Darba tirgus. Pasaules Bankas eksperti ir brīdinājuši, ka nākamo piecu gadu laikā mākslīgā intelekta tehnoloģijas samazinās darba tirgu. Piemēram, ChatGPT un tā atvasinājumi “atņems” vai pārveidos aptuveni 25% darba vietu uz planētas.
Sakiet ko gribat vai pat skaļi aplaudējiet progresam, bet 25% ir katastrofāls lielums, kas var ietekmēt ļoti daudzus cilvēkus. Transformācija attiecas uz digitālo tehnoloģiju ieviešanu, pāreju uz tīru enerģiju un piegādes ķēžu pārdali.
Analītiķi no Pasaules Bankas uzskata, ka pirmā mākslīgā intelekta ieviešana cilvēku ikdienas dzīvē pirmsākumos radīs traucējumus darba tirgū.
Tomēr, piecu gadu laikā situācija stabilizēsies un vairuma jauno tehnoloģiju ietekme kļūs diezgan pozitīva. Runājot par mainīgajām tendencēm profesijās, ChatGPT un analogu parādīšanās automatizēs vai aizstās pozīcijas, kas saistītas ar komunikāciju un procesu koordināciju.
Vienlaikus vajadzība pēc speciālistiem kiberdrošības, lielo datu (Big Data) un ilgtspējīgas pārvaldības tehnoloģiju jomās būs galvenie faktori nodarbinātības pieaugumā pasaulē.
Darba tirgus, prognoze ir draudoša.
Aptuveni 75% no 800 Pasaules Bankas aptaujātajiem uzņēmumiem atzina, ka grasās integrēt AI savā darbā, kā rezultātā tiks zaudēti līdz pat 26 miljoni darba vietu.
Visticamāk, ka darbu zaudēs administratīvos un grāmatvedības amatos strādājošie, tostarp kasieri un grāmatveži.
Iepriekš “Goldman Sachs” analītiķi prognozēja, ka ģeneratīvā AI aizstās cilvēkus vismaz 18% darba uzdevumu un ietekmēs 300 miljonus darbavietu visā pasaulē. Mazākie satricinājumi, kas tieši saistīti ar AI, skars tikai tās valstis, kurās dominē lauksaimniecības un amatniecības nozares.
Darba tirgus, kādas profesijas zudīs?
Mākslīgais intelekts varētu ietekmēt daudzas profesijas un radīt nepieciešamību pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Dažas no profesijām, kas varētu zust attīstoties mākslīgajam intelektam, varētu būt:
Darbinieki birojos, kas nodarbojas ar datu ievadi un apstrādi – mākslīgais intelekts spēj apstrādāt lielus daudzumus datu daudz efektīvāk un ātrāk nekā cilvēki.
Finanšu un grāmatvedības speciālisti – mākslīgais intelekts spēj izveidot precīzus un detalizētus finanšu modelus, kas var būt ļoti noderīgi finanšu nozarē. Tas varētu ietekmēt arī grāmatvedību, jo mākslīgais intelekts varētu automātiski ievadīt un konkretizēt datus.
Transporta un loģistikas darbinieki – ar autonomo transportlīdzekļu attīstību, kuri spēj paši braukt, transporta un loģistikas darbinieku skaits varētu samazināties.
Juristi un advokāti – mākslīgais intelekts varētu palīdzēt izveidot juridiskos dokumentus un analizēt tiesību aktus, kas varētu samazināt juristu un advokātu skaits.
Darbinieki rūpniecības nozarē – ar robotu attīstību, kas spēj veikt dažādas rūpnieciskās darbības, darbinieku skaits rūpniecības nozarē varētu samazināties.
Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka mākslīgais intelekts varētu arī radīt jaunas profesijas, kas būs saistītas ar mākslīgo intelektu, jo pastāvīgi attīstās jaunas tehnoloģijas un jaunas sarežģītas prasības uzņēmējdarbībā.
Kā pārprofilēties jaunajiem apstākļiem?
Pārprofilēšanās ir process, kas ļauj cilvēkiem pielāgoties jaunajiem darba tirgus apstākļiem un kļūt konkurētspējīgākiem. Padomi, kā veiksmīgi pārprofilēties jaunajiem apstākļiem darba tirgū:
Veikt novērtējumu savām prasmēm un zināšanām.
Svarīgi ir izvērtēt, kādas prasmes un zināšanas jums ir un kādas no tām varētu būt noderīgas jaunajā tirgus vidē. Izvērtējiet savu pieredzi, prasmes un vēlmes! Iesaku saprast, kurās nozarēs un lomās jums varētu būt labākas iespējas.
Izglītības un apmācību kursi.
Meklējiet izglītības un apmācību kursus, kas var palīdzēt attīstīt jaunas prasmes un zināšanas. Šajās dienās ir pieejami daudzi tiešsaistes kursi, kuru mācību programmas ir pielāgotas mūsdienu tirgus vajadzībām.
Tīklošana.
Piedalieties profesionālajos tīklos, lai iegūtu jaunas zināšanas, kā arī iepazītos ar cilvēkiem, kas strādā jaunajās nozarēs, kurās vēlaties strādāt.
Pieredze un brīvprātīgais darbs.
Iesaistieties brīvprātīgajā darbā, lai iegūtu pieredzi jaunajā nozarē. Piemēram, varat darīt praksi uzņēmumā vai kādā projektā, kas var palīdzēt iegūt vēlamo pieredzi.
Izpratne par tirgus vajadzībām.
Uzmanīgi izpētiet tirgus un konkrētās nozares vajadzības. Šajā veidā varēsiet uzzināt, kādas prasmes un zināšanas jums vajadzētu attīstīt, lai būtu konkurētspējīgs jaunajā tirgus vidē.
Pārprofilēšanās ir izaicinošs process, kas prasa laiku un pūliņus, taču tas ir nepieciešams, lai būtu konkurētspējīgs un pielāgotos jaunajiem apstākļiem darba tirgū.
Tas būs un jau notiek, gribi to vai nē, bet gribu pievērst tavu uzmanību biroja darbinieka ikdienai šodien. Lai vieglāk būtu saprast darbu birojos, jānoskaidro kāda ir darbdiena tagad, bez mākslīgā intelekta.
Tātad, darbdiena.
Tā ir lielākā nedēļas galvenā sastāvdaļa. Tāpēc ir saprotams, ka ir vieglākas un ir grūtākas darbdienas. Tautā ir pieņemts domāt, ka grūtākā nedēļas diena ir pirmdiena. Tomēr izrādās, ka tas tā tomēr nav.
Britu kompānija „Michael Page” ir izpētījusi šo jautājumu ar testu palīdzību, kurā piedalījās liels cilvēku skaits no daudzām valstīm.
Izrādās, ka otrdienas rīts ir stresa un rūpju pilns.
Kāpēc?
Otrdienas rītā mums jāsāk risināt pirmdienas nepadarītie darbi un problēmas, jo pirmdien parasti nekāds produktīvais darbs nenotiek.
Nepatikšanas sākas deviņos no rīta katram piektajam biroja darbiniekam. Veseli 75% ofisa darbinieku sūdzas, ka jau līdz 11:15 ir saķērušies ar priekšniecību un nespēj koncentrēties.
Eksperti piegāja pie secinājuma, ka biroja darbā cilvēks iegūst lielāko stresa daļu no savas dzīves. Pat tādi sīkumi, kā datora kļūmes spēj izvest no pacietības un nereti pat līdz dusmu lēkmes.
Izrādās, ka menedžeri lieto daudz vairāk alkoholu nekā citu profesiju pārstāvji. Ja menedžeris lieto 13.5 alkohola vienību nedēļā, tad strādnieks tikai 10.7 vienības alkohola.
Toties strādnieki smēķē 29% biežāk, attiecīgi pret biroja darbinieku, kas smēķē 15%. Tas liecina par ierobežotu iespēju to darīt darbā. Izrādās, ka dibena deldēšana birojā nemaz tik nekaitīga nav.
Laikam jau tā ir! Latvijas birojos, noteikti. Pirmdienu vai pēcsvētku dienu, pavadām pusguļus stāvoklī un ar otrdienu sākam kustēties. ;)
Veiksmīgas darba dienas un možu skatu nākotnē!
Var rasties pamatots jautājums „darba diena”, „darbadiena” un „darbdiena?” Darba diena ir diena, kad persona, iestāde, birojs vai uzņēmums strādā, un tā var būt arī sestdiena vai svētdiena. Darbadiena ir darbam paredzētā diennakts daļa. Laiks, kas tiek pavadīts darbavietā.
Normāla darbadiena parasti ilgst astoņas stundas. Tomēr, ja birojā pavadi vairāk par astoņām stundām. Tad nenormētās stundas būs “pārsēdis”. :)
Savukārt darbdiena ir diena, kas nav brīvdiena vai svētku diena.
Tātad varam teikt, ka biroja sēdētajam darba diena ir katru darbdienu un viņas darbadiena ilgst no 9.00 līdz 17.00.
Vai strādājam produktīvi vai nē, to nākotnē diriģēs mākslīgais intelekts. Par to nešaubos un iesaku visiem likt aiz auss.
Labu Dienu!