Nogurums pie stūres ir bīstams kokteilis, kas var izmaksāt dārgi, pat dzīvību. Pasaules statistika ir nepielūdzama: ceļu satiksmes negadījumu skaits, ko izraisījuši pārguruši autovadītāji, ir satraucoši augsts.
Daudzās valstīs, tostarp ASV, tiek īstenotas stingras normas, lai cīnītos pret šo parādību. Piemēram, Ņūdžersijas štatā ir spēkā likums, kas paredz bargu sodu, pat kriminālatbildību, negulējušiem un pārgurušiem auto vadītājiem.
Kāpēc mēs tik bieži ignorējam šīs brīdinājuma zīmes un nonākam situācijās, kad bīstamība draud katrā ceļa līkumā?
Nogurums ir tavs ienaidnieks.
Galvenā problēma slēpjas mūsu nespējā precīzi novērtēt savu noguruma pakāpi. Mēs apzināmies, ka esam noguruši, taču bieži vien nespējam saprast, cik ilgi vēl varam turpināt ceļu, pirms mūsu ķermenis vienkārši atteiksies paklausīt.
Šīs maldīgās sajūtas sakne meklējama mūsu nervu sistēmas uzbūvē.
Smadzeņu darbība ir balstīta uz nervu impulsu saņemšanu un apstrādi. Ikdienā šie procesi norit gludi un nemanāmi. Taču, ja smadzenes ilgstoši strādā ar augstu slodzi, to šūnas uz laiku zaudē spēju atbildēt uz impulsiem no maņu orgāniem.
Rezultātā reakcija kļūst palēnināta. Ķermenis turpina darboties pēc inerci, bet smadzenes jau gatavojas nodot savu “maiņu” miegam.
Šādā situācijā organisms pāriet robežas uztveres fāzē, radot ilūziju par spēju turpināt darbību, kas patiesībā var novest pie traģiskām sekām.
Sešas brīdinājuma zīmes.
Ir pienācis laiks apstāties?
Ir svarīgi atpazīt kritiskā noguruma pazīmes. Pietiek ar vienu no tām, lai nekavējoties veiktu pārtraukumu. Ignorēt šīs zīmes ir ārkārtīgi bīstami.
Acu mirkšķināšana.
Ikdienā un normālā stāvoklī mēs mirkšķināšanu nepamanām, tāpat kā daudzas citas organisma funkcijas. Taču, ja mirkšķināšana kļūst apzināta un bieža, tas liecina par izteiktu nogurumu. Šādā gadījumā ir tikai viens ceļš, uz spilvenu!
Trokšņi ausīs.
Normālā nomodā mēs spējam atpazīt plašu dažādu toņu skaņu diapazonu. Taču, kad esam ļoti noguruši, viss skaņu spektrs saplūst monotonā un pastāvīgā troksnī. Ja atpazīstat šo pazīmi, nekavējoties dodieties gulēt!
Redzes problēmas.
Mūsu acu un smadzeņu sistēma ir veidota tā, ka mēs vienlīdz skaidri redzam objektus dažādos attālumos. Pārkoncentrēšanās notiek zibenīgi un nemanāmi. Brīdī, kad tas sāk prasīt pūles un laiku, smadzenes atrodas uz “atvienošanās” robežas.
Vienkāršs tests: pārnesiet skatienu no ceļa uz mērinstrumentiem un atpakaļ. Neizdevās ātri nolasīt rādījumus? Laiks apstāties.
Halucinācijas un redzes apmāni.
Ja ceļa malā sāk parādīties “spoku gājēji” vai citas nereālas vīzijas, tad vienīgais, ko varat darīt, ir nogriezties uz tuvāko stāvvietu. Šīs ir nopietnas zīmes par smadzeņu pārslodzi.
Slinkums domāšanā.
Braucot mēs vienmēr par kaut ko domājam, pat ja neapzināti. Taču, ja galvā ir dzirdams tukšums, tas nozīmē, ka mums vienkārši slinkums domāt un smadzenēm vairs nav resursu.
Pārbaude ir vienkārša: mēģiniet atcerēties reizināšanas tabulu, angļu alfabētu, pases numuru, skolas beigšanas gadu, mīļāko dzejoli, mēle neklausa vai dziesmu, kas parasti viegli nāk no mēles. Neizdodas? Nekavējoties pie ceļa malas!
Klusums salonā.
Ja ceļojat kopā ar citiem, klusums var būt signāls tam, ka visi drīz “ieslīgs miegā” (ieskaitot vadītāju). Vēl nesen runājāt par kaut ko, strīdējāties, un te pēkšņi iestājas aizdomīgs klusums.
Lai uzturētu sarunu, ir jāpiepūlē smadzenes, jāseko dialoga plūdumam, jāatceras kaut kas. Ja nav vēlēšanās to darīt, ir laiks apstāties tuvākajā stāvvietā.
Neuzmanīga braukšana.
Aizmiguša cilvēka smadzenes, lai atvieglotu papildu slodzi, centīsies minimizēt darbības, kas tām šķiet nenozīmīgas. Ja esat palaiduši garām tālās gaismas pārslēgšanu uz tuvajām, pārtraukuši lietot pagrieziena rādītājus, sākat kavēties pie luksofora zaļās gaismas vai bieži braucat pie “sarkanās”, tad zināt, kas jādara… nekavējoties apstājieties.
Ko darīt pasažieriem?
Ja esat pasažiera vietā, nepakļaujieties atslābumam. Jūsu dzīvība šobrīd ir atkarīga no vadītāja, vai tas būtu taksometra vadītājs, kurš nostrādājis pusotras maiņas, vai draugs, kurš “viegli nobrauc tūkstošs kilometru vienā piegājienā”.
Noteikti pārbaudiet vadītāja stāvokli un uzturiet viņa tonusu. Veidojiet dialogu, turklāt ne formālu, bet gan interesantu, kas prasa apdomu un iesaisti.
Piemēram, runājiet par kādas mūzikas grupas vēsturi vai režisora daiļradi, piemērota būs jebkura tēma, kas ir interesanta abiem. Ja saņemat vienkāršas atbildes vai ignorēšanu, par katru cenu nosūtiet vadītāju atpūsties. Gadījumā, ja vadītājs vēl turas, vēlams sākt attīstīt emocionālas tēmas, strīdēties vai pat pajokot.
Ja kas, provokāciju laikā samazinās miegainības līmenis, smadzenes atmostas, lai cienīgi atbildētu.
Ātrā palīdzība miegainības brīžos.
Kad apstāties nav iespējams.
Gadījumos, kad esat fiksējis noguruma simptomus, bet nav iespējas nekavējoties apstāties atpūtai (piemēram, apstāšanās konkrētā vietā ir nedroša vai ātrāka nokļūšana galamērķī ir dzīvības un nāves jautājums), ir vērts pāriet pie plāna B.
Iziet no automašīnas un dziļi ieelpojiet vairākas reizes, pastiepieties. Paklapējiet sev pa vaigiem, zodu un pieri, veiciet enerģiskas kustības ar rokām un kājām, palēkā, pietupies.
Vārdu sakot, paātriniet asinsriti, veiciet jebkuru fizisku slodzi, lai iedarbinātu enerģiju ķermenī.
Ja iziet no automašīnas pat uz pāris minūtēm ir problemātiski, sāciet ātri elpot caur degunu, aktīvi iesaistot diafragmu. Tas nodrošinās zināmu enerģijas pieplūdumu.
Ieslēdziet automašīnā kondicionieri uz aukstu (labāk saaukstēties nekā iet bojā sadragātā virsbūvē), atveriet logus, lai troksnis un svaiga gaisa malks palīdzētu izrauties no miega vilinošajiem valgiem.
Ieslēdziet uzmundrinošu mūziku.
Ja zināt vārdus, dziediet līdzi. Kliedziet, bļaujiet! Izdzeriet parastu ūdeni, vēlams aukstu un daudz. Tas atsvaidzinās prātu gandrīz acumirklī, jā, urīna dzenošie impulsi neļaus aizmigt tuvākajā laikā. Nekādā gadījumā nedzeriet kafiju un enerģijas dzērienus!
Tie iedarbojas tikai sākumā un īsu brīdi. Pusstundas perspektīvā uzmundrinošie dzērieni izraisīs pretēju efektu. Apēdiet jebkuru citrusaugli vai skābu ābolu. No saldumiem būs jāatsakās, izņemot gabaliņu rūgtās šokolādes.
Atcerieties, ka pie plāna B var ķerties tikai tāpēc, lai nokļūtu līdz tuvākajai atpūtas vietai.
Ārkārtas līdzekļu pielietošanas procesā neaizmirstiet salīdzināt savu stāvokli ar iepriekš minētajām noguruma pazīmēm, ja tās kļūst pārāk regulāras, tad par ceļa turpināšanu nevar būt ne runas, jūs jau esat ar vienu kāju “viņā saulē”. Tiklīdz pamanāt ko līdzīgu, nekavējoties pie ceļa malas!
Atcerieties, ka atpūta ir prioritāte, nevis luksuss.
Rūpējieties par sevi un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem!
Lai gan tiešas noguruma pārbaudes uz ceļa ir sarežģītas un subjektīvas, daudzas valstis pievēršas preventīviem pasākumiem un izglītībai.
Regulācijas un likumi profesionālajiem vadītājiem.
Daudzās valstīs, īpaši Eiropas Savienībā, ir ieviesti stingri noteikumi par darba un atpūtas laikiem profesionālajiem autovadītājiem (kravas automašīnu un autobusu vadītājiem). Šie noteikumi ir paredzēti, lai samazinātu noguruma risku un uzlabotu ceļu satiksmes drošību:
Maksimālais braukšanas laiks: Parasti tiek noteikts maksimālais ikdienas un iknedēļas braukšanas laiks. Piemēram, ES regulas paredz, ka vadītājs nedrīkst braukt ilgāk par 9 stundām dienā (divas reizes nedēļā var pagarināt līdz 10 stundām) un 56 stundām nedēļā. Divās nedēļās kopējais braukšanas laiks nedrīkst pārsniegt 90 stundas.
Obligātie pārtraukumi: Pēc noteikta braukšanas laika perioda ir jāņem obligāts pārtraukums. ES noteikumi paredz vismaz 45 minūšu pārtraukumu pēc katrām 4,5 braukšanas stundām. Šo pārtraukumu var sadalīt divās daļās: vispirms vismaz 15 minūtes un pēc tam vismaz 30 minūtes.
Minimālais atpūtas laiks: Regulās ir noteikts arī minimālais ikdienas un iknedēļas atpūtas laiks. Ikdienas atpūtas periods parasti ir vismaz 11 stundas (ko var saīsināt līdz 9 stundām noteiktos apstākļos), bet iknedēļas atpūtas periods ir vismaz 45 stundas.
Tahogrāfi: Profesionālo transportlīdzekļu vadītājiem ir obligāti jāizmanto tahogrāfi, kas reģistrē braukšanas un atpūtas laikus. Tas nodrošina noteikumu ievērošanas kontroli.
Tehnoloģiskie risinājumi.
Mūsdienu automobiļu industrija aktīvi iesaistās noguruma mazināšanā, ieviešot dažādas tehnoloģijas:
Vadītāja noguruma brīdinājuma sistēmas: Daudzās jaunākās automašīnās ir integrētas sistēmas, kas uzrauga vadītāja uzvedību (piemēram, stūres kustības, acu mirkšķināšanu) un brīdina par noguruma pazīmēm. ES jaunajiem transportlīdzekļiem šādas sistēmas ir obligātas kopš 2022. gada.
Joslas uzturēšanas palīgsistēmas un ārkārtas bremzēšanas sistēmas: Šīs sistēmas var palīdzēt novērst negadījumus, ko izraisījis vadītāja nogurums, ja viņš uz brīdi zaudē koncentrēšanos.
Gudrās lietotnes un viedpalīgi: Ir pieejamas mobilās lietotnes, kas seko līdzi braukšanas ilgumam, ieteic atpūtas pauzes un pat var noteikt mikro-miegus.
Populāras stratēģijas un ieteikumi privātajiem autovadītājiem.
Lai gan privātajiem vadītājiem bieži nav tik stingru regulējumu kā profesionāļiem, daudzās valstīs tiek veidotas kampaņas un izglītības programmas, kas veicina veselīgus braukšanas paradumus:
Prioritāte ir miegs.
Visbiežāk uzsvērtais un efektīvākais ieteikums ir nepieciešamā miega iegūšana pirms gara brauciena. Lielākajai daļai cilvēku ir nepieciešamas 7-9 stundas miega, lai justos pilnvērtīgi atpūtušies. Daudzas kampaņas uzsver, ka miegs ir vienīgais īstais pretlīdzeklis nogurumam.
Regulāri pārtraukumi.
Autovadītājiem tiek ieteikts apstāties un atpūsties ik pēc 2 stundām vai ik pēc 150-200 kilometriem, veicot vismaz 15-20 minūšu pauzi. Šajā laikā ieteicams izkāpt no automašīnas, izstaipīties, pastaigāties un ieelpot svaigu gaisu, lai uzlabotu asinsriti un koncentrēšanās spējas.
Īsas “spēka snaudas” (power naps).
Ja jūtams nogurums, bet jāturpina ceļš, iesaka veikt īsās snaudas (ap 20 minūtēm) drošā un atbilstošā vietā (piemēram, atpūtas zonā). Šādas snaudas var ievērojami uzlabot modrību, bet nevajadzētu pārsniegt 20 minūtes, lai neiekristu dziļā miegā. Pēc snaudas ieteicams izkāpt no auto un izstaipīties.
Hidratācija un vieglas uzkodas.
Izdzeriet daudz ūdens. Dehidratācija var ātri izraisīt nogurumu un palēninātas reakcijas. Tiek ieteiktas arī vieglas, uzturvielām bagātas uzkodas, piemēram, augļi, dārzeņi vai rieksti, kas nodrošina ilgstošu enerģiju. Smagas, taukainas maltītes var izraisīt miegainību.
Kofeīns ar mēru.
Kafija un tēja var sniegt īslaicīgu enerģijas lādiņu, taču ir svarīgi atcerēties, ka to iedarbība ir īslaicīga un seko “kritums”, kas var būt pat bīstamāks par sākotnējo nogurumu. Tiek ieteikts lietot kofeīnu stratēģiski, piemēram, pirms īsas snaudas, lai pamostoties justos spirgtāks. Nekad nevajadzētu paļauties tikai uz kofeīnu, lai nomāktu miegu.
Svaigs gaiss un temperatūra.
Atvērti logi vai kondicionieris, kas nodrošina vēsu gaisu, var īslaicīgi palīdzēt atmodināt.
Ja ceļojat kopā, mainieties pie stūres, lai ikvienam būtu iespēja atpūsties.
Kopumā starptautiskā pieeja balstās uz izpratni, ka nogurums ir tikpat bīstams kā braukšana alkohola reibumā. Galvenais princips ir: ja jūtaties noguris, nebrauciet! Labāk apstāties un atpūsties, nekā riskēt ar savu un citu cilvēku dzīvību.
Labu Dienu un Braucienu bez Noguruma!
