Naudas nomināls. Visiem zināms, ka tas ir skaitliski norādīta vērtība uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas. Tas ir cipars, kas nekavējoties informē mūs par attiecīgā maksāšanas līdzekļa pirktspēju konkrētajā brīdī un vietā.
Tomēr naudas nomināls ir daudz vairāk nekā tikai vienkāršs skaitlis. Aiz tā slēpjas gadsimtiem sena vēsture, ekonomiski procesi, kultūras nianses un pat tehnoloģiju attīstība.
Var ilgi rakstīt un apjūsmot vērtību esamību naudas nomināla izskatā, bet vēl interesantāk ir izzināt, kā mēs esam nonākuši līdz šīm atzītajām vērtībām un ko tās patiesībā nozīmē.
Naudas nomināls mēdz būt dažāds.
Tāds, ko var aptaustīt un iebāzt kabatā, gan tāds, kas pastāv tikai digitālā formā vai pat kā mākslinieciska izpausme. Vai ielu ASV, ar simbolisku akciju vai instalāciju, kas piesaistīja uzmanību naudai, piemēram, kā “5-Avenue un Avenue of the America”, kur reiz milzīgs laukums tika noklāts ar viena centa monētām.
Tā kopējā vērtība sasniedza iespaidīgu vienu miljonu dolāru, lieliski ilustrē naudas nomināla spēku gan kā reālu vērtību, gan kā sabiedrību uzrunājošu simbolu. Nauda ir kļuvusi par tik neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, ka mēs par to domājam, runājam un dzirdam gandrīz katru dienu.
Taču, ja tā padomā, ko mēs par naudu patiesībā zinām? Kā tā radusies? Kāpēc tai ir tieši tāda forma un vērtība?
Kas ir nauda un kāpēc nomināls ir svarīgs?
Pirms iedziļināmies naudas vēsturē un tās nominālu dažādībā, svarīgi saprast, kāpēc nauda vispār pastāv un kādas funkcijas tā veic.
Naudai ir trīs galvenās funkcijas:
Maiņas līdzeklis:
Tā atvieglo preču un pakalpojumu apmaiņu, novēršot bartera maiņas grūtības (piemēram, nepieciešamību divām personām vienlaikus vēlēties viena otras preces).
Vērtības mērs (uzskaites vienība):
Nauda nodrošina kopīgu mērauklu, ar kuru var salīdzināt dažādu preču un pakalpojumu vērtību. Šeit parādās naudas nomināla būtība. Tā ir šī mēraukla, kas ļauj pateikt, ka viens klaips maizes maksā 1 eiro, bet kilograms siera 8 eiro. Nomināls ļauj veikt ekonomiskus aprēķinus.
Vērtības uzkrāšanas līdzeklis:
Naudu var saglabāt, lai to izmantotu nākotnē. Tā ļauj pārcelt pirktspēju no tagadnes uz nākotni. Lai nauda varētu veikt šo funkciju, tai jābūt pietiekami stabilai vērtībā, lai gan inflācija var šo funkciju vājināt.
Tieši naudas kā vērtības mēra funkcija ir cieši saistīta ar naudas nominālu. Nomināls ir standarts, kas ļauj mums izteikt vērtību konkrētās vienībās, kā centi, eiro, dolāri, lati utt. Bez nomināla nauda būtu tikai fizisks objekts bez skaidri definētas vērtības apmaiņas procesā.
Naudas pirmsākumi.
Mūsdienu sarežģītā finanšu sistēma ar tās dažādajiem nomināliem nav radusies pēkšņi. Tā ir attīstījusies tūkstošiem gadu. Visu laiku, iespējams, visizplatītākais agrīnais “naudas veids” patiešām bija liellopi.
Pārsteidzoši, vai ne tā!
Senajās sabiedrībās, kur lauksaimniecība un lopkopība bija galvenās nodarbošanās, tieši govis, kazas, buļļi, auni un citi dzīvnieki tika uzskatīti par visvērtīgākajiem aktīviem.
Bagātnieks bija tas, kuram piederēja lielākais ganāmpulks. Liellopi kalpoja kā maiņas līdzeklis lieliem darījumiem un kā statusa simbols. Tie bija “nomināls” agrīnā formā, vienas govs vērtība varēja tikt pielīdzināta noteiktam daudzumam graudu vai citiem resursiem.
Citas agrīnas naudas formas ietvēra sāli (no kurienes cēlies vārds “salary” – alga), gliemežvākus, noteiktus akmeņus, instrumentus un ieročus.
Ķīnā, kā minēts, bronzas priekšmeti, piemēram, lāpstas vai naži, ar uzliktiem zīmogiem, kalpoja kā agrīna nauda jau otrajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras.
Šie priekšmeti bija praktiski, taču to galvenā vērtība slēpās ne tikai to lietderībā, bet arī atzītā standarta formā un zīmogā, kas apliecināja to vērtību. Tā bija agrīna, primitīva nomināla koncepcija.
Metāla monētas un papīra naudas dzimšana.
Pakāpeniski sabiedrības pārgāja uz metālu izmantošanu, galvenokārt zeltu, sudrabu un varu. Metāli bija izturīgāki, vieglāk pārvietojami un dalāmi. Sākotnēji metālu svēra katrā darījumā, taču tas bija neērti.
Līdz ar to radās ideja par standartizētām metāla gabaliem vai monētām ar noteiktu svaru un tīrību, ko apliecināja valdnieka vai valsts zīmogs.
Šis bija liels solis naudas nomināla attīstībā. Monētas ar dažādiem izmēriem un metāliem atspoguļoja dažādus nominālus.
Slavenais karotājs Aleksandrs Lielais tiek uzskatīts par pirmo valdnieku, kurš uzdeva kalt savu profilu uz monētām. Šī ideja, ka monēta nes valdnieka attēlu, ātri izplatījās un kļuva par veidu, kā apliecināt monētas autentiskumu un valsts garantēto vērtību.
Nomināls uz monētas vairs nebija tikai metāla svars, bet gan valsts garantēta vērtība.
Papīra nauda, uzvaras gājiens.
Papīra nauda parādījās vēlāk, un tieši Ķīna atkal bija pionieris. Pirmā papīra nauda parādījās 812. gadā m.ē. Sākotnēji tā attīstījās no tirgotāju izsniegtajām kvītīm par noguldīto metālu.
Šīs kvītis kļuva par maiņas līdzekli pašas par sevi, jo tās bija vieglāk pārvietot nekā smagu metālu. Valsts pārņēma šo ideju, izdodot savas papīra banknotes ar noteiktiem nomināliem, kas solīja apmainīt tās pret noteiktu daudzumu zelta vai sudraba.
Interesanti, ka sākumā Ķīnā daļu šīs papīra naudas izmantoja arī rituālai dedzināšanai apbedīšanas laikā, ticībā, ka mirušais to saņems pēcnāves dzīvē. Tas ir vēl viens piemērs tam, cik daudzveidīgas var būt naudas un tās nomināla uztveres.
Attīstoties ekonomikām un tirdzniecībai, papīra nauda kļuva aizvien populārāka, jo tā bija vieglāka un lētāka ražošanā lielos apjomos nekā metāla monētas.
Mūsdienās lielākā daļa pasaules valūtu ir “fiat” nauda, kuras vērtība nav piesaistīta zeltam vai sudrabam, bet gan balstās uz valdības deklarāciju par tās vērtību un sabiedrības uzticību tai. Nomināls uz “fiat” naudas zīmes ir šīs deklarētās vērtības atspoguļojums.
Naudas daudzveidība un retumi.
Mūsdienu pasaulē esam pieraduši pie samērā standarta naudas nominālu diapazona. Piemēram, eiro zonā mums ir monētas no 1 centa līdz 2 eiro un banknotes no 5 eiro līdz (agrāk) 500 eiro.
ASV dolāros tie ir centi un banknotes no 1 dolāra līdz 100 dolāriem regulārā apgrozījumā. Tomēr vēsture un specifiskas situācijas ir radījušas ļoti neparastus un augstus naudas nominālus.
Daudzus gadus atpakaļ, 1934. gadā, ASV patiešām tika izdotas 100 000 dolāru banknotes. Šīs nebija domātas plašai sabiedrībai; tās galvenokārt izmantoja Federālo rezervju bankas iekšējos darījumos.
Uz tām bija Vudro Vilsona, 28. ASV prezidenta, portrets. Šodien šīs banknotes ir ārkārtīgi reti sastopamas un kolekcionāru vidū maksā daudz vairāk par to nominālvērtību. Tas parāda, ka naudas nomināls var iegūt papildu vērtību retuma un vēsturiskās nozīmes dēļ.
Savukārt hiperinflācijas periodos dažās valstīs ir izdotas banknotes ar astronomiskiem nomināliem. Piemēram, Vācijā pēc Pirmā pasaules kara vai Ungārijā pēc Otrā pasaules kara tika izdotas banknotes ar miljardiem un pat triljoniem vietējās valūtas vienību.
Šādos gadījumos naudas nomināls zaudē savu jēgu kā stabilas vērtības mērs, jo inflācija to padara praktiski bezvērtīgu un tas notiek ļoti ātri.
IEGAUMĒ, ka nomināls ir cieši saistīts ar valūtas stabilitāti un uzticību tai.
Interesanti, ka 2004. gadā ASV apsvēra iespēju atļaut reklāmu uz dolāru banknotēm. Lai gan ideja neguva plašu atbalstu, tā liek aizdomāties par naudu ne tikai kā ekonomisku instrumentu, bet arī kā potenciālu reklāmas platformu, kas vēlreiz parāda naudas nomināla plašāko ietekmi.
Eiro nomināli un to nozīme
Eiro ieviešana daudzās Eiropas valstīs mainīja naudas nominālu ainavu. Eiro banknotes ir identiskas visās dalībvalstīs, atšķiras tikai monētu nacionālās puses.
Kāda, jūsuprāt, mūsdienās ir vispopulārākā vai visbiežāk pieminētā eiro banknote?
Lai gan 100 ASV dolāru banknote ir plaši pazīstama, 500 eiro banknote reiz bija slavena ar savu augsto vērtību un bija populāra noteiktos aprindās, jo tā ļāva ērti pārvadāt lielas naudas summas fiziskā formā.
Tās nominālvērtība, kas pārsniedza 700 ASV dolārus (atkarībā no kursa), padarīja to par vienu no vērtīgākajām standarta apgrozības banknotēm pasaulē.
Lai gan 500 eiro banknotes ražošana tika pārtraukta 2014. gadā (ar apgrozības izbeigšanu 2019. gadā), tā joprojām kalpo kā piemērs augsta nomināla nozīmei lielu darījumu vai vērtības uzglabāšanas kontekstā, lai gan tās saistība ar nelikumīgām darbībām veicināja lēmumu par ražošanas pārtraukšanu.
Naudas svars.
Mēs bieži nedomājam par naudas fizisko svaru, bet tas ir vēl viens aspekts, kas saistās ar naudu un tās daudzumu. Iedomājieties savākt vienu miljonu dolāru. Ja tas būtu 100 dolāru banknotēs, kopējais svars būtu aptuveni 10 kilogrami, konkrēti, 100 banknotēm katrā “pakā” un 100 tādām “pakām”.
Salīdzinoši viegli pārnēsājams, ja neskaita risku. Bet, ja jūs šo pašu miljonu savāktu viena centa monētās, kā tas, iespējams, bija minētajā instalācijā Ņujorkā, tad svars sasniegtu milzīgas proporcijas, aptuveni 246 tonnas!
Tas ir spilgts piemērs tam, kā nauda ietekmē tās fizisko pārnēsājamību un uzglabāšanu. Mazi nomināli ir praktiski ikdienas darījumiem, bet lieli nomināli ir efektīvāki lielu vērtību apstrādei.
Naudas materiāls un tehnoloģijas.
Vai jūs zināt, no kā patiesībā ir izgatavota lielākā daļa papīra naudas banknošu? Tas nav parasts papīrs, bet gan īpašs materiāls, kas sastāv galvenokārt no kokvilnas (apmēram 75%) un lina (apmēram 25%).
Šis maisījums padara banknotes izturīgākas pret nodilumu un plīšanu nekā parasts papīrs. Tāpat tiek izmantotas īpašas iespiedkrāsas. Tomēr materiāli attīstās.
Piemēram, Austrālijā un daudzās citās valstīs jau plaši izmanto plastmasas (polimēru) banknotes, kas ir vēl izturīgākas un grūtāk viltotamas. Šīs tehnoloģijas ir būtisks aspekts naudas nomināla uzticamības un drošības nodrošināšanā.
Papildus materiālam, banknotēm ir sarežģīti drošības elementi: ūdenszīmes, drošības pavedieni, hologrammas, redzamās un neredzamās tintes, mikroapdruka un citas pazīmes, kas apgrūtina viltošanu un aizsargā naudas nomināla vērtību.
Zelta standarts un tā Ietekme,
Vēsturiski daudzas valstis savu valūtu vērtību piesaistīja zeltam vai sudrabam. Zelta standarts nozīmēja, ka valsts centrālā banka turēja noteiktu zelta daudzumu, kas atbilda emitētās naudas apjomam.
Šādā sistēmā naudas nomināla vērtība teorētiski bija tieši saistīta ar noteiktu zelta daudzumu. Kā minēts, zeltu bieži uzskata par veidu, kā izvairīties no inflācijas, jo tā daudzums dabā ir ierobežots un nevar tikt mākslīgi palielināts tik viegli kā papīra naudas piedāvājums.
Tomēr zelta standarts mūsdienās vairs netiek plaši izmantots, jo tas ierobežo valdības spēju elastīgi reaģēt uz ekonomiskām svārstībām un veikt monetāro politiku. Mūsdienu “fiat” naudas sistēmā nomināla vērtība ir vairāk atkarīga no centrālās bankas politikas un ekonomikas kopējā stāvokļa.
No Kredītkartēm līdz Kriptovalūtām.
Ekonomika nestāv uz vietas, un līdz ar tās attīstību parādās jauni naudas veidi, kas ietekmē arī naudas nomināla uztveri un lietošanu. Viens no pirmajiem lielajiem soļiem prom no fiziskas naudas bija kredītkaršu parādīšanās.
Pirmās modernās kredītkartes parādījās 1949. gadā. Sākotnēji tās uztvēra piesardzīgi, bet drīz tās “uzspridzināja” pasauli.
Kredītkarte ļauj veikt darījumus bez fiziskas naudas klātbūtnes, kur nomināls ir tikai skaitlis digitālā sistēmā. Līdzīgi arī debetkartes un tiešsaistes maksājumi ļauj operēt ar naudas nomināliem elektroniski.
Bankomāti, pirmo reizi parādījās 1939. gadā, tie atviegloja piekļuvi fiziskajai naudai ārpus bankas darba laika un veicināja digitālo sistēmu attīstību, jo bankomāts ir saistīts ar bankas datubāzi, kurā glabājas informācija par konta bilanci.
Mūsdienās bankomāti ir visur, pat neparastās vietās, piemēram, Ziemeļpolā, demonstrējot naudas pakalpojumu globālo sasniedzamību.
Kriptovalūta.
Visradikālākā pārmaiņa pēdējos gados ir digitālās valūtas, piemēram, kriptovalūtas. Tās ir naudas vienības digitālā formā, kas darbojas uz blokķēdes tehnoloģijas bāzes.
Blokķēde ir decentralizēta, publiska virsgrāmata, kurā tiek reģistrēti visi darījumi. Interesants fakts ir tas, ka šādu naudu (kriptovalūtas vienības) nevar viltot tradicionālā izpratnē, jo katras vienības vēsture ir ierakstīta blokķēdē un ir publiski pieejama pārbaudei.
Tās sistēma ir decentralizēta, kas nozīmē, ka to nekontrolē viena centrālā iestāde, piemēram, centrālā banka. Pašu “monētu” (vienību) skaits bieži ir stingri ierobežots ar protokolu (piemēram, Bitcoin ir ierobežots līdz 21 miljonam vienību).
Kriptovalūtām nav tradicionālu “nominālu” eiro vai dolāru izpratnē. Vērtība tiek izteikta pašās kriptovalūtas vienībās (piemēram, 1 Bitcoin, 0.05 Ethereum).
Tās var izmantot bez starpniekiem, piemēram, bankām. Tomēr tām ir savi trūkumi. Kā minēts, lai gan pašas vienības ir grūti viltot, digitālie maki un biržas var tikt uzlauztas, un hakeri var nozagt kriptovalūtas.
Tām ir arī ārkārtīgi liela vērtības svārstība. Burtiski nedēļas vai pat dienas laikā tās var zaudēt vai iegūt ievērojamu daļu no savas vērtības, kas apgrūtina to izmantošanu kā stabilu vērtības uzkrāšanas vai mēra līdzekli.
Neskatoties uz to, digitālās valūtas pārstāv būtisku soli naudas un tās nominālu evolūcijā.
Latvijas Lats, atmiņas.
Mums Latvijā ir bijusi sava unikāla pieredze ar naudas nomināliem. Lats (LVL) bija Latvijas valūta no 1922. līdz 1940. gadam un no 1993. līdz 2013. gadam.
Daudziem no mums vēl labā atmiņā ir lati un santīmi. Bija monētas 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu un 1 lata, 2 latu monētas. Tika izlaistas arī īpašas, kolekcijas monētas, piemēram, 100 latu monēta no zelta.
Apgrozībā bija banknotes ar nomināliem 5, 10, 20, 50, 100 un 500 lati. 500 latu banknote savulaik tika uzskatīta par vienu no dārgākajām apgrozības banknotēm Eiropā, un daudziem tā šķita īpaši vērtīga un reti sastopama.
Piemēram, 2011. gada 31. janvārī 1 eiro bija vērtība aptuveni 0,70388 latiem, kas nozīmēja, ka 500 latu banknote bija aptuveni 710 eiro vērtībā, kas bija ievērojama summa.
Pāreja no lata uz eiro 2014. gadā bija nozīmīgs notikums, kas mainīja naudas nominālu mūsu maciņos un ikdienas dzīvē. Iepriekšējie lata nomināli tika aizstāti ar eiro nomināliem, katram no kuriem ir sava vērtība un dizains.
Lai gan pāreja varēja radīt zināmu apjukumu sākumā, tagad eiro nomināli ir kļuvuši par mūsu ikdienas realitāti. Daudziem joprojām ir nostalģiskas atmiņas par latiem, īpaši par augstākajiem nomināliem kā 500 latu banknote, kas simbolizēja zināmu stabilitāti un vērtību pirms globālās finanšu krīzes.
Viss vērtīgākā nauda mūsdienās?
Viss vērtīgākā nauda mūsdienās var tikt interpretēta dažādos veidos – atkarībā no tā, vai vērtību mēra pēc nomināla, pirkšanas spējas, retuma vai kolekcionāru vērtības. Lūk dažādi aspekti:
Augstākā nominālvērtība (fiziski eksistējoša banknote):
100 000 ASV dolāru banknote
• Izdota 1934. gadā, tikai starpbanku norēķiniem.
• Attēlots prezidents Vudro Vilsons.
• Nav apgrozībā, tikai muzejos un centrālajās bankās.
Dārgākā kolekcionāru nauda (visvērtīgākā pārdotā):
1933. gada zelta “Double Eagle” monēta (ASV)
• Izsolē pārdota par 18,9 miljoniem dolāru (2021. gadā).
• Tiek uzskatīta par visdārgāko jebkad pārdoto monētu.
Dārgākā mūsdienu apgrozībā esošā valūta pēc viena vienības vērtības:
Kuveitas dinārs (KWD)
• 1 KWD ≈ 3,25–3,30 EUR vai ~3,30–3,50 USD (atkarībā no kursa).
• Iemesls: stabila ekonomika, naftas rezerves un kontrolēta inflācija.
Vērtīgākā digitālā nauda:
Bitcoin (BTC)
• Viena vienība bieži svārstās no 25 000 līdz 60 000+ USD (atkarībā no tirgus).
• Ierobežots daudzums (maksimāli 21 miljons BTC).
• Tiek uzskatīta par “digitālo zeltu”.
Dārgākā fiziskā banknote pēc ražošanas izmaksām un retuma:
500 eiro banknote
• Oficiāli pārtraukta emisija 2019. gadā.
• Saglabā lielu vērtību un tiek izmantota uzkrājumiem, nereti arī ēnu ekonomikā.
• Viena no visvairāk viltotajām banknotēm Eiropā.
Noslēgumā.
Naudas nomināls nav tikai cipars uz monētas vai banknotes, tas ir stāsts par sabiedrību, kultūru, attīstību un cilvēka vērtībām.
Tas mainās kopā ar mums, attīstās un iegūst jaunas formas. Šodien mēs veicam maksājumus ar telefonu, rīt iespējams, ar acs skenējumu.
Neatkarīgi no formas, nauda vienmēr būs simbols mūsu uzticībai, sapņiem un iespējām.
Labu Dienu!
