Otrās laulības. Tautas gudrība par otro laulību ir mēreni neitrāla. Tā netiek nedz nopelta, nedz īpaši cildināta. Tomēr dzīves pieredze liecina, ka otrajā laulībā iesaistījušies cilvēki bieži vien jūtas laimīgāki un pārliecinātāki par savu izvēli.
Kāpēc tā notiek?
Vai otrā laulība patiešām ir veiksmīgāka par pirmo? Šis raksts ir kā turpinājums pārdomām par sievietes ceļu uz patiesu laimi laulībā.
Ir dīvaini un skumji vērot, kā jauni pāri, kas šķietami ir radīti viens otram, izšķiras pat pēc neilgas kopdzīves. Kāpēc mūsdienās laulības ir kļuvušas tik trauslas un īslaicīgas?
Atbilde, iespējams, slēpjas mūsu pašu priekšstatos un idealizētajos sapņos par mīlestību. Pirmā laulība bieži vien ir romantikas un ilūziju caurvīta.
Mēs ticam, ka mīlestība ir līdzīga tām pasakām, ko lasījām bērnībā, ka dzīvosim ilgi un laimīgi bez jebkādām grūtībām.
Otrās laulības, atskats uz pirmajām laulībām.
Ilūzijas sabrukums.
Kad jauna sieviete pirmo reizi stājas laulībā, viņas prāts ir pilns ar rožainiem ideāliem. Viņa tic, ka laulība ir nebeidzams medusmēnesis, kurā valdīs tikai kaisle, sapratne un romantika.
Šī eiforijas sajūta ir spēcīga, taču bieži vien izgaist tikpat ātri, kā uzradusies. Pāris mēnešu laikā, kad ikdiena sāk uzspiest savus pelēkos noteikumus, romantiskajām fantāzijām vairs neatliek ne laika, ne spēka.
Pēkšņi atklājas, ka vīrs, kurš saderināšanās laikā šķita perfekts, tomēr nav tik sirsnīgs, laipns un ka viņam piemīt vesela virkne kaitinošu ieradumu, kā nesakārtotas zeķes, skaļa krākšana vai vienkārši nevēlēšanās palīdzēt mājas darbos.
Lielākoties sieviete šīs nianses pirms laulībām vienkārši nepamanīja, jo bija aizrauta ar mīlestības un ideālu aklumu.
Viņas prātu un sirdi vadīja emocijas, nevis racionāls skatījums uz nākotni.
Tradicionāli garīgais “atklājums” jeb epifānija atnāk tikai pēc šķiršanās. Jūtām norimstot un aizvainojumam pamazām izplēnējot, sieviete sāk ar kritisku aci vērtēt savu uzvedību.
Viņa saprot, ka bija pārāk prasīga pret bijušo partneri, ka mēģināja viņu mainīt, ieliekot savos rāmjos. Varbūt viņa atzīst, ka izvēlējās partneri, kurš bija pilnīgi atšķirīgs no viņas pašas, un ka viņu centieni izveidot kopīgu nākotni bija lemti neveiksmei jau pašā sākumā.
Jebkurā gadījumā, šķiršanās atnes nenovērtējamu pieredzi un dzīves mācību.
Otrā laulība.
Brieduma un kompromisu ceļš.
Kad sieviete, iespējams, jau ar izveidojušos raksturu un dzīves pieredzi, atkal ir gatava veidot attiecības, viņa vairs nav tā naivā meitene no pirmās laulības. Viņa ir mainījusies, un tas atspoguļojas arī viņas izvēlēs. Otrā laulība ir apzinātāka, gudrāka un racionālāka izvēle.
Pāris, kas stājas otrā laulībā, uz savu nākotni raugās ar daudz lielāku atbildības sajūtu. Viņi vairs nebūvē gaisa pilis, zinot, ka pat mazākā realitātes vēsma spēj sagraut visus uzkrātos sapņus. Viņiem ir skaidras idejas par to, kādai jābūt laulībai, un viņi zina, kas ir pieņemams un kas nav.
Šis princips attiecas arī uz vīriešiem.
Pirmā laulība, kas noslēgta agrā jaunībā, bieži vien tiek skaidrota ar jaunības kļūdām un neprātīgumu. Šajā laikā mūs vada spēcīgas, bet īslaicīgas emocijas, nevis kopīga, apzināta vīzija par nākotni.
Piedzīvotā šķiršanās rūgtums un neizdevusies pieredze ir smaga, bet vērtīga mācība. Tā liek saprast, kas patiesi ir svarīgs un ko mēs vairs nevēlamies pieļaut. Līdz ar gadiem nāk dzīves gudrība, un mēs skaidri zinām, kādu cilvēku vēlamies redzēt sev blakus un kā pareizi veidot laimīgu kopdzīvi.
Attiecību dinamikas maiņa.
Otrā laulība bieži vien ir veiksmīgāka, jo tā balstās uz briedumu un empātiju. Pieauguši cilvēki spēj labāk pieņemt partnera trūkumus, jo paši ir saskārušies ar savām vājībām. Viņi vairs necenšas otru pārveidot, bet gan pieņem partneri tādu, kāds viņš ir.
Komunikācija kļūst par galveno veiksmīgas laulības atslēgu. Otrajā laulībā cilvēki mācās atklāti runāt par savām vajadzībām, jūtām un problēmām, nebaidoties no konfliktiem.
Viņi zina, ka izvairīšanās no sarunām tikai pastiprina problēmas un ka konstruktīvs dialogs ir vienīgais ceļš uz sapratni.
Vēl viens būtisks faktors ir kopīgas vērtības un mērķi. Pirmā laulība bieži vien tiek noslēgta, balstoties uz kaisli un ārējiem faktoriem, piemēram, pievilcību.
Savukārt otrajā laulībā pāri apzināti meklē partneri ar līdzīgām vērtībām, dzīves mērķiem un vīziju par nākotni. Viņi zina, ka kopīgs redzējums par dzīvi ir daudz svarīgāks par īslaicīgu pievilcību.
Materiālais un garīgais aspekts.
Arī materiālais aspekts otrajā laulībā bieži vien ir stabilāks. Cilvēki, kas atkal stājas laulībā, parasti ir labāk nodrošināti, viņiem ir karjera un stabili ienākumi.
Tas ļauj izvairīties no daudziem finansiāliem strīdiem, kas bieži vien ir cēlonis pirmo laulību izjukšanai. Tā vietā, lai cīnītos par izdzīvošanu, viņi var koncentrēties uz savu attiecību stiprināšanu un kopīgu nākotnes plānu veidošanu.
Garīgajā ziņā otrajā laulībā pāri bieži vien ir elastīgāki un gatavāki kompromisiem. Viņi vairs nedzīvo “piecu stāvu paneļu mājā” ar sapņiem par paradīzi, bet gan saprot, ka laimīga un ilgstoša kopdzīve nav ideāls, bet gan nepārtraukts darbs un vēlme pielāgoties.
Sīkas nesaskaņas un strīdi vairs nešķiet kā pasaules gals, un viņi spēj vieglāk piekāpties, jo zina, ka savstarpēja cieņa un mīlestība ir daudz svarīgāka par ego.
Vai otrā laulība ir veiksmīgāka?
Lai gan nav absolūtas formulas laimīgai laulībai, pieredze liecina, ka otrajā laulībā ir lielākas izredzes uz ilgtspējīgu laimi.
Šeit mēs vairs nerunājam par naivu meiteni un nepieredzējušu puisi, bet gan par diviem nobriedušiem un gudriem cilvēkiem, kas apzināti izvēlējušies viens otru. Viņi zina, ko grib, ir gatavi pieņemt kompromisus un ir mācījušies no savām kļūdām.
Tā nav pasaka, bet gan apzināta izvēle dzīvot kopā, pieņemt otru un veidot attiecības, kas balstās uz cieņu, sapratni un mīlestību, kas ir pieaugusi kopā ar mums.
Tāpēc, ja esat atradis cilvēku, ar kuru vēlaties veidot otru laulību, nebaidieties, jo laimīga un ilgstoša kopdzīve ir tepat blakus.
Ar laba vēlējumiem, Sana.
