Lasīt grāmatas, tā ir atslēga tam, ka grāmatas pavadīs cilvēku visu mūžu. Tas ir bērnībā izveidojies stabils lasīšanas paradums un iedzimta mīlestība pret vārdu.
Lasīšanas mīlestība dzimst ģimenē, kur tā tiek lolota un kopta, un vēlāk nostiprināta bērnudārzā vai skolā. Šis apgalvojums ir patiess un apliecināts ne tikai pedagoģiskajā praksē, bet arī daudzu veiksmīgu un inteliģentu cilvēku dzīvesstāstos.
Mīlestība lasīt ir dāvana, kas, reiz iegūta, nekad nepametīs cilvēku, kļūstot par uzticamu pavadoni visās dzīves gaitās.
Lasīt grāmatas, izaicinājumi digitālajā laikmetā.
Daudziem mūsdienu vecākiem šāds apgalvojums diemžēl izklausās utopiski. Laikā, kad bērnu prātus pārņem “elektroniskie sīkrīki”, kā viedtālruņi, planšetdatori un videospēļu konsoles , viņu uzmanību pievērst grāmatai kļūst arvien grūtāk.
Digitālās ierīces piedāvā tūlītēju apmierinājumu, spilgtus attēlus un interaktīvu pieredzi, kas bieži vien šķiet saistošāka par statisku grāmatu. Tomēr tas nenozīmē, ka cīņa par bērna interesi par lasīšanu ir zaudēta!
Galvenais ir apbruņoties ar pacietību, neatlaidību, dziļu mīlestību pret bērnu un, protams, pret pašu lasīšanu. Ir būtiski atcerēties, ka grāmata nav tikai informācijas nesējs; tā ir durvis uz jauniem pasaules skatiem, iespēja attīstīt empātiju, kritisko domāšanu un bagātināt iekšējo pasauli.
Mīlestība lasīt.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Diemžēl ir pagājuši tie laiki, kad nevienam neienāktu prātā uzdot jautājumu: “Kāpēc lasīšana ir svarīga?” Latvija vēsturiski bija lasīšanas valsts, tas nozīmē, ka lasīja visi no jauniem līdz veciem.
Šī paraduma labā “blakus parādība” bija diezgan augsts vispārējās izglītības līmenis, pat ja personai nebija augstākās izglītības. Cilvēki lasīja ne tikai daiļliteratūru, bet arī zinātniski populārus izdevumus, laikrakstus un žurnālus, tādējādi paplašinot savu redzesloku un pilnveidojot sevi.
Diemžēl mūsdienu bērniem šis prieks bieži vien ir liegts. Lielāko daļu laika viņi pavada, spēlējot datorspēles vai neizlaižot no rokām savu pirmo mobilo tālruni. Viņi tiek apbērti ar informāciju, ko pagājušā gadsimta lasītāji sauktu par tukšu un bezjēdzīgu.
Tie ir īsi video, virspusējas ziņas, un nepārtraukta plūsma sociālajos tīklos. Šīs parādības “blakus parādība” ir pavisam cita un daudz satraucošāka, domāšanas lēna attīstība, nespēja koncentrēties uz nopietnām lietām, vispārējais jauno paaudžu infantilisms un pat emocionālā notrulināšanās.
Lasīšana, gluži pretēji, veicina dziļu domāšanu, analītiskās spējas un spēju saskatīt sakarības. Tā palīdz veidot spēcīgu iekšējo kodolu un noturību pret virspusējības un nepārtrauktu stimulu plūsmu.
Lasīšanas loma bērnu dzīvē ir milzīga.
Grāmatas kalpo, lai paplašinātu izpratni par pasauli, iepazīstinātu bērnu ar lietām, dabu, sabiedrību un visu, kas viņu ieskauj. Tās ir logi uz jaunām realitātēm un rīki, kas palīdz bērnam veidot priekšstatu par apkārtējo pasauli.
Lasīšana palīdz paplašināt vārdu krājumu un attīstīt runu, padarot bērnu spējīgāku izteikt savas domas un jūtas. Grāmata izskaidro sabiedrības dzīvi un cilvēku attiecību pasauli, mācot par morāli, ētiku un empātiju.
Lasīšana attīsta domāšanu, iztēli un bagātina bērna emocijas, sniedzot skaistus latviešu literārās valodas tēlus un ļaujot iedziļināties dažādās situācijās un personāžos.
Grāmatas ir garīgās informācijas avots, jo tās māca domāt par dzīves jautājumiem un vispārcilvēciskām vērtībām, piemēram, draudzību, mīlestību, godīgumu, drosmi un upurēšanos.
Literatūra veicina cilvēka individualitātes veidošanos, domāšanas un rīcības neatkarību, kā arī spēju pieņemt pārdomātus lēmumus un veidot pilnvērtīgu dzīvi. Tā ir kā garīgs kompass, kas palīdz orientēties sarežģītajā pasaulē un atrast savu ceļu.
Kā iemācīt bērnam lasīt?
Skolotāji un psihologi uzstāj, ka bērna neatlaidīga interese par lasīšanu veidojas tieši ģimenē un jau no agra vecuma. Vecāku loma šajā procesā ir neaizstājama.
Agrīna iedvesma:
Kamēr jūs rūpējaties par mazuli (vannojaties, barojat utt.), pastāstiet viņam mazus bērnu dzejoļus un pasakas. Protams, bērns joprojām neko nesaprot vārdu līmenī, bet viņš lieliski uztver intonāciju, skaņas ritmu un vecāku mierīgo, mīlošo balsi.
Šāda agrīna saskarsme ar valodu veido pozitīvu asociāciju ar grāmatām un lasīšanu.
Iepazīstināšana ar literatūru ikdienā:
Augošu mazuli ir svarīgi katru dienu iepazīstināt ar bērnu literatūru, turklāt brīvā formā, veltot tam vismaz pusstundu dienā.
Izvēlieties krāsainas bilžu grāmatas, kas atbilst bērna vecumam un interesēm. Atceries: ja tev pašam patīk lasīt un tavā mājā ir daudz grāmatu, tad arī bērnam tas patiks. Bērni ir dabiski imitētāji, un viņi pārņems jūsu paradumus un intereses.
Radiet mājās lasīšanas kultūru, kur grāmatas ir redzamas, pieejamas un tiek aktīvi izmantotas.
Lasīšana, kā ģimenes rituāls.
Veltiet laiku kopīgai lasīšanai pirms gulētiešanas vai pēc vakariņām. Bērns zinās, ka šo laiku veltīsiet tieši viņam, un gaidīs to ar nepacietību. Tas kļūs par īpašu brīdi, kas saistās ar drošību, mieru un vecāku klātbūtni.
Laika gaitā, bērnam augot un attīstoties lasītprasmei, viņš pakāpeniski pāries uz neatkarīgu lasīšanu, jo būs apguvis lasīšanas prieku un vērtību.
Ja bērns jau ir sācis lasīt zilbēs, aiciniet viņu lasīt pārmaiņus ar jums, piemēram, pa rindkopām vai lappusēm. Tas palīdzēs viņam nostiprināt lasīšanas prasmes un justies drošāk.
Lai radītu intrigu un mudinātu bērnu turpināt lasīt patstāvīgi, pārtrauciet lasīšanu aizraujošākajā vietā. Tas radīs ziņkāri un vēlmi uzzināt, kas notiks tālāk.
Lasīšana, kā spēle.
Periodiski varat organizēt teātra lasījumus. Savienojiet citus ģimenes locekļus un lasiet grāmatu pa lomām, un dažas atsevišķas ainas var izspēlēt kā priekšnesumu.
Tas padarīs lasīšanu interaktīvu un jautru, attīstīs bērna iztēli, runas prasmes un spēju izprast dažādus tēlus. Var pat izmantot vienkāršus kostīmus vai rekvizītus, lai padarītu pieredzi vēl aizraujošāku.
Tiesības izvēlēties.
Nespiediet bērnam lasīt grāmatu, kuru viņš nevēlas. Piespiešana var radīt negatīvas asociācijas ar lasīšanu un atbaidīt bērnu. Ļaujiet viņam pašam izvēlēties to, kas viņu interesē.
Vai tās būtu pasakas, piedzīvojumu stāsti, grāmatas par dzīvniekiem vai zinātni. Kad interese ir radusies un nostiprinājusies, tad varat pakāpeniski pievienot literatūru, kas, jūsuprāt, ir nepieciešama vai ko iesaka skolas programma.
Sākotnējā fāzē vissvarīgākais ir radīt pozitīvu un patīkamu pieredzi ar grāmatām.
Tiesības uz brīvību.
Mēģiniet visu sarunāt ar bērnu un meklējiet kompromisus. Lasīšanas laikā ļaujiet bērnam izvēlēties laiku, kad viņš lasīs, piemēram, pirms brokastīm vai pēc rotaļām.
Tomēr jūs nosakāt lasīšanas ilgumu vai apjomu. Piemēram, pusstundu vai trīs lappuses dienā. Šāda pieeja dod bērnam zināmu kontroli un atbildību, vienlaikus saglabājot vecāku autoritāti un nodrošinot lasīšanas regularitāti.
Mīlestība lasīt.
Kopīga diskusija un fantāzija.
Aktīva diskusija par izlasīto palīdzēs bērnam ne tikai tikt galā ar iespaidiem un emocijām, bet arī izteikt savas domas un viedokli. Uzdot jautājumus par to, kā viņš jūtas par tēliem, par stāsta gaitu, par morālajām dilemmas situācijām.
Ja izrādīsiet patiesu interesi par bērna personīgo viedokli un respektēsiet to, tas arī palielinās interesi par lasīšanu un mudinās viņu dziļāk iedziļināties tekstā.
Bērna fantāzija pastāvīgi darbojas. Bieži grāmatu lasīšana iedvesmo bērnu izdomāt stāsta turpinājumu, kas viņam patīk, vai pat radīt savus stāstus.
Veiciniet to!
Varbūt bērns var uzzīmēt stāsta varoņus, izveidot kolāžu vai pat uzrakstīt savu nelielu stāstu. Varat iedot krāsojamo grāmatu ar patriotisku tekstu, paņemiet un lasiet kopā ar bērnu, diskutējot par tekstu, attēliem un to nozīmi.
Tas palīdzēs veidot gan lasīšanas ieradumu, gan stiprinās patriotisko audzināšanu.
Atcerieties, ka mīlestība pret lasīšanu ir ilgtermiņa ieguldījums bērna nākotnē. Tā paver durvis uz zināšanām, attīsta kritisko domāšanu, bagātina emociju pasauli un palīdz veidot spēcīgu un pašpietiekamu personību. Tā ir dāvana, kas kalpos visu mūžu.
Lai jums laba lasīšanas diena un daudz kopīgu, jauku mirkļu grāmatu pasaulē!
Labu gribu un izdošanos!
