietus, būs silta vasara.
- Miķelī cūkas jākauj, lai gaļa labi pastāv.
- Lietus Miķeļos vēsta siltu ziemu.
- Veļu laiks sākas nedēļu pirms Miķeļiem un beidzas nedēļu pirms Mārtiņiem.
- Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasari ilgi turēsies sniegs.
- Miķeļa dienā sākas zemes guļas laiks.
- Miķeļa dienā jauniem puišiem jāved brīvas meitas pie krāsns sildīties, jo Miķeļi tiek uzskatīti par aktīvāko kāzu laiku.
- Ja saimnieks jumi atrod, gaidāma bagāta nākamā raža.
- Kas jumi ēd, tam dvīņi dzimst.
Starp citu, liepājnieki Miķeļdienu sauc vienkārši- Miķeļi.
Vācieši šos svētkus dēvē par Michaelis vai Michaeli, angļi par Michaelmas, zviedri par Mickelsmäss, dāņi par Mikkelsdag, somi par Mikkelinpäivä, igauņi par Mihklipäev…
Miķeļdiena, to dēvē arī par apjumībām vai appļāvībām.
Ticējums vēsta, ka līdz Miķeļiem labībai jābūt nopļautai, kartupeļiem un citiem dārzeņiem jābūt pagrabā. Cilvēki domāja, ka pēc šiem godiem uz lauka vairs nekas līdz pavasarim neaugs.
Tajā dienā pats Miķelis, uz balta zirga sēdēdams, apjāj visas mājas, prasīdams, vai visi rudens darbi ir padarīti. Ja viņš redz, ka visa labība, kartupeļi ir novākti un lauki ir tukši, tad viņš ved baltu kazu kādam lielākam akmenim trīs reizes apkārt, pēc tam tajā vietā sāk snigt.
Par Miķeļdienas vēstnesi uzskatīja dzērves, kas ap to laiku lido prom. Ticējums vēsta, ka tās, pavasarī ierodoties, atnes launagu un rudenī ap Miķeļiem to aiznes prom. Kalpiem, kas bija nolīgti uz vasaru, nu bija jādodas prom.
Starp citu:
Miķeļi jeb, kā tie vēl tiek saukti, Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži, kas, balstoties uz senču kalendāru, tika svinēti laikā ap 21. – 23. septembri, proti, laikā, kad dienas ilgums bija astronomiski vienāds ar nakts ilgumu.
Senatnē Miķeļi tika svinēti trīs dienu garumā, katrā dienā veicot noteiktas, rituālas darbības. Mūsdienās Miķeļi nemainīgi tiek svinēti tikai vienu dienu – 29. septembrī.
Miķeļdiena ir jautra, ja mēs esam smaidoši un atvērti priekam.
Miķeļdiena, taču der zināt.
Mūsu senči zināja, ka iestājas klusais veļu laiks. No šīs dienas arī sākas klusais veļu laiks, kas ilgs līdz Mārtiņiem. Šajā laikā mirušo gari nāk apraudzīt savas mājas, piederīgos un mieloties ar rudens ražu.
Šie svētki neiesaka lielu dziedāšanu un dančos iešanu, kā tas ir pārējo saulgriežu svinību laikā. Lai netraucētu veļiem, šajā laikā jāizturas klusi un drīkst strādāt tikai klusus darbus.
Ar šo dienu sākas vakarēšana, kad lampu gaismā strādā rokdarbus, bērniem stāsta pasakas un min mīklas. Klusajā veļu laikā lielus godus nerīkoja, ja jauna meita līdz Miķeļiem nebija apprecējusies vai saderinājusies, tad nācās atmest cerības tajā gadā tikt pie vīra
Labu Dienu!