Laiks skrien. Ir viens neizbēgams fakts, ar ko saskaras ikviens, kurš ir nosvinējis 30, 40, 65 gadu jubileju – laiks pēkšņi kļūst par īstu sprinteri! Ja kas, atceroties bērnību, šķita, ka vasara ir nebeidzama, dienas ritums ir lēns un nesteidzīgs.
Tagad vasara, šķiet izkūp, pirms vispār pamanām, ka tā sākusies. Visi, kam pāri četrdesmit, droši vien piekritīs – gadi sāk skriet tādā tempā, ka gribas teikt:
“Hei, laiks, apstājies! Es vēl neesmu gatavs!”
Laiks skrien, kāpēc tā notiek?
Izrādās, ka atbilde slēpjas mūsu gudrajās, bet mazliet apmulsušajās smadzenēs. Kad mēs bijām bērni, viss bija jauns un pārsteidzošs – katrs vilciena brauciens, katra pastaiga parkā bija piedzīvojums!
Mūsu smadzenēm bija daudz darba, apstrādājot visu jauno informāciju, tāpēc dienas šķita garas un piepildītas.
Tagad, pēc 30, 40, 65?
Nu, mēs vienkārši pārāk labi pazīstam savu ikdienu. Pārgājiens uz veikalu? Jā, kārtējais rīta “maratons” starp produktu plauktiem. Viss kļūst ierasts, smadzenes saņem mazāk jaunas informācijas, un laiks sāk skriet.
Laiks skrien, pagaidi, tas nav viss!
Profesors Adrians Bejans, kuru varētu saukt par “laika super detektīvu”, apgalvo, ka, mūsu smadzenēm pieaugot, sāk darboties lēnāk. Tas ir gluži kā vecais datora procesors, kas agrāk visu darīja zibenīgi, bet tagad mazliet pasvīst pat pie e-pasta atvēršanas.
Kad esam jauni, mūsu smadzenes ņem un pat ķer katru vizuālo iespaidu, bet pieaugot, tās mazliet “nomierinās”, dienas šķiet īsākas.
Laiks skrien, katrs gads!
Šeit ir viens ļoti jautrs, bet nedaudz satraucošs punkts – katrs gads, jo vecāki mēs kļūstam, kļūst arvien mazāka daļa no mūsu dzīves. Iedomājieties, kā 10 gadus vecs bērns uztver vienu gadu – tas ir vesela viena desmitā daļa no viņa dzīves.
Bet 75 gadus vecam cilvēkam viens gads ir tik vien, kā maza kripatiņa no viņa lielās pieredzes. Tā nu tas ir – nobriedušiem un vecāka gadu gājuma cilvēkiem laiks iet ātrāk, jo katrs gads kļūst par mazāku daļu no dzīves kopuma.
Patiesībā mēs visi varam justies kā īsti laika burvji, jo gadi pazūd nemanot!
Ziniet, kādēļ bērnības atmiņas bieži šķiet tik gaišas un spilgtas? Kad bijām mazi katra diena bija piedzīvojumu pilna, un šie notikumi tika “ierakstīti” kā dārgas atmiņas.
Pieaugušo dzīvē, kur rutīna reizēm sit augstu vilni, ikdiena nav tik neaizmirstama un varbūt tajā nekā jauna nemaz nenotiek. Laika gaitā jauno iespaidu skaits samazinās, un mūsu dienas sāk saplūst vienmuļā dienu ritumā.
Laiks skrien, bet ir cerība!
Ja gribi likt laikam mazliet palēnināties, atceries – jauni piedzīvojumi ir tava slepenā atslēga. Pamēģini izkāpt no rutīnas un atrast kaut ko jaunu un interesantu.
Tas dos ne tikai jautrību, bet arī “piepildīs” laiku ar iespaidiem, liekot tam šķist garākam. Dzīve ir piedzīvojums, neļauj tai paslīdēt garām!
Vecums!
Kurš teica, ka tas ir kas slikts?
Patiesībā – tas ir tikai jauns dzīves posms, pilns ar iespējām, ko mēs varam izmantot, lai turētu laiku aizdomās un liktu tam bremzēt!
Jā, mēs bieži dzirdam, ka gadi sāk skriet ātrāk, taču tas nenozīmē, ka jāsamierinās ar šo laika maratonu. Vecums ir kā labs vīns – tas sniedz dzīves dziļumu, pieredzi un gudrību, un ar dažiem knifiem mēs varam saglabāt dienas garākas un krāsainākas, nekā jebkad agrāk.
Laiks skrien,vecuma iegrožošana.
Pirmkārt, atceries – tieši jauni iespaidi ir tas, kas var apturēt laika skrējienu! Lai gan jaunībā visu uztvērām ar sajūsmu, arī pieaugušo vecumā nekas nav mainījies – mūsu smadzenes joprojām mīl visu jauno.
Tāpēc atklāj jaunas kaislības!
Nekad nav par vēlu apgūt jaunu hobiju – vai tas būtu mūzikas instruments, jaunas valodas apgūšana vai piedalīšanās kādā radošā projektā.
Jā, mēs zinām, ka ceļot uz Bali var būt nedaudz nepraktiski, bet varbūt kāda vienkārša ekskursija tepat pa Latviju, kāds brīvdienu pārgājiens vai restorāna apmeklējums, kur nekad iepriekš neesi bijis, būs tieši tas, kas vajadzīgs, lai izkrāsotu ikdienu.
Ja kas, nevaram vai nesaprotam šo ārišķību, ko var atļauties Gunta Ulmaņa ģimene ar aizraujošu ceļojumu uz Bali izklaides centiem.
Būsim godīgi – rutīna ir nepieciešama, bet dažreiz tā kļūst par slazdu. Tāpēc ikdienas dzīvē ienes kaut ko negaidītu! Kāpēc gan neizmēģināt jaunas tradīcijas?
Piemēram, “neplānotās sestdienas” – dienas, kurās dari pilnīgi kaut ko neierastu, kaut ko, ko parasti nepaveiktu. Tā var būt spontāna ekskursija vai pat vienkāršs vakars, kurā beidzot esi izlasījis to grāmatu, kuru esi solījis sev jau mēnešiem.
Mazas pārmaiņas var darīt brīnumus!
Arī cilvēku attiecības spēlē lielu lomu – jo vairāk laika pavadām ar mīļajiem, jo bagātāks kļūst mūsu laiks. Pavadīt kvalitātes laiku ar ģimeni un draugiem ir viens no labākajiem veidiem, kā veidot bagātīgas atmiņas, kas palēninās laiku.
Jā, tieši tā, pieaugušā vecumā mēs joprojām varam veidot tās pašas spožās un neaizmirstamās atmiņas, kādas bijušas bērnībā. Ja tev šķiet, ka laiks aizslīd ātrāk, jo dzīvē vairs nav tik daudz piedzīvojumu, ir svarīgi atcerēties:
“Mēs joprojām kontrolējam savu dzīves ritmu”.
Mūsdienās ir vairāk iespēju nekā jebkad agrāk – no dažādiem brīvā laika pavadīšanas veidiem līdz personīgajai attīstībai un pašizglītībai.
Tas, ka esi pārkāpis 30, 40 vai pat 70 gadu slieksni, nebūt nenozīmē, ka dzīve kļūst garlaicīga. Tas nozīmē, ka tu tagad esi pieredzējis kapteinis, kurš spēj veidot savu laiku un dzīves pieredzi tā, kā vien vēlies.
Turklāt, zinātne nestāv malā.
Arvien vairāk tiek veikti pētījumi par to, kā palēnināt smadzeņu novecošanās procesus – ar atmiņas vingrinājumiem, meditāciju un pat veselīgu uzturu, tu vari palīdzēt savām smadzenēm uzturēt „jaunības formu”.
Aktīvs prāts un ķermenis ir labākais veids, kā pieveikt laika skrējienu.
Tātad, vecums ir nevis šķērslis, bet gan iespēja – iespēja izzināt jaunas lietas, veidot jaunas atmiņas un radīt dzīvi, kas ir bagātāka un interesantāka nekā jebkad agrāk.
Laiks, iespējams, skrien, bet mēs varam likt tam dejot pēc mūsu noteikumiem!
Labu Dienu!