Drošība Latvijā. Skaidrs, ka stabilitāte Latvijā ir svarīgs faktors Latvijas iedzīvotāju dzīvē. Ziņas par potenciāliem draudiem no krievijas liek justies domīgam. To, ka krievija rakstu ar mazo burtu nav kļūda, bet apzināta nepatikas izpausme.

Latvijas drošībai var uztraukt katru no mums un tāpēc rakstā iztirzāšu, kā vajadzētu savas domas sakārtot un noskaņot sevi uz pareizās nots.  Ja jau pieskaros politiskam skaidrojumam, tad lai būtu arī pati riebīgāka prognoze, labāk lai viņa nepiepildītos.

Protams, sākšu ar tagadējo Latvijas pilsoņa noskaņojumu.

Drošība Latvijā, izpratne un pareizs situācijas novērtējums.

Teikšu pareizos vārdus, jo ir svarīgi saglabāt mieru un saprast, kā mēs varam veicināt drošību savā zemē. Svarīgi ir situācijas izpratne par situāciju, kas kā mēs saprotam ir stabila un uz doto brīdi mums nekas nedraud.

Ir svarīgi saņemt informāciju no uzticamiem avotiem un izvairīties no panikas. Lai izvairītos no dezinformācijas, ieteicams sekot oficiālajiem valsts iestāžu un drošības dienestu paziņojumiem.

Ir saprotams, ka ziņas par draudiem var izraisīt satraukumu un neuzticību. Tomēr, ir svarīgi atcerēties, ka valsts drošības dienesti strādā, lai aizsargātu mūs un mūsu valsti.

Mēs varam justies droši, zinot, ka ir cilvēki, kuri rūpējas par mūsu drošību un veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jebkādus draudus.

Drošība Latvijā, kopiena un solidaritāte.

Saglabāt mieru savā zemē var, ja jutīsim, ka visās valsts institūcijās ir redzama sadarbība un solidaritāte. Mēs visi esam daļa no Latvijas kopienas, tāpēc mums ir jārūpējas par drošu vidi sev apkārt.

Ir svarīgi, lai mēs palīdzētu un atbalstītu citus, it īpaši tos, kuri varētu būt ietekmēti ar viltus draudiem vai baidās no iespējamās krīzes situācijas.

Viens no veidiem, kā veicināt solidaritāti, ir dalīšanās ar pareizu un nesagrozītu informāciju. Ja jums ir uzticama informācija par iespējamiem viltus draudiem vai citiem svarīgiem notikumiem, dalieties ar to ar citiem. Tas palīdzēs mūsu kopienai būt informētai un gatavai rīkoties, ja nepieciešams.

Drošība Latvijā, personiskā drošība.

Personiskā drošība ir svarīga, lai saglabātu mieru un ticību nākotnei. Ir daži vienkārši soļi, kā jūs varat pasargāt sevi un savus tuviniekus no viltus ziņām un nelabvēļu runām. Tie ir sastopami pat Latvijas politiķu rindās, kas par “jūda grašiem” ir gatavi nodot latviešu intereses savā valstī.

Izmantojiet uzticamus interneta resursus un uzmanieties no potenciāliem krāpniekiem.

Esiet piesardzīgi, atverot e-pasta pielikumus vai klikšķinot uz aizdomīgām saitēm. Izmantojiet drošu interneta pieslēgumu un atjauniniet savu programmatūru, lai novērstu iespējamus drošības caurumus.

Esiet uzmanīgi, daloties ar personisku informāciju tiešsaistē vai ar nezināmiem cilvēkiem.

Liekas dzirdēts, bet neievērojot šos elementāros pasākumus ir liela varbūtība, ka jūsu pastu lasīs nedraudzīgas valsts speciālie dienesti. To, ka jūs kāds apkrāps neuzmanības dēļ internetā nav tikai jūsu problēma, šādi gadījumi rada valstī neomulības sajūtu, liek šaubīties par policijas, banku efektivitāti.

Tas rada draudus kopējam iedzīvotāju noskaņojumam.  Atgādinu, ka ar šiem vienkāršajiem drošības pasākumiem jūs varat samazināt risku un pasargāt sevi un kopējo noskaņojumu valstī no potenciāli slikta valsts raksturojuma.

Drošība Latvijā, atbalsts no valsts.

Ir svarīgi zināt, ka valsts ir gatava reaģēt uz jebkādām drošības problēmām vai draudiem. Latvijā ir izveidoti dažādi mehānismi, lai nodrošinātu mūsu drošību un aizsardzību. Valsts drošības dienesti, policija un aizsardzības spēki strādā, lai novērstu un risinātu jebkādas krīzes situācijas.

Ja jums ir jautājumi par drošību vai jūtaties apdraudēts, ir svarīgi sazināties ar attiecīgajām valsts iestādēm vai drošības dienestiem. Viņi ir gatavi sniegt nepieciešamo atbalstu un informāciju. Galu galā taču skatāties (majora Slaidiņa) teikto par situāciju Tv 24 programmā.

Tagad par sliktāko variantu, jā tāds arī eksistē un tas ir jāpiemin.

Uzreiz teikšu, ka mūs neviens tieša veidā neiekaros. Toties hibrīda kara elementi attīstīsies un pilnveidosies. Tas var novest pie tā, ka Seimā pie varas var tikt krievijai draudzīgi politiskie spēki.

Drošība Latvijā, kas var draudēt.

ASV bija prezidenta vēlēšanas un vinnēja Tramps. Teiksi un kas tur briesmīgs! Ir droši zināms, ka iesaistīts visā šajā pasākumā ir miljardieris Īlons Masks, viņš tāpat kā Tramps simpatizē putinam un krievijai.

Nevar aizmirst, ka arī putins slepus var ar dažādiem apkārtceļiem palīdzēt Trampam.

Kā jums patiktu šāds apkopojums, Tramps, Masks, putins. Tas var sagrozīt politisko stāvokli ne tikai ASV, bet arī Eiropā. Ko vien ir vērta Trampa ziņa, ka viņš krievijai netraucēs, ja tā iebruks kādā valstī.

Pati pēdējā pērle, par ko raksta visi Latvijā.

Padošanās un nodevība – ar šādiem vārdiem Ukrainas sabiedrotie ASV un Eiropā vērtē ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka viņš ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu ir vienojies nekavējoties sākt sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Eiropieši uzstāj, ka šādas sarunas nedrīkst notikt bez Ukrainas un Eiropas līdzdalības.

Tas draugi būtu tas sliktākais, kas varētu notikt.

Drošība Latvijā, apkoposim.

Ir svarīgi saglabāt mieru un drošību, pat ar ziņām par potenciāliem draudiem. Mēs varam veicināt drošību savā zemē, izprotot situāciju, veicinot solidaritāti, rūpējoties par personisko drošību un sazinoties ar valsts iestādēm, ja tas nepieciešams.

Lai saglabātu mieru, mums ir jārīkojas kopā un jāuzticas mūsu valsts drošības dienestiem. Atcerieties, ka Latvija ir mūsu mājas, un mēs visi esam atbildīgi par tās drošību. Kopā mēs varam veidot stipru un drošu valsti.

Civilā aizsardzība, viens no drošības aspektiem.

Tici vai nē, bet Latvijā iespēja sevi paglābt militāra konflikta gadījumā ir pamesta novārtā. Pat nerunāju par atomkara draudiem. Tur viss skaidrs civilajiem iedzīvotājiem jāmāk izdzīvot, kā nu kurš prot.

Civilā aizsardzība, vai viss ir slikti?

Ja mūs sāk bombardēt, kā Ukrainā, ko tad? Ja domā, ka mums nav ko baidīties vai iespringt zemapziņas gaidās, tad zini. Kamēr Krievijā būs fašistiskais režīms, ar tieksmēm pakļaut citas tautas un viņu zemi, miera nebūs.

Pat tad, kad Putinu novāks (nostīvinās) nekas var nemainīties. Militārists un īpašā krievu izpratne par viņu vietu pasaulē nesīs draudus visiem viņu kaimiņiem.

LPSR laikā izbūvētajos bunkuros varētu patverties vien 3% iedzīvotāju, bet arī šīs celtnes faktiski mūsdienu izaicinājumiem ir nederīgas.  Naivajā cerībā, ka Krievija vairs nebūs reāls militārs agresors, amatpersonas gadiem ilgi ļāva pazemes būves privatizēt.

Pats esmu pārliecinājies, ka daudzviet ierīkotas noliktavas, serveru telpas utt. Pazemes vietas vai bunkuri, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, vienkārši nolaistas līdz kliņķim.

Nav skaidrības ne par atbildīgajiem, ne par konkrētu rīcību lielas nelaimes gadījumā. Tāpat nav skaidra plāna un arī rezervju, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar pirmās nepieciešamības precēm.

Civilā aizsardzība, ko dara Valsts?

Ja nopietni, tad neko. Nav laika šādiem “sīkumiem”! Te jums vēlēšanas, te jādala amati, te var “atskriet Covids” un jāsapērk vakcīnas par drūmiem miljoniem. Starp citu, sapirka tik daudz, ka vairāk nevajadzēja. (vesela miljona- naudas izteiksmē).

Kāda šeit civilā aizsardzība, kādi bunkuri un patversmes kara gadījumā!

Tomēr, kaut ko ministriju kabinetos ir izdomājuši. Tā, piemēram, pašreiz uzņemtais valsts kurss neparedz veco bunkuru atjaunošanu, bet gan sabiedrisko ēku celtniecības laikā likt par obligātu izveidot šo celtņu ietvaros patvertnes telpas.

Nu tā, tomēr labāk, kā nekas.  Ja vēlis iepazīsties ar plānu, kā tevi gribētu pasargāt Valsts, tad zemāk to varēsi iegūt.  Tomēr, plāns ir uz papīra, bet ne reālā dzīvē. Netici, tad uzdošu Tev tikai vienu jautājumu.

Kur dosies ja atskanot trauksmes skaņām, ja būs paziņojums par iespējamo bumbošanu no krievu lidmašīnām?

Nezini!

Tavai zināšanai, es arī nezinu!  Vai līdīšu kādā grāvī, vai atvēršu kanalizācijas akas vāku un tur slēpšos, vai stāvēšu neziņā un gaidīšu nenovēršamo.

Par adekvātu patvertni man ziņu nav un nevar būt, jo tādu nav. Labi ieskaties. Valsts civilās aizsardzības plānā: https://mega.nz/file/IwU0SDrL#aO2rC_vA_1tDBpqom2Fm2fhsb3KJTEZpbRf7O4u5qI0

Tur noteikts, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi atbilstoši kompetencei ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas. Tu tam tici?

Es ne vairāk par 15%- pārējais pašu iedzīvotāju ziņā. Tāpēc turīgie un pie varas esošie sevi var nodrošināt ar šādu iespēju.

Pārējie lai lasa Valsts civilās aizsardzības plāna sadaļas pa punktiem un ievelk ķeksīšus, nu tur, kur domājat, ka viss ir O.K. Interesē cik punktus varēsi atķeksēt, dalies komentārā!

Civilā aizsardzība, plānošana un informēšana.

Izveidojiet detalizētu civilās aizsardzības plānu, kur ietverti dažādi scenāriji, ieskaitot kodolkaru riskus. Nodrošiniet, ka iedzīvotāji tiek informēti par civilās aizsardzības plānu un zin, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Evakuācija un patvērums.

Identificējiet drošus evakuācijas ceļus un izveidojiet evakuācijas plānu, kurā ietverti aizsardzības bunkuri un evakuācijas punkti. Nodrošiniet, ka sabiedrība zina, kur meklēt patvērumu un kā izmantot evakuācijas punktus.

Citi pasākumi.

Sadarbojieties ar citām pilsētu iestādēm un organizācijām, lai saskaņotu resursus un pasākumus civilās aizsardzības labā. Izveidojiet sadarbību ar slimnīcām, policiju, ugunsdzēsības dienestu utt., lai efektīvi reaģētu uz ārkārtas situācijām.

Civilās aizsardzība, būvējiet uzglabāšanas noliktavas.

Izveidojiet noliktavas ar nepieciešamajiem resursiem, piemēram, pārtiku, ūdeni, medicīnas preces, un citiem nepieciešamajiem elementiem ilgtermiņa izdzīvošanai. Plānojiet regulāras pārbaudes un atjauninājumus noliktavu satura saglabāšanai svaigiem un derīgiem produktiem.

Komunikācija un sakaru nodrošināšana.

Izveidojiet sistēmu, kas nodrošina efektīvu informācijas izplatīšanu pilsētas iedzīvotājiem, ieskaitot radio, televīziju, un citus sakaru līdzekļus. Plānojiet alternatīvus sakarus gadījumam, ja pamata komunikācijas līdzekļi kļūst nepieejami.

Mācības un apmācība.

Rīkojiet regulāras mācības un treniņus, lai iedzīvotāji būtu gatavi rīkoties ārkārtas situācijās. Apmāciet cilvēkus par pirmās palīdzības sniegšanu un citas svarīgas prasmes.

Datu uzkrāšana un izplatīšana.

Uzglabājiet informāciju par iedzīvotājiem, lai ātri identificētu un sniegtu nepieciešamo palīdzību evakuācijas vai aizsardzības procesā. Nodrošiniet sistēmu datu izplatīšanu un atjaunināšanu.

Psiholoģiskā atbalsta nodrošināšana.

Organizējiet psiholoģisku atbalstu pirms, laikā un pēc ārkārtas situācijām, lai palīdzētu iedzīvotājiem tikt galā ar stresu un traumām.

Izveidojot un pilnveidojot šādu plānu, pilsēta var uzlabot savas spējas reaģēt uz kodolkara riskiem un citām ārkārtas situācijām. Lielāka informētība, sagatavotība un sadarbība ar kopienas locekļiem un citām iestādēm var būt būtiski svarīga krīzes pārvarēšanā.

Labu Dienu!