Golfa straume, ja apstāsies, kā ar istabas temperatūru

Golfa straume. Ir konstatēts, ka var apstāties! Vai ir pamats satraukumam? Var rasties neapdomāts secinājums. Nu un kas? Lai taču apstājas un mierīgi saplūst ar Atlantijas okeāna ūdeņiem. Tomēr, tas nesīs globālas izmaiņas klimatā.

Golfa straume, Kariņš par to teiktu: “Draugi nebūs labi!”

Ja kas, būs bēda ar apkuri un pareizas istabas temperatūras noturēšanu tavas labklājības uzturēšanai, bet par to zemāk rakstā.

Kāpēc Skandināvijā klimats ir tik ideāls cilvēku dzīvošanai?

Jā, un Britu salas nekad nav pārklātas ar ledu? Tieši tā, mūs apsilda Golfa straume. Vēl nesen, Golfa straume uzmanīgi un rūpīgi sildīja visu Eiropu.

Diemžēl mēs esam pieredzējuši neticamo faktu, ka Golfa straume ir gandrīz apstājusies. Dažus gadus atpakaļ var saukt par pārejas gadu uz globālo klimata izmaiņu sākumu uz visas planētas.

Rietumu plašsaziņas līdzekļi sāk publicēt rakstus, paziņojot, ka Golfa straume apstājas. Tas, viņuprāt, būs jauna ledus laikmeta sākums. Tiek izteiktas versijas, ka vairāk nekā 50% cilvēces var nomirt aukstuma dēļ.

Nu tas, protams ir mazliet pārspīlēts.

Vismaz es tā domāju.

Tomēr, jauns pētījums, kurā piedalījās pētnieki, ir atradis konsekventus pierādījumus par okeāna straumju ātruma samazināšanos.

Golfa straume, tas tomēr notiek arī 2024. gadā!

Golfa straumes sistēma, kas pazīstama arī kā Atlantijas meridionālās apgāšanās cirkulācija (AMOC), ir vājākā pēdējo 1000 gadu laikā.

Žurnālā Nature Geoscience publicētājā rakstā ir teikts.

“Golfa straumes palēnināšanās mūsu gadsimtā ir bezprecedenta un, iespējams, ir saistīta ar cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām”.

Golfa straume ir galvenais siltuma pārdales mehānisms un izšķirošs pasaules klimatam. Pēkšņa AMOC palēnināšanās var izraisīt traucējumus visā pasaulē.

Golfa straume

Tostarp pēkšņu reģionālā jūras līmeņa paaugstināšanos, lielu nokrišņu un sauso klimata zonu stāvokļa izmaiņas.

Starptautiskā pētnieku grupa, kas sastāvēja no Īrijas, Lielbritānijas un Vācijas zinātniekiem, spēja rekonstruēt AMOC plūsmas vēsturi pēdējo 1600 gadu laikā.

Izmantojot vairākus un neatkarīgus rādītājus, tostarp datus no koku gredzeniem arī no ledus serdeņiem. Tika pētītas okeāna nogulsnes un koraļļi, kā arī no vēsturiskiem datiem, piemēram, kuģu žurnāliem.

Salīdzināto datu analīze norāda,  lai gan AMOC līdz 19. gadsimtam ir bijis samērā stabils, okeāna straumju sistēma sāka mazināties, pēc apmēram 1850. gada.

Golfa straume, pēc tam sekoja krasāks kritums.

Pētījuma rezultāti balstās uz iepriekšējiem pētījumiem, kurus vadīja pētījuma līdzautors Dr David Thornalley (UCL Geography). Dr Thornalley:

“Kaut arī klimata modelēšana jau sen ir paredzējusi AMOC palēnināšanos, cilvēku izraisītas sasilšanas rezultātā! Jaunākais pētījums parāda, ka tas tā arī ir”.

Mūsdienu Atlantijas okeānā notiek bezprecedenta pārmaiņas, ja salīdzinām ar iepriekšējo tūkstošgadi. Skaidrs, ka okeāna cirkulācijā, ietekmē jūras ekosistēmas. Tas notiek gan virszemes, gan dziļūdens ūdeņos.

Cilvēcei būs jāņem vērā šīs notiekošās izmaiņas, cenšoties saglabāt un pārvaldīt jūras resursus. Citādi Īrija var pārvērsties par ledus valstību.

Ja Golfa straume apstātos vai novirzītos uz citu pusi.

Tas varētu radīt būtiskas klimata izmaiņas daudzās pasaules vietās. Šādas pārmaiņas var ietekmēt temperatūras, nokrišņus un citus klimatiskos faktorus.

Ziemas temperatūras kritums Eiropā.

Golfa straume ietekmē Eiropas ziemas temperatūras, padarot tās salīdzinoši maigākas. Ja straume apstātos, Eiropā varētu notikt temperatūras kritums, un ziemas varētu kļūt aukstākas.

Palielinātas klimata nestabilitātes.

Golfa straume ietekmē arī citus meteoroloģiskos faktorus, tādus kā nokrišņi un vēji. Bez šīs ietekmes varētu pieaugt klimata nestabilitāte daudzās pasaules vietās.

Mūsdienu apstākļu maiņa Atlantijas okeāna reģionā.

Golfa straumes pārmaiņas var ietekmēt jūras dzīvi un ekosistēmas, izraisot sekas zivjsaimniecībā un dabas resursu pārvaldībā.

Paaugstināts jūras līmeņa pieaugums dažās vietās.

Klimata izmaiņas, tostarp Golfa straumes pārmaiņas, var ietekmēt ledāju kušanu un paaugstināt jūras līmeni dažās pasaules vietās, kas varētu radīt problēmas apdzīvotajām zonām pie piekrastes.

Šādas pārmaiņas varētu ietekmēt daudzas valstis, īpaši tās, kas atrodas Atlantijas okeāna reģionā, un tās, kas ir tieši pakļautas Golfa straumes ietekmei. Tomēr precīzās sekas būtu sarežģīti paredzēt, jo klimats ir sarežģīts sistēma, kas ietver daudzus faktorus.

Pētījumi un modeļi palīdzētu prognozēt iespējamas sekas, bet to pilnība būtu atkarīga no konkrētajiem apstākļiem un straumes pārmaiņu veida.

Nesen veiktā visu uzkrāto datu kopā likšana un salīdzināšana devusi pētniekiem iespēju modelēt un uzzīmēt notiekošā diagrammu līknes, un konstatēts, ka daudzas no šīm līnijām ved virzienā uz aptuveni 2057. gadu.

Turklāt, protams, pastāv arī konkrēts nenoteiktības elements, kas to visu jau izkliedē nosacītās robežās uz abām pusēm no šā robežskaitļa, proti – amplitūdā no 2025. līdz 2095. gadam.

No tā, kā pauduši pētnieki, savukārt izriet.

ja šajos aprēķinos nav aizmirsts iekļaut kaut ko ļoti svarīgu un būtisku vai arī kaut kas no jau iekļautā nav pilnvērtīgi novērtēts, tad Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija var vispār apstāties jau burtiski dažu nākamo gadu laikā!

Bet vislabākajā gadījumā puslīdz vēl pieciešama klimatiskā dzīve uz šīs planētas varētu saglabāties līdz aptuveni nākamajai gadsimtu mijai…

Pēdējais laiks pievērsties istabas temperatūrai.

Piekritīsi, ka labas labsajūtas pats pirmais priekšnoteikums ir sabalansēt istabas temperatūru. Taču ir viens lielais BET! Valdība mudina taupīt ziemā uz apkures rēķina un vasarā samazināt elektroenerģijas patēriņu.

Vasarā domāts iztikt bez kondicioniera. Par ziemas pārdomām jau rakstīju, jo valdība mudina atteikties no gāzes apkures. Saprotams, ka galvenais iemesls ir iegūt neatkarību no Krievijas gāzes. Otrs iemesls, ka gāze kļuvusi dārga!

Tā nu šī raksta autors , kuram ir privātmāja, nonācis dilemmas priekšā. Gāze dārgi, toties ir uzstādīts gāzes katls un pie ērtībām ātri pierod.

Tomēr, gribu pievērst uzmanību uz istabas temperatūras rādījumiem, kas taupot nekaitētu Jūsu veselībai.

Istabas temperatūra ziemā.

Ja kas, 18 °C dzīvojamās telpās oficiāli tiek uzskatīts par pieņemamu vai pat ieteiktu. Ir pieļaujama temperatūras pazemināšanās līdz 15 °C naktī.

Visos šajos gadījumos runa ir par dzīvojamām telpām, kur cilvēki var ilgstoši uzturēties. Toties telpās, kur cilvēki fiziski strādā, ir normāli uzturēt 13 ° C temperatūru. Domājamas noliktavas, cehi utt.

Saskaņā ar dažādiem pētījumiem, piemēram, Lielbritānijā vidējā temperatūra mājās ir diezgan zema 19–21 °C. Zviedrijā – 21-22 ° С. Vācijā no 16°C guļamistabā un līdz 21°C viesistabā.

Skatoties Latvijas skatu punkta, pagājušajā ziemā Liepājā (personīgais namelis) turēju temperatūru 21.5 – 22.5 grādu robežās.

Kā tad ieteicams turēt istabas temperatūru?

Zema iekštelpu temperatūra var kaitēt veselībai tikai tad, ja temperatūra ir zemāka par 18°C. Kas tad var slikts notikt? Visticamāk, tas var paaugstināt asinsspiedienu, palielinās sirds un asinsvadu un elpošanas ceļu slimību attīstības risku, nemaz nerunājot par hipotermiju.

Vai šāda temperatūras pazemināšana nav kaitīga veselībai?

Lielākajai daļai cilvēku veselībai, nē.

Varbūt cilvēkiem ar noteiktām hroniskām slimībām (astmu, hronisku destruktīvu plaušu slimību) un gados vecākiem cilvēkiem temperatūrai jābūt nedaudz augstākai par 18 °C.

Jo īpaši tāpēc, ka vecākiem cilvēkiem ir vājāka termoregulācija. Viņiem var būt grūtāk pamanīt, ka viņiem ir auksti, piecelties un uzvilkt kaut ko siltu.

Protams, arī visi pārējie cilvēki 18 ° C temperatūrā var izjust diskomfortu, bet tas arī viss. Jūs varat pielāgoties šādai videi. Ir taču krīze ar kurināmo un jātaupa! Vispār, visi šie ierobežojumi un ieteikumi, kā arī nenormālie rēķini mani nu nemaz neiepriecina.

Vai ir nepieciešams ventilēt istabu tik zemā temperatūrā? Vajag vēdināt, principā var pietikt ar 15-20 minūtēm un to darīt pāris reizes dienā.

Istabas temperatūra vasarā.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra piedāvā šādus standartus 24–25 ° С. Tas ir, šajā līmenī gaisa kondicionieriem vajadzētu uzturēt gaisa temperatūru.

Šajā temperatūrā lielākajai daļai cilvēku nevajadzētu būt problēmām, jo ​​īpaši tāpēc, ka joprojām ir iespēja pielāgoties. Tomēr dažos gadījumos parastās gaisa temperatūras paaugstināšanās var nelabvēlīgi ietekmēt veselību.

Cilvēce ir nākusi klajā ar daudziem alternatīviem veidiem, kā tikt galā ar karstumu. Tātad, iesākumam, pārdomāsim visas galvenās darbības, lai apkarotu neparastu karstumu telpā.

Pirmkārt, būtu labi pasargāt sevi un telpu no saules gaismas agresīvās ietekmes. Otrkārt, nodrošināt vēsa gaisa cirkulāciju un parūpēties par komfortablu mitrumu mājā. Treškārt, jums ir nepieciešams izolēt savu istabu no karstā gaisa no citām telpām.

Bieži vien pilsētas dzīvokļu iedzīvotāji izmanto tumšu toņu aizkarus, lai padarītu telpu tumšāku. Un tā ir liela kļūda! Tumšie aizkari tā vietā, lai atvairītu saules starus, tos absorbēs, un temperatūra telpā joprojām palielināsies vēl vairāk.

Tāpēc dzesēšanai daudz efektīvāk ir izmantot aizkarus, kas izgatavoti no blīva, bet gaišas krāsas materiāla.

Vēl labāk žalūzijas. Gaismas atstarošanai ir piemērotas gan plastmasas, gan auduma un pat metāla žalūzijas.

Nenormāla karstuma gadījumā.

Būs doma, drīzāk veram vaļā visus logus! Galu galā ir jānodrošina gaisa cirkulācija! Vārdos tas izklausās loģiski, bet patiesībā šāda pieeja parasti nedod vēsumu un var pat pasliktināt situāciju.

temperatūra

Lieta tāda, ka karstā laikā gaisa temperatūra aiz loga gandrīz vienmēr būs augstāka par gaisa temperatūru telpā.

Tāpēc nevajadzētu atvērt logu dienas vidū. Vienīgais izņēmums ir mājas, kurās logi vērsti uz dažādām pusēm. Būs iespēja, vismaz izveidot caurvēju. Neteiktu, ka tas būtu labs risinājums, jo caurvējā ir iespējams arī gūt veselības problēmas.

Ja nav gaisa kondicionēšanas, galvenais vēsā gaisa cirkulācijas avots telpā ir ventilators. Ja nav pietiekami daudz vēsuma no ventilatora gaisa plūsmas!

Jūs varat optimizēt sadzīves tehnikas darbību ar vienkāršiem improvizētiem līdzekļiem! Šeit atkal noder slapji palagi, dvieļi vai ledus pudeles.

Vienkārši novietojiet tos ventilatora darba daļas priekšā. Tādējādi iztvaikojoši vēsa ūdens pilieni iekritīs gaisa plūsmā un tiks nēsāti pa istabu. Jūs iegūstat kaut ko starp klasisku ventilatoru un mitrinātāju, un pat ar gaisa dzesēšanas efektu!

Galvenais ir atcerēties regulāri mainīt mitruma avotu un ievērot higiēnu ventilatora darba daļā.

Nu labi, kā tad es rīkojos!

Man nepatīk ekstremāls karstums istabā. Laikam nerīkojos pareizi ar to taupīšanas metodiku vasarā. Man darbojas gaisa kondicionieris un istabās turu gaisa temperatūru 23-25 grādus.

Protams, elektrības rēķins būs liels, bet karstums man nepatīk! Izvēlos komfortu!

Labu Dienu!

 

Share this post

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top