Noguruma sindroms. Ikviens zina, ka rudens un ziema palēnina dzīves ritmu. Cilvēki sāk pavadīt vairāk laika mājās, siltumā un komfortā. Šis mobilitātes samazinājums ir izskaidrojams ar zemas temperatūras apstākļiem. Protams, savu daļu ienes tumšie vakari ar savu nenovēršamo klātbūtni.
Noskaņojumu papildina arī dienas garums un pēkšņa laikapstākļu maiņa. Galu galā rudenī un ziemā saule riet daudz agrāk nekā vasarā, tāpēc visiem trūkst gaismas un siltuma.
Noguruma sindroms un apātija bieži pavada šādās dienās.
Ir pierādīts, ka hroniskā noguruma sindroms ir bīstams, jo pāraug apātijā. Nevis ķermeņa, bet dvēseles slimībā.
Mēs visi nogurstam, un visi zina patīkamo noguruma stāvokli no dienas laikā padarītajiem darbiem. Bet ko darīt, kad tas vairs nav patīkams nogurums, bet gan īsts pārbaudījums?
Noguruma sindroms jāpārvar.
Jāuztur sevi labā formā, un šim nolūkam ir svarīgi iemācīties laikus atbrīvot stresu un stiprināt savu psiholoģisko imunitāti.
Patiesībā apātijas cēlonis vienmēr ir viens, nepareiza prioritāšu noteikšana. Tas notiek, kad mēs vienlaikus risinām daudzus uzdevumus. Bez skaidras izpratnes par to, kā sasniegt panākumus, mēs izniekojam sevi, visu savu potenciālu un spēku.
Vārdu sakot, mēs patstāvīgi veidojam piemērotu psiholoģisko fonu depresijas attīstībai. Tavai dzīvei nav pievienota “lietotāja rokasgrāmata”, taču viens ir skaidrs – visam jābūt līdzsvarā.
Noguruma sindroms, psiholoģiskās imunitātes stiprināšana.
Ir daudz nepatīkamu notikumu, kas vājina psiholoģisko imunitāti un izraisa apātiju. Hroniskā noguruma stāvokli izraisa ikdienas nervu spriedze, nogurums, negatīvas emocijas, mērķu trūkums.
Banāls stress, kas saņemts darbā, galu galā pārvēršas apātijā. Hroniskā noguruma sindroms ir 21. gadsimta posts, ar kuru cilvēki cieš bez izņēmumiem.
Garīgais “ķīselis” vai negatīvisms.
Ir trīs nepatiesas idejas, kas traucē pilnīgai atdzimšanai no “garīgā ķīseļa”, to parasti var saukt arī par negatīvu attieksmi .
Pirmā negatīvā attieksme.
Tā ir tāda, ka esmu cilvēks ar smalku garīgo organizāciju. Atsaucoties uz savu raksturu, tu iznīcini savu personību.
Pilnīgi ikviens var mainīt savu likteni, nemaz nerunājot par savu dabu. Lai atbrīvotos no apātijas, mēģiniet mainīt savu skatījumu uz dzīvi. Tu esi stiprāks nekā Tu domā. Neslēpies aiz šīs klišejas.
Otrā negatīvā attieksme.
Visi ir vainīgi, izņemot mani. Kamēr kāds, izņemot jūs, ir vainojams jūsu nogurumā, depresija jūs nepametīs. Jūs pat sadraudzēsities ar apātiju, lai kopīgi pārrunātu, cik slikta jums ir dzīve šajā valstī, cik maz jums ir naudas un cik grūti dzīvot starp tiem, kas jūs nesaprot.
Pārtrauciet pieķerties šiem iedomātajiem iemesliem kā glābšanas riņķim. Negatīvs skatījums uz lietām ir izkropļots skatījums uz pasauli.
Mācieties domāt plašāk, pievēršot uzmanību ne tikai negatīvajiem, bet arī pozitīvajiem dzīves aspektiem. Tu vienmēr būsi nelaimīgs, ja nemācēsi novērtēt to, kas tev jau ir. Protams, dzīve ir jāsakārto, līdz tā tev sāks patikt. Bet jāsāk ar sevi.
Trešā negatīvā attieksme.
Apātija ir īslaicīga un nekaitīga parādība. Apātija ir cieši saistīta ar jūsu ķermeņa stāvokli. Atkarības, fizisks vājums, stress izraisa šīs “slimības” parādīšanos. Tavas nelaimes cēlonis ir tevī, nevis ārpusē. Ieklausies savā es, ko saka tavs ķermenis?
Noguruma sindroms, kā atrast iekšējo harmoniju?
Pašiedvesma, iespējams, ir labākais veids, kā vienlaikus mijiedarboties ar ārējo un iekšējo pasauli. Cilvēks ir pieradis dzīvot “ieradumu plūsmā”, bez apziņas. Viņam praktiski nav izvēles, viņa dzīvē valda emocijas un domas.
Starp citu, ja tu to vēl nezini, tad caur garīgo praksi mēs iegūstam iespēju izvēlēties, kuras jūtas radīt un kuras domas attīstīt. Pašiedvesma, palīdz nomierināties, stabilizēt psihi, mazināt stresu un atrast ceļu uz labu garastāvokli.
Ienirstot savā es, mēs sākam redzēt pasauli ar prātīgu skatienu. Noņemot pašapmāna duļķes, mēs gūstam gandarījuma sajūtu, optimismu, pārliecību par sevi un sirdsmieru. Pašiedvesma palīdzēs apzināties savas vājās vietas, trūkumus un raizes un līdz ar to tās izskaust.
Noguruma sindroms, atbrīvojieties no noguruma un apātijas.
Pašiedvesma nedod tūlītēju efektu, tā ir regulāra prakse. Jums būs nepieciešama vismaz 21 diena, lai sajustu pirmās izmaiņas. Lai pašiedvesmas process noritētu veiksmīgi, vēlams to darīt atpūtas brīžos. Nekam nevajadzētu novērst jūsu uzmanību.
Pilnu koncentrēšanos var sasniegt, klausoties mierīgu mūziku. Vai arī jūras skaņas, meža troksni, putnu dziedāšanu.
Pirms pašiedvesmas sākšanas procesa, izmantojiet jebkuru pozitīvu instalāciju. Tas ir nepieciešams, lai noskaņotos uz vēlamo vilni. Apsēdieties ērti. Jūsu pozai jābūt piemērotai atpūtai.
Noguruma sindroms, elpošanas tehnika.
Iesākumam, 10-15 minūtes jums jāpievērš uzmanība savai elpošanai. Domas radīsies no ne kurienes, galvenais uzdevums ir tās ignorēt. Nedomājiet par neko, koncentrējieties uz elpošanu, mūziku vai lēnu skaitļu skaitīšanu.
Pēc vienas dziļas ieelpas, lēnām izelpojiet. Šajā laikā mugurai jābūt taisnai, un visiem pārējiem muskuļiem jābūt pilnībā atslābinātiem. Kad elpu skaits sasniedz trīsdesmit, sāciet skaitīt no jauna. Pēc šādas elpošanas tehnikas pabeigšanas, mēģiniet saglabāt savas domas skaidras visu atlikušo dienu.
Vērojiet sevi, abstrahējoties no jūtu viļņa. Lieliska prakse ir novērst savas negatīvās domas, nevis iegrimt tajās. Piemēram: “man nāk dusmas” vai ” es jūtu nepatiku”, “man ir skumji” vai “esmu panikā”. Novērst šādas domas var ar verbāliem līdzekļiem. Tie taču mums ir, vai ne?
Neapspiediet savas emocijas, ļaujiet tām izpausties, vienkārši izrunājiet tās. Kad jūs izsakāt savas jūtas, tās neapspiežot, jūs saglabājat sirdsmieru.
Savas nemiera domas sakiet skaļi. Piemēram: “ Jāni, es jūtu nepatiku par tavu uzvedību nenēsājot sejas aizsarg-masku pret kovidu”. Tici man, pateici un šāda negatīvā doma aizies.
Interesanti jautājumi, kas sasaucas ar tavu veselību
Pavisam trīs vienkārši jautājumi, bet esmu gandrīz pārliecināts, ka TU LASĪTĀJ, uz tiem pareizu atbildi nedosi. Kāpēc šādi jautājumi? Vienkārši un saprotami no manas puses, lai tu iegūtu lielāku zināšanu bagāžu.
Interesanti jautājumi, pirmais.
Vai uz produktiem esošie vīrusi mirs, ja ēdienu pirms ēšanas uzsildīs mikroviļņu krāsnī?
Diez vai!
Jebkurā gadījumā nerēķinieties ar šādu iespēju. Atšķirība starp mikroviļņu krāsni un citām gatavošanas ierīcēm ir tāda, ka tā reti sasniedz viršanas temperatūru un reti izmanto ilgu ekspozīciju.
Parasti gatavošanas temperatūra sasniedz tikai 60 grādus, un laiks kad notiek produkta gatavošana ir skaitāms tikai desmitos sekunžu. Šādā periodā lielākā daļa mikroorganismi izdzīvos gan uz produkta virsmas, gan vēl jo vairāk tā “dziļumā”.
Mikrobioloģiskais apdraudējums ir gandrīz vienīgais reālais mikroviļņu trūkums. Tāpēc tajā ēdienu nav ieteicams sildīt lielās porcijās vai lielos gabalos jo mazāka porcija, jo labāk.
Pie šāda secinājumu varu pielikt klāt vēl vienu atziņu. Visbiežāk piesārņots ir iepakojums, no kura izņemam produktus, pirms to ievietošanas mikroviļņu krāsnī.
Tātad, vīrusu briesmas ir reālas (teorētiski), bet ārkārtīgi maz ticamas (praktiski). Vai mikroviļņu krāsns spēj iznīcināt potenciāli bīstamas baktērijas/vienšūņus vai daudzšūnu parazītus, to olas?
Ja baktērija izturēs šos nosacītos 60 grādus, tad tā izdzīvos!
Interesanti jautājumi, otrais.
Vai ir svarīgi, kur skatās jūsu galva miega laikā? Vai tas kaut kā ietekmē veselību un miega kvalitāti?
Ja runājam par galvas pagriešanas efektu uz labo vai kreiso pusi, tad statistiski un klīniski nozīmīgas atšķirības netiek konstatētas.
Taču ir nianses.
Piemēram, ja galva ir pagriezta pret gaismas avotu, spilgta lampiņa ārpus loga, spilgts (īpaši mirgojošs) sadzīves tehnikas fona apgaismojums gaidīšanas režīmā, nav ieteicams variants.
Arī citas “gaismas” pasliktina jūsu gulēšanas kvalitāti. Ir daudz lielāka iespēja pamosties nakts vidū, un pēc tam atkal ilgi un neveiksmīgi mēģināt aizmigt.
Savu lomu spēlē arī dažādu fona pataloģiju klātbūtne. Kas attiecas uz galvas orientāciju uz kardināliem debess virzieniem, kā arī pēc “Fen-Šui” ieteikumiem un citiem parazinātniskiem jēdzieniem.
Tad tam visam nav nekāda sakara ar miega kvalitāti.
Interesanti jautājumi, trešais.
Vai tā ir taisnība, ka mobilie tālruņi sabojā bērnu acis?
Daļēji tā ir taisnība, un ne tikai attiecībā uz bērniem. Šis apgalvojums attiecas uz visiem ekrāniem, kā planšetdatoriem, televizoriem, un monitoriem un viedtālruņiem.
Galvenā problēma ir “sausās acs sindroms”, stāvoklis, kas saistīts ar ilgstošu acu nogurumu, ko pavada ārkārtīgi lēna mirkšķināšana, dažreiz pat retāk nekā reizi minūtē.
Tas ietver veselu simptomu kompleksu, kā acīs “smiltis” , niezi, galvassāpes, priekšmetu dubultošanos.
Kas attiecas uz tā sauktajiem akomodācijas traucējumiem, kas ir spēja ātri pārslēgt redzi no “tuvās” uz “tālo” un otrādi, tad patiesībā tie nav saistīti ar ekrāniem, kā tādiem.
Tas saistīts ar retu uzturēšanos brīvā dabā, kur nepārtraukti jāmaina redze, ņemot vērā dažādu attālumu objektus. Iekštelpās šādas vajadzības nav. Secinām, ka mobilie tālruņi bojā bērnu acis!
Vēlu visiem veiksmi, labu garastāvokli un sirdsmieru!
Labu Dienu!
