Nervu sistēma. Mūsu ķermenis sastāv no vairākām bioloģiskām sistēmām, piemēram, gremošanas sistēmas, elpošanas sistēmas, integumentālās sistēmas utt. Katrai mūsu ķermeņa sistēmai ir savs funkciju kopums.
Katra sistēma ir atkarīga no otras. Piemēram, pārtika, ko sagremo gremošanas sistēma, caur asinsrites sistēmu cirkulē uz citām ķermeņa daļām. Nervu sistēma mijiedarbojas ar citām mūsu ķermeņa sistēmām. Šodien uzzināsi faktus par nervu sistēmu.
Nervu sistēma, pārsteidzoši fakti.
1. Smadzenes sastāv no 100 miljardiem neironu. Muguras smadzenēs ir 13,5 miljoni neironu.
2. Tāpat kā šūnas, neironiem var būt dažādas formas un izmēri. Forma un izmērs galvenokārt ir atkarīgi no neirona atrašanās vietas organismā.
3. Ir četri neironu veidi.
- Sensorie neironi – šie neironi savāc informāciju no dažādām ķermeņa daļām un nosūta to uz smadzenēm vai muguras smadzenēm.
- Motoriskie neironi – šie neironi nosūta informāciju no centrālās nervu sistēmas uz dažādām ķermeņa daļām.
- Starpneironi ir neironi, kas pārraida informāciju no viena neirona uz otru.
- Receptori – tie uztver ārējos stimulus (saules gaismu, ķīmiskās vielas utt.) un pārvērš tos elektroķīmiskā enerģijā, kas galu galā tiek nosūtīta sensorajiem neironiem.
4. Ķermenis var nosūtīt ziņojumus smadzenēm ar ātrumu 320 km/h.
5. Ar vecumu nervu sistēma samazinās. Katru gadu tas samazinās par 1-2 gramiem. Galvenais iemesls ir neironu zudums.
6. Vislēnākā signāla pārraide notiek ādā. Āda sūta signālus smadzenēm ar ātrumu 1,6 km stundā.
7. Nervu sistēmas bojājumi ir viens no neveiksmju cēloņiem citu mūsu ķermeņa sistēmu darbā.
8. Mūsu ķermeņa garākais nervs ir sēžas nervs. Tas sākas muguras lejasdaļā un beidzas lielā pirksta daļā. Tas ir arī mūsu ķermeņa platākais nervs.
9. Nepieciešamās uzturvielas pareizai smadzeņu attīstībai ir B grupas vitamīni, nātrijs, kālijs, magnijs, kalcijs un citas minerālvielas, kā arī olbaltumvielas.
10. Lielākā daļa nervu sistēmas bojājumu ir neatgriezeniski, jo neironi nevar dalīties vai laboties paši.
11. Redzes nervs (galvaskausa nervs) ir vissvarīgākais acs nervs. Acs satur miljoniem/miljardiem redzes nerva šķiedru, kas nosūta sensoro informāciju smadzenēm.
12. Alfa-motorie neironi ieņem pirmo vietu neironu reitingā, kas izceļas ar ātrāko signalizāciju. Viņi sūta signālus smadzenēm ar ātrumu no 420 līdz 450 km/h.
13. Neironu skaits cilvēka smadzenēs ir lielāks nekā zvaigžņu skaits Piena Ceļa galaktikā.
Nervu sistēma, kam tās vairāk?
14. Vīriešiem pelēkās vielas ir sešarpus reizes vairāk nekā sievietēm. Sievietēm ir desmit reizes vairāk baltās vielas nekā vīriešiem.
15. Ja savienosi visus mūsu ķermeņa neironus, tad to garums būs 965 kilometri!
16. Jaundzimušā bērna smadzenes pirmajā dzīves gadā palielinās trīs reizes.
17. Smadzeņu labā puse kontrolē ķermeņa kreiso pusi, bet kreisā smadzeņu puse – labo ķermeņa pusi.
18. Papildus neironiem smadzenēs ir glia šūnas. Viņi atbalsta neironus. Tie ražo mielīnu, kas veicina ātrāku signālu pārraidi ar mazāku enerģiju.
19. Gliālās šūnas arī iznīcina baktērijas un apgādā neironus ar barības vielām.
Pārsteidzoši, nervu sistēmas rocība.
20. Primātiem ir neironi, ko sauc par spoguļneironiem. Šie neironi ir atbildīgi par uzvedības “lipīgumu” (piemēram, žāvāšanās).
21. Mēs sākam zaudēt neironus 20 gadu vecumā. Desmitā daļa mūsu neironu tiek zaudēti līdz 75 gadu vecumam!
22. Dažas darbības sauc par refleksiem. Sensorie neironi sūta informāciju uz muguras smadzenēm, nevis smadzenēm.
Savukārt muguras smadzenes acumirklī nosūta signālu caur mugurkaula motorajiem neironiem. Šo neironu ceļu sauc par refleksu loku.
23. Smadzenes turpina strādāt pat tad, kad tu guli.
24. Smadzenes izmanto vairāk nekā 20% no mūsu ķermeņa enerģijas rezervēm.
25. Kad apgūstam ko jaunu, mainās mūsu smadzeņu struktūra. Tiek veidoti jauni neironu savienojumi, un tas izraisa smadzeņu blīvuma palielināšanos.
26. Lai cik traki tas neizklausītos, zinātnieki cenšas, “uzlauzt smadzenes”! Viņi meklē veidus, kā “uzlauzt” imūnsistēmu, lai varētu kontrolēt smadzeņu darbību.
27. Ja tas izdosies, šūnas tiks ieprogrammētas reaģēt uz gaismu. Tas palīdzētu labāk izprast, kā darbojas smadzenes. Tas var novest pie efektīvas auto imūno slimību ārstēšanas metodes atklāšanas.
28. Ir daudzi traucējumi un slimības, kas saistītas ar nervu sistēmu. Viens no biežākajiem nervu sistēmas bojājuma simptomiem ir sāpes.
29. Ar nervu sistēmu saistītu traucējumu un slimību piemēri ir epilepsija, Alcheimera slimība, multiplā skleroze, Hantingtona slimība, Parkinsona slimība un amiotrofiskā laterālā skleroze.
30. Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar nervu sistēmas ārstēšanu, ir neiroloģija. Ārstus, kas praktizē šajā medicīnas jomā, sauc par neirologiem un neiroķirurgiem.
Labu Dienu!
Jā ar nerviem ir problēma… ja ne katru dienu tad pirmdienās noteikti