Kafijas blaknes. Daudzu cilvēku rīts sākas ar tasi kafijas, kas palīdz pamosties un noskaņoties dienai. Šis spirdzinošais dzēriens ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kas sniedz gan enerģiju, gan patīkamu rituālu.
Taču reti kurš aizdomājas, ka noteiktās situācijās šis ierastais dzēriens var spēlēt pavisam citu lomu, nekā mēs esam pieraduši. Vai esat kādreiz domājuši, kā kafija var ietekmēt jūsu ķermeni slimības laikā, īpaši, ja lietojat antibiotikas?
Zinātne uzskata, ka kafiju labāk izslēgt no ēdienkartes, kad esat nolēmis uzsākt cīņu ar slimību. Kāpēc viņi tā domā? Šādas domas radās pēc nesenā pētījuma rezultātu publiskošanas.
Kafijas blaknes un antibiotiku duets.
Kāpēc tas nav labs risinājums?
Pirms iedziļināmies pētījumu detaļās, ir svarīgi saprast, kāpēc kafija var būt problemātiska, ja esat nolēmis lietot antibiotikas. Saskaņā ar zinātnisko žurnālu “PLOS Biology”, kad mēs dzeram kafiju antibiotiku kursa laikā, mūsu organismā norisinās neliela, bet nozīmīga “drāma”.
Kafijas galvenā sastāvdaļa ir kofeīns. Pētījumi liecina, ka kofeīns var palīdzēt baktērijām aizsargāties pret zālēm. Tas nozīmē, ka antibiotikas, kuru uzdevums ir uzbrukt mikrobiem, nonāk šūnās mazākā daudzumā.
Iedomājieties situāciju: ugunsdzēsēji ierodas dzēst ugunsgrēku, bet šļūtene caurlaid tik pusi no ūdens daudzuma. Ugunsgrēks netiks nodzēsts tik ātri, kā tas būtu nepieciešams. Līdzīgi ir ar antibiotikām un kofeīnu.
Zāles, kas ir paredzētas, lai iznīcinātu baktērijas, nespēj sasniegt pilnu efektivitāti to klātbūtnes dēļ. Šī reakcija bija īpaši izteikta pētījumos ar zarnu nūjiņu (E. Coli).
Zinātnieki strādāja ar gandrīz simts dažādām vielām, lai pārbaudītu to ietekmi uz zarnu nūjiņu, un secināja, ka tieši kafija ir visaktīvākais “plānu grauzējs” antibiotiku darbībai.
Kofeīna ietekmē baktērija sāk mainīt gēnu darbību un samazina dažu zāļu, tostarp populārā ciprofloksacīna, uzsūkšanos.
Kā kafija palēnina atveseļošanos.
Galvenais šī procesa “vaininieks” ir olbaltumviela ar īsu nosaukumu Rob. Kofeīna ietekmē tā ierosina virkni izmaiņu, kas ietekmē šūnas transporta sistēmas. Rezultātā antibiotika vienkārši nesasniedz nepieciešamo koncentrāciju mikrobu iekšienē.
Baktērija nekļūst pilnībā noturīga pret zālēm, taču tās darbojas sliktāk, kas nozīmē, ka ārstēšanās process var ieilgt.
Šobrīd ir svarīgi saprast, ka šie ir laboratorijas eksperimenti. Neviens precīzi nezina, cik tases kafijas cilvēkam ir jāizdzer, lai reāli samazinātu antibiotiku iedarbību. Tomēr pētnieki ir pārliecināti, ka šādi slēpti mehānismi ir viens no iemesliem, kāpēc slimības dažkārt tiek ārstētas ilgāk, nekā mēs vēlētos.
Interesanti, ka šāda reakcija nav universāla. Piemēram, tuvas zarnu nūjiņas “radinieces” salmonellas gadījumā līdzīga ietekme netika novērota. Tas nozīmē, ka kafija iedarbojas selektīvi un joprojām slēpj daudz noslēpumu.
Lai gan pētījumi turpinās, ārsti jau tagad iesaka neriskēt un atteikties no kofeīna uz laiku, kamēr tiek lietotas antibiotikas. Labāk ir pāris dienas padzīvot bez spirdzinoša latte, nekā slimot ilgāk, nekā ierasts.
Kāpēc no rīta mēs tik ļoti ilgojamies pēc kafijas?
Vai tas ir tikai ieradums, vai arī spirdzinošajam dzērienam tiešām ir objektīva ietekme, kas mūs padara laimīgākus? Galvenais skaidrojums ir mūsu smadzeņu bioķīmija.
Kofeīns bloķē adenozīna receptorus, kas atbild par miegainības sajūtu. Tā rezultātā cilvēks jūt mundrumu un enerģijas pieplūdumu. Taču ar to vien viss nebeidzas.
Adenozīna bloķēšana pastiprina dopamīna, neirotransmitera, kas ir atbildīgs par motivāciju un labsajūtu aktivitāti. Tāpēc kafija spēj uzlabot garastāvokli un radīt laimes sajūtu.
Zinātnieki neizslēdz, ka daļa šīs ietekmes ir saistīta ar rīta “kofeīna abstinences” simptomu novēršanu. Pat mēreni kofeīna patērētāji var izjust nelielu “atkritienu” pēc nakts miega, un pirmā tase palīdz atgūt ierasto stāvokli.
Tas nozīmē, ka laimes sajūta no rīta kafijas var būt ne tikai stimulācijas efekts, bet arī savdabīga atvieglojuma sajūta pēc kofeīna deficīta.
Kafija un medikamentu mijiedarbība.
Vēl viena problēma.
Kafijas mijiedarbība ar zālēm neaprobežojas tikai ar antibiotikām. Ir svarīgi zināt, ka kofeīns var ietekmēt daudzu medikamentu darbību, gan pastiprinot, gan vājinot to efektu.
Piemēram:
• Pretiekaisuma līdzekļi: Kofeīns var pastiprināt pretsāpju zāļu, piemēram, ibuprofēna, iedarbību. Lai gan tas var šķist labi, pastiprināta iedarbība var arī palielināt blakusparādību risku.
• Zāles sirds un asinsvadu slimībām: Kofeīns var paaugstināt asinsspiedienu un paātrināt sirdsdarbību, kas var traucēt zāļu, piemēram, beta blokatoru, darbību.
• Pretklauzu zāles (antidepresanti): Daži antidepresanti var palēnināt kofeīna noārdīšanos, tādējādi palielinot tā koncentrāciju asinīs un izraisot blakusparādības, piemēram, nervozitāti un bezmiegu.
Lai gan šī tēma prasa padziļinātu izpēti, galvenais ir atcerēties, ka kafijas un medikamentu lietošana vienlaicīgi prasa zināmu piesardzību. Tāpēc, ja ārsts izrakstījis jaunas zāles, vienmēr vērts konsultēties par iespējamo mijiedarbību ar jūsu ikdienas ieradumiem, tostarp kafijas dzeršanu.
Kafija slimības laikā.
Atteikties vai baudīt?
Kopumā, lai gan rīta kafija spēj uzlabot garastāvokli un sniegt enerģiju, ir būtiski izvērtēt tās ietekmi slimības laikā. Ņemot vērā zinātniskos atklājumus, kafijas un antibiotiku duets var aizkavēt atveseļošanās procesu, dodot baktērijām papildu “palīgu” cīņā pret zālēm.
Iegaumējiet!
Ja vēlaties ātrāk atveseļoties, labāk ir atteikties no kafijas lietošanas slimības laikā. Dotajām antibiotikām ir nepieciešama darbības brīvība bez kofeīna klātbūtnes, lai tās varētu efektīvi cīnīties ar slimību.
Kafija nav slikts dzēriens, bet slimības laikā labāk dot priekšroku tējai, ūdenim vai citiem dzērieniem, kas netraucēs jūsu organisma atveseļošanās procesam.
Galu galā, īslaicīga atteikšanās no iemīļotā dzēriena ir maza cena par ātru atveseļošanos un spēju atgriezties pie ierastās dzīves.
Labu Dienu!
