Mazs bērns ir mīļš, bet arī prasīga cilvēciska būtne. Taisni šodien viņam ir starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Tāpēc ir īpašs iemesls aizdomāties par tematiem, kas bieži vien paliek nepārrunāti vai saņem pārāk maz uzmanības.
Ikviens vecāks zina, cik liela vērtība ir bērna labsajūtai un attīstībai. Mūsu atbildība ir ne tikai nodrošināt viņiem drošu vidi un rūpes, bet arī palīdzēt veidot spēcīgas personības un atrast savu vietu pasaulē. Sāksim ar to, kā veidot sirsnīgu un efektīvu dialogu ar mūsu visjaunākajiem ģimenes locekļiem.
Mazs bērns vai dialogs ar mazuli.
Bieži vien esam pamanījuši, ka mazulis ir iegrimis savā pasaulē un negrib veidot dialogu. Tas var radīt frustrāciju, taču ir svarīgi atcerēties, ka bērna komunikācijas veids atšķiras no pieaugušā.
Maziem bērniem var būt grūti izteikt savas domas un jūtas vārdos, jo viņi vēl tikai apgūst valodu un emociju regulāciju. Viņi var šķist nedzirdīgi, nesaprotoši vai vienkārši izvairīties no sarunas. Tomēr, ar pareizu pieeju, mēs varam atrast ceļu uz viņu sirdīm un prātiem.
Veidojiet pareizu vidi sarunai.
Svarīgākais ir radīt uzticēšanās un drošības atmosfēru. Nesāciet sarunu pēkšņi ar frāzi “Mums ir jārunā”. Šāda pieeja bērnam radīs bailes un stresu, automātiski ieslēdzot aizsardzības mehānismus. Šādā stāvoklī viņš, visticamāk, negribēs neko teikt un pat neatbildēs uz jūsu jautājumiem.
Labāk ir veikt kaut ko patīkamu kopā. Tas var būt kopīga spēlēšanās, pastaiga parkā, zīmēšana vai pat vienkārši kopīga maltītes gatavošana.
Sāciet sarunu neuzkrītoši, piedāvājot apspriest jautājumu bez pārmetumiem un nosodījumiem.
Piemēram, ja bērns ir apbēdināts, varat teikt: “Redzu, ka esi skumjš. Vai vēlies man pastāstīt, kas noticis?” Dodiet viņam sajūtu, ka esat tur, lai atbalstītu, nevis kritizētu.
Mazs bērns un sarunas Ilgums.
Pacietība ir panākumu atslēga. Nav nepieciešams pusstundu skaidrot vienu un to pašu, prasīt no mazuļa tūlītēju atbildi vai gaidīt tūlītēju atvainošanos. Mazu bērnu uzmanības loks ir īss, un viņi ātri nogurst.
Ja redzat, ka bērns ir dusmīgs, aizvainots vai vienkārši izklaidīgs, nevajadzētu turpināt ilgu skaidrojošu sarunu. Piespiedu kārtā iegūta atvainošanās, visticamāk, būs nepatiesa.
Labāk ir mēģināt izprast bērna stāvokli un piedāvāt sarunu turpināt vēlāk, kad emocijas būs norimušas. Sakiet: “Redzu, ka tev tagad ir grūti. Varbūt parunāsim par to vēlāk, kad būsi mierīgāks?”
Viņa problēma, klausieties bez kritikas.
Dodiet bērnam iespēju izteikties līdz galam. Ja emocionāli satraukts bērns sāk jums stāstīt savu problēmu, nesteidzieties to risināt vai dot padomus.
Vēl jo mazāk nevajadzētu lasīt morāli vai ļaunoties. Pat ja jums ir skaidrs, ka bērns ir pieļāvis kļūdu vai pārkāpumu, uzklausiet viņu līdz galam. Apskaujiet viņu, nomieriniet un vienkārši klausieties. Nesakiet, ka “tās ir muļķības” vai “par to nav vērts uztraukties”. Neievietojiet viņa teiktajā savus padomus vai nosodījumu.
Bērnam šajā brīdī ir vajadzīgs jūsu atbalsts un sapratne, nevis spriedums. Ja jūs viņam sniedzat atbalsta sajūtu, viņš bieži vien pats atradīs problēmas risinājumu vai vismaz jutīsies drošāk, lai meklētu jūsu palīdzību.
Uzdot jautājumus, kas veicina pārdomas, piemēram: “Kā tu jūties par to?” vai “Ko tu domā, varētu darīt tālāk?”
Biežas kļūdas vecāku dialogā.
Vecāki bieži pieļauj kļūdas, kas apgrūtina efektīvu dialogu ar bērniem. Apzinoties šīs kļūdas, mēs varam tās novērst:
• Dusmu lēkmes laikā: Nav nepieciešams mēģināt runāt ar bērnu, kad viņam ir dusmu lēkme. Šādā stāvoklī viņš nespēj jūs dzirdēt un analizēt situāciju. Dodiet viņam laiku nomierināties, un tikai tad sāciet sarunu.
• Pirms gulētiešanas: Noguris mazulis nespēs koncentrēties un atbildēt uz jautājumiem. Ļaujiet viņam gulēt, un nākamajā dienā atgriezieties pie problēmas. Miega trūkums var būtiski ietekmēt bērna garastāvokli un spēju risināt problēmas.
• Izsalkums: Bērniem fizioloģiskais stāvoklis ļoti ietekmē garastāvokli un vispārējo stāvokli. Izsalcis bērns, visticamāk, būs aizkaitināts un nespēs klausīties. Pārliecinieties, ka bērns ir paēdis un atpūties, pirms mēģināt veidot nopietnas sarunas.
• Negatīvas frāzes: Nekad nesakiet tādas frāzes kā “Tu esi tik nepaklausīgs, kā vienmēr,” vai “Tu esi slinks/aizmāršīgs/uz neko nespējīgs”. Ja atkārtoti dēvēsit mazuli par slinku, aizmāršīgu vai nespējīgu, viņš šīs frāzes “uzsūks” un pat noticēs tām. Tas grauj bērna pašvērtību un ticību savām spējām.
Tā vietā koncentrējieties uz konkrētu uzvedību, nevis uz bērna personību. Piemēram, tā vietā, lai teiktu “Tu esi slinks”, varat teikt “Es pamanīju, ka tev ir grūti koncentrēties uz šo uzdevumu. Varbūt mēs varam atrast veidu, kā to padarīt interesantāku?”
Svarīgi ir saglabāt mērenību visā un veidot dialogu brīžos, kad gan jums, gan mazulim ir patīkami. Sarunām jābūt dabiskām un neuzspiestām, veidojot pozitīvas asociācijas ar komunikāciju.
Karjeras izvēle vai atbalsts ceļā uz nākotni.
Mazulis aug, un drīz vien rodas citi, ne mazāk svarīgi jautājumi, par ko kļūt? Šis ir viens no būtiskākajiem lēmumiem bērna dzīvē, un vecāku loma tajā ir nenovērtējama.
Gadās, ka bērns jau no mazotnes sapņo kļūt par ārstu vai skolotāju, aktieri vai zinātnieku. Ja vecāki un skola atbalsta šo vēlmi, gadu gaitā, ar darbu un neatlaidību, sapnis kļūst par realitāti.
Tomēr visbiežāk bērni tik tālu nedomā un uz vecākajām klasēm nāk, nesaprotot, kādu specialitāti izvēlēties un kādus eksāmenus kārtot. Tāpēc vecākiem vajadzētu palīdzēt pusaudžiem šajā grūtajā izvēlē, nevis uzspiest savu gribu.
Karjeras orientācija, kad un kā?
Uz pasaules ir milzum daudz dažādu profesiju, un šādā daudzveidībā ir viegli apjukt. Lai nekļūdītos ar izvēli, svarīgi ir laikus veikt iespējamās karjeras orientāciju un, pats galvenais, ieklausīties bērna vēlmēs.
Statistika vēsta, ka aptuveni 80% pusaudžu vecumā no 14-16 gadiem nav gatavi noteikt savu nākotni un nezina, par ko vēlas kļūt. Bieži viņi meklē padomu no vecākiem vai skolotājiem.
Ir svarīgi, lai šī palīdzība būtu tikai virziens, nevis gatavs risinājums. Atbildība par nākotnes profesijas izvēli ir neatņemama pieaugšanas sastāvdaļa, kas veido bērna atbildības sajūtu un pašdisciplīnu.
Agrīnā izglītība un nākotnes pamati.
Kamēr bērns sāk mācīties mazākajās klasēs, izvēli nevajadzētu steidzināt. Par nākotnes profesiju vēl nav ne runas, taču svarīgi būs priekšdarbi, kas veidos bērna pamatu:
1. Labvēlīgi apstākļi: Vēlams radīt labvēlīgus apstākļus, kuros bērns augs un attīstīsies. Tas ietver atsevišķu rakstāmgaldu, grāmatu plauktu ar mācību grāmatām, savu datoru vai planšetdatoru. Šāda vide veicina mācīšanās ieradumus un atbalsta koncentrēšanos.
2. Brīvais laiks un vaļasprieki: Jābūt brīvajam laikam vaļaspriekiem un iecienītākajām aktivitātēm, piemēram, saziņai ar draugiem, sportošanai, mākslai. Svarīgi, mācībām nevajadzētu būt kā apgrūtinājumam, kas aizņem visu dienu. Līdzsvars starp mācībām un atpūtu ir būtisks bērna attīstībai.
3. Interešu izpēte: Jādod bērnam iespēja izmēģināt sevi jebkurā interešu jomā. Atbalstiet viņa intereses, pat ja jums šķiet, ka tās viņam it kā neatbilst vai nav “praktiskas”. Varbūt viņš grib spēlēt mūzikas instrumentu, nodarboties ar robotiku vai mācīties valodas. Katra jauna pieredze paplašina bērna redzesloku un palīdz atklāt slēptos talantus.
4. Nesteidziniet notikumus: Nesteidzieties notikumiem priekšā un nelūdziet izvēlēties vienu nodarbošanos vai interešu sfēru pārāk agri. Bērnam ir jāļauj eksperimentēt un atklāt sevi.
5. Dodiet izvēles tiesības: Pieaugot bērnam, dodiet viņam arvien lielākas izvēles tiesības, sākot no apģērba un beidzot ar brīvā laika pavadīšanu. Šī neatkarība veido atbildības sajūtu.
Var rasties sarežģījumi, piemēram, nevēlēšanās nekur iesaistīties vai vienkārši slinkuma izpausme.
Kā rīkoties ar bērna slinkuma izpausmēm?
Svarīgi ir noskaidrot tā rašanās cēloņus. Vai tas ir garlaicības, motivācijas trūkuma, pārmērīgas slodzes vai pat fiziska noguruma rezultāts? Nevēlēšanās kaut ko darīt, it sevišķi bērnam, ir jālabo, piedāvājot interesantus risinājumus un atbalstu.
Karjeras konsultācijas pusaudžu vecumā.
Savu sapņu profesiju pusaudzis bieži var izvēlēties jau skolā. Tomēr pusaudža vēlmes gadu gaitā var mainīties. Ja nopietni, šis jautājums būtu jāuzdod pusaudzim astotajā vai devītajā klasē.
Tieši šajā vecumā jau ir izveidojusies interese par atsevišķiem priekšmetiem, ir vēlmes un redzamas spējas.
Uzticēšanās attiecības ir būtiskas produktīvai diskusijai. Ja rodas domstarpības, labāk tās nokārtot draudzīgi un tad sākt plānot nākotni. Aicinām pusaudzi uz atklātu sarunu, kurā viņš jūtās droši izteikt savas idejas un bažas.
Kas ir svarīgi atlases procesā?
Lai palīdzētu bērnam izvēlēties pareizo virzienu, ņemiet vērā šādus aspektus:
• Bērna intereses un vaļasprieki: Atbalstiet viņa centienus, ziedojiet līdzekļus pulciņiem un sekcijām, sūtiet uz olimpiādēm un konkursiem, protams, ja viņš to vēlas. Tas stiprinās viņa motivāciju.
• Informācijas vākšana: Iegādājieties speciālo literatūru vai abonējiet specializētus interneta resursus interesējošajam profilam. Runājiet ar savu pusaudzi, jautājiet, izrādiet interesi. Definējiet vairākas iespējas un detalizēti pārskatiet tos kopā ar savu bērnu.
• Plusu un mīnusu saraksts: Izveidojiet sarakstu ar izvēlēto profesiju plusiem un mīnusiem. Iedomājieties nākotni: padomājiet, kā jūsu bērns šajā profesijā realizēsies pēc pieciem, desmit, divdesmit gadiem, vai tā būs aktuāla un pieprasīta.
• Sapņojiet kopā: Apspriediet iespējamās karjeras trajektorijas, iedvesmojiet bērnu sapņot un plānot.
• Finansiālais potenciāls: Novērtējiet finansiālo potenciālu. Profesijas materiālās izredzes ir svarīga veiksmīgas nākotnes sastāvdaļa, taču tām nevajadzētu būt vienīgajam kritērijam. Vecāku uzdevums ir palīdzēt, nevis uzspiest savu personīgo izvēli.
Trīs karjeras atbalsta vaļi: “Es Gribu”, “Es Varu”, “Man Vajag”.
Pirms galīgi izlemjat, topošajam speciālistam jāuzdod trīs jautājumi, kas palīdzēs veikt apzinātu izvēli:
1. “Es gribu”: Vai vēlies nodarboties ar šo biznesu? Vai tev patīk šī joma, vai tevi tā aizrauj? Izvēlei ir jābūt balstītai uz patiesu interesi un motivāciju.
2. “Es varu”: Vai tu vari veikt šo biznesu veselības apsvērumu dēļ? Vai tev piemīt nepieciešamās spējas, talanti un īpašības, lai šajā profesijā gūtu panākumus?
3. “Man vajag”: Vai šī profesija sabiedrībai ir vajadzīga un vai tā ir pieprasīta darba tirgū? Ir svarīgi izvēlēties profesiju, kas nodrošinās nākotnes perspektīvas un stabilitāti.
Ja atbilde uz visiem trim jautājumiem ir “jā”, tad izvēle ir izdarīta pareizi. Ir svarīgi, lai lēmums būtu pārdomāts un pamatots, balstīts uz reālu informāciju un bērna spējām.
Ko darīt, lai izvēlētos īsto?
Lai maksimāli palielinātu izredzes uz pareizu izvēli, apsveriet šādas darbības:
• Pētniecība: Izvēlieties vairākas interesantas specialitātes un vāciet informāciju katalogos, tīmekļa vietnēs un citos avotos. Salīdziniet studiju programmas un prasības.
• Praktiskā pieredze: Mudiniet savu bērnu praktizēt izvēlēto profesiju brīvdienās vai kā brīvprātīgajam, asistentam vai praktikantam. Tā ir lieliska iespēja gūt ieskatu reālajā darba vidē.
• Tikšanās ar profesionāļiem: Iepazīstiniet bērnu ar veiksmīgiem izvēlētās profesijas pārstāvjiem, ļaujiet viņiem runāt par savu darbu un dalīties pieredzē. Stāsti no pirmavotiem ir ļoti iedvesmojoši un informatīvi.
• Atvērto durvju dienas: Apmeklējiet atvērto durvju dienas dažādās augstskolās. Tur jūs varat satikt pasniedzējus, sajust augstskolas atmosfēru un saprast, vai tā atbilst jūsu pusaudža spējām un interesēm.
Biļete uz nākotni vai modernās profesijas.
Programmēšana bērniem ir viena no perspektīvākajām jomām. Šobrīd IT sfēra un viss ar to saistītais ir viena no pieprasītākajām jomām gan mācībām, gan darbam.
Pat minimāla kodēšanas spēja ir milzīga priekšrocība, piesakoties darbam, un tiek novērtēta gandrīz tikpat augstu kā svešvalodu zināšanas. Mudiniet bērnu apgūt programmēšanas pamatus, jo tas attīsta loģisko domāšanu un problēmu risināšanas prasmes.
Ir svarīgi apzināties arī nākotnes profesijas un tās, kas kļūs par pagātni. Piemēram, kravas automašīnu vadītājus pamazām nomainīs bezpilota transportlīdzekļi.
Robotika, mākslīgais intelekts, ilgtspējīga attīstība- šīs ir jomas, kas strauji attīstās un piedāvās daudz iespēju nākotnes paaudzēm. Iesakiet bērnam izpētīt šīs jomas, lai viņš varētu pieņemt apzinātu lēmumu par savu nākotni.
Profesijas izvēle satrauc gan vecākus, gan pusaudžus. Lai nekļūdītos, ir svarīgi ieklausīties savā bērnā, palīdzēt viņam pilnvērtīgi attīstīties bērnībā un atklāt viņa talantus.
Ar vecāku atbalstu un pareizu pieeju karjeras virzīšanai tiks nodrošināta gaiša nākotne sapņu profesijā! Atcerieties, ka mūsu mīlestība un atbalsts ir vislielākā dāvana, ko varam dot saviem bērniem.
Labu Dienu!
