Psihosomatiskā medicīna, tavas psiholoģiskās problēmas

Psihosomatiskā medicīna.  Teikšu, ka neesmu liela speciāliste, šo pacientu simptomu izzināšanas un noteikšanas zinātāja. Tāpēc vadīšos no lasītā un no konsultācijām ar zinošu ārstu teikto no reālās prakses ar slimniekiem. Pareizāk teikt ar pacientiem.

Atļaušos raksturot šo medicīnas virzienu. Tā ir medicīnas nozare, kas pēta psiholoģisko faktoru ietekmi uz fizisko veselību. Šī ir vispāratzīta pētījumu joma, kas ir parādījusi, ka stress, trauksme un citas psiholoģiskas problēmas var izraisīt vai pasliktināt virkni fizisko slimību.

Kā darbojas psihosomatiskā medicīna?

Precīzs mehānisms, ar kuru psiholoģiskie faktori ietekmē fizisko veselību, nav pilnībā izprotams. Tomēr ir vairākas teorijas, tostarp:

Nervu sistēma.

Stress un trauksme var aktivizēt simpātisko nervu sistēmu, kas ir atbildīga par cīņas vai bēgšanas reakciju. Tas var izraisīt sirdsdarbības ātruma palielināšanos, paaugstinātu asinsspiedienu un citas fiziskas izmaiņas, kas laika gaitā var izraisīt veselības problēmas.

Imūnsistēma.

Stress var arī nomākt imūnsistēmu, padarot organismu uzņēmīgāku pret infekcijām un citām slimībām.

Hormoni.

Stress var ietekmēt hormonu, piemēram, kortizola, ražošanu, kam var būt dažādas ietekmes uz ķermeni, tostarp paaugstināts asinsspiediens, svara pieaugums un nomākta imūnsistēma.

Psihosomatiskā medicīna, slimības.

Psihosomatiskās slimības ir fiziskas slimības, kuras izraisa vai pastiprina psiholoģiski faktori. Dažas no visbiežāk sastopamajām psihosomatiskajām slimībām ir šādas.

Kuņģa čūla.

Lielākoties tās ir sāpes, parasti vēdera augšdaļā vai ap nabu, virs nabas, uz labo paribi – iespējami dažādi varianti. Var būt arī slikta dūša un vemšana. Bet var arī vispār nesāpēt, cilvēks vienkārši jūt izteiktu diskomfortu vēderā.Psihosomatiskā medicīna

Kairinātu zarnu sindroms.

Visbiežāk sūdzības ir par atkārtām vēdera sāpēm vai diskomfortu. Visbiežāk sāpes ir kreisajā paribē un vēdera lejasdaļā, raksturīga ir vēdera uzpūšanās, mainīga vēdera izeja (caureja vai aizcietējums, vai abi kopā).

Parasti vēdera sāpes samazinās pēc vēdera izejas un var palielināties pēc ēšanas.

Astma.

  • Elpas trūkums;
  • Spīlēšanas sajūta vai sāpes krūtīs;
  • Sēkšana izelpojot (bieži sastopama astmas pazīme bērniem);
  • Miega traucējumi, ko izraisa elpas trūkums, klepus vai sēkšana;
  • Klepus vai sēkšanas lēkmes, ko pasliktina elpceļu vīruss, piemēram, saaukstēšanās vai gripa.

Ir cilvēki, kam astmas simptomi pastiprinās kādās noteiktās situācijās. Var novērot fizisko aktivitāšu izraisītu astmu, kas var būt vēl izteiktāka, ja gaiss ir auksts un sauss.

Savukārt tā dēvēto aroda astmu izraisa kontakts ar alergēniem darba vietā, piemēram, ķīmiskie izgarojumi, gāze, putekļi. Alerģijas astmu izraisa gaisā esošās vielas, piemēram, ziedputekšņi, pelējuma sporas, tarakānu izkārnījumi vai mājdzīvnieku izdalītas ādas daļiņas (mājdzīvnieku blaugznas).

Ekzēma.

Ekzēma ir hroniska, ādas slimība, kas var izpausties kā ādas sausums, nieze, apsārtums, kā arī kasījumi un zvīņošanās. Šī nav lipīga, taču ir ļoti nepatīkama slimība – to pavada diskomforts, vizuāli defekti un āda skartajos apvidos var kļūt raupja. Ekzēmas uzliesmojumi var mīties ar miera periodiem un mocīt pacientu gadiem ilgi.

Psoriāze.

Psoriāze jeb zvīņēde ir bieži sastopama hroniska, ādas slimība, kas saistīta ar ādas virsējā slāņa šūnu, kuras sauc par keratinocītiem, paātrinātu un nekontrolētu dalīšanos. Psoriāzes gadījumā cilvēka imūnās sistēmas ietekmē tiek sūtīti nepareizi signāli, kas liek ādas šūnām augt pārāk ātri.

Normāli šis process aizņem aptuveni mēnesi, taču psoriāzes gadījumā tas notiek mazāk nekā vienā nedēļā, kā rezultātā šūnas veidojas pastiprināti un nenobriedušās šūnas krājas ādas virspusē un nolobās.

Psihosomatiskā medicīna un Fibromialģija.

Fibromialģijas slimnieki cieš no sāpēm visā ķermenī – neatkarīgi no tā, vai ir gadījies savainoties. Tas ir saistīts ar veidu, kā galvas un muguras smadzenes uztver un apstrādā sāpju signālus.

Fibromialģijas gadījumā šajos procesos ir radušās kļūmes, un ķermenī ir vairāk šūnu, kas vada sāpju signālus nekā tas ir parasti. Slimniekiem ir arī mazāk to šūnu, kas samazina sāpju signālus. Rezultātā sāpes ir izjūtamas ļoti bieži – tās parādās gan no mazākajām traumām, gan vispār bez iemesla.

Hronisks nogurums.

Ilgstošs nespēks, vājums, pārgurums jeb vispārējs fizisks izsīkums var būt kādas hroniskas slimības simptoms. Hronisks nogurums var attīstīties arī pēc vīrusa infekcijas vai stresa perioda.

Raksturīgākais simptoms ir nespēks pēc piepūles – izteikta fiziska nogurdināmība pat pēc minimālas fiziskas vai garīgas piepūles.
Nogurumu var pavadīt arī citi simptomi: dažādas sāpes, miega traucējumi, uzņēmība pret vīrusu infekcijām un citi.

Psihosomatiskā medicīna, saikne starp prātu un ķermeni

Slimību ārstēšana.

Psihosomatisku slimību ārstēšana parasti ietver tradicionālās medicīnas ārstēšanas un psihoterapijas kombināciju. Psihoterapija var palīdzēt pacientiem tikt galā ar stresu, trauksmi un citām psiholoģiskām problēmām, kas var veicināt viņu fiziskos simptomus.

Daži no visizplatītākajiem psihoterapijas veidiem, ko izmanto psihosomatisku slimību ārstēšanai.

Kognitīvā uzvedības terapija

Kognitīvi biheiviorālā terapija izveidojusies, apvienojoties diviem terapijas virzieniem: kognitīvajai terapijai (angļu val. cognitive – izziņa) un biheiviorālajai terapijai (angļu val. behaviour – uzvedība).

Terapijas procesā tiek izzināts, saprasts esošais (grūtības radošais) uzvedības modelis un, atbilstoši cilvēka vajadzībām, mērķiem, izveidots jauns.

Uz problēmu vērsta terapija.

Galvenais šīs teorijas pieņēmums ir tas, ka klients jau zin, kas viņam ir nepieciešams, lai atrisinātu savas sūdzības.

Psihoanalītiskā terapija.

Individuālā psihoterapija palīdz apzināties sevi, savu patību, izzināt savu jūtu pasauli un vēlmes, izdarīt apzinātas izvēles, aktīvi veidot savu dzīvi tādu, kādu ir vērts dzīvot. Individuālās psihoterapijas mērķis ir atveseļot un ieviest pozitīvas izmaiņas pacienta personībā un viņa saskarsmē ar viņam nozīmīgiem cilvēkiem.

Psihosomatiskā medicīna, slimību profilakse.

Lai gan psihosomatiskās slimības ne vienmēr var novērst, ir vairākas lietas, ko varat darīt, lai samazinātu to attīstības risku.

  • Stresa vadība.
  • Regulāra vingrošana.
  • Veselīgs uzturs.
  • Pietiekams miegs.
  • Izvairīšanās no smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas.
  • Veselīgu attiecību uzturēšana.

Ja Jums rodas fiziski simptomi, kas, jūsuprāt, varētu būt saistīti ar psiholoģiskiem faktoriem, ir svarīgi griezties pie sava ārsta.

Agrīna diagnostika un ārstēšana var palīdzēt uzlabot simptomus un vispārējo veselību. Ja kas ieteiktu apmeklēt medicīnas muzeju, daudz derīgu lietu pārdomām.

Labu Dienu!

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

uz augšu