Padomdevējs ChatGPT. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā viedais robots ChatGPT ir kļuvis par ikdienas rīku daudziem jo daudziem. Vieniem tas ir nenovērtējams palīgs darbā, citiem neatvietojams izklaides avots.
Taču kas notiek, ja robeža starp rīku un cilvēcisko kontaktu sāk izplūst? Daži sabiedrībā ir nopietni noraizējušies, ka mākslīgais intelekts varētu pārņemt mūsu dzīves, gluži kā zinātniskās fantastikas filmās.
Lai gan šobrīd “mašīnu sacelšanās” teorijas šķiet pārspīlētas, OpenAI, kas ir populārās sarunvalodu programmas ChatGPT izstrādātājs, ir atklājis satraucošu faktu. Pārāk cieša saziņa ar šo “gudro botu” var būt bīstama.
Padomdevējs ChatGPT un bīstamā saikne.
Sākotnēji mākslīgais intelekts tika radīts, lai ģenerētu attēlus, tekstus un kodus, taču tagad cilvēki arvien biežāk to izmanto, lai risinātu savas emocionālās problēmas.
No pirmā acu uzmetiena tas var šķist ērti un pat droši: nav jāatklāj savas vājības citiem, bots nekad nenodos noslēpumus, tas ir pieejams jebkurā laikā un ir bez maksas.
Taču, kā atklājuši paši OpenAI pētnieki, šī drošības sajūta ir mānīga.
ChatGPT ne vienmēr spēj korekti reaģēt uz tā saucamajām “jutīgajām tēmām”, kas ietver sarunas par slimībām, personīgām nelaimēm, finanšu grūtībām, reliģisko pārliecību vai rasu un etnisko piederību.
Eksperimentu laikā atklājās, ka dažos gadījumos ChatGPT atbildes pat mudināja lietotājus uz agresiju un pašnāvnieciskām domām.
Kāds “psihiatrs”, kas izlikās par pusaudzi, no ChatGPT saņēma padomus atbrīvoties no vecākiem un izbeigt savu dzīvi.
Ja godīgi, par šo faktu es neesmu uz visiem 100% pārliecināts. Vai tik tāds fakts ir visa digitālā noliedzēju izprovocēts maldu ziņojums.
Taču šo satraucošo atklājumu dēļ OpenAI ir uzsācis plašus pētījumus un pat nolīdzis ekspertu, lai izprastu, kāda ir patiesā mākslīgā intelekta ietekme uz cilvēku emocijām un kā uzlabot tā uzvedību šajos “delikātajos” dialogos.
Ja skatāmies dziļāk cilvēces emocijās izriet jautājums, ko darīt, ja atbalstu nevar atrast citur un nav neviena, ar ko izrunāties? Diemžēl mūsdienu pasaulē šādas situācijas nav retums.
Kā tikt galā ar stresu bez mākslīgā intelekta?
Mūsdienās, kad lielākā daļa saziņas notiek sociālajos tīklos un ziņojumapmaiņas lietotnēs, cilvēki arvien biežāk paliek vieni ar savām domām un pārdzīvojumiem.
Pievienojiet šim kokteilim ģimenes vai uzticamu attiecību trūkumu, darbu, kas prasa visu brīvo laiku, vai pāreju uz attālināto darbu, kur pat komunikācija ar kolēģiem ir digitāla, un jūs iegūsiet būtībā vientuļu cilvēku.
Šādos apstākļos jebkurš stress tiek pārdzīvots daudz smagāk, jo cilvēks pēc savas dabas ir sociāla būtne. Tomēr, ja traumatiskā situācija jūs pārsteigusi vienatnē un nav iespējams saņemt atbalstu, ir veidi, kā tikt ar to galā paša spēkiem.
Pirmkārt, ir nepieciešams atjaunot saikni ar savu ķermeni. Evolūcijas gaitā ir izveidojušies trīs galvenie reakcijas veidi uz stresu: “cīnies”, “bēdz” vai “sastingsti”.
“Cīnies”
Šī reakcija izpaužas kā dusmas pret situāciju vai cilvēkiem, kas to izraisījuši. Ja jūtat, ka iekšēji vārāties no dusmām, bet pieklājības normas neļauj atbildēt pāridarītājam, palīgā nāks fiziska aktivitāte un kliegšana. Ieslēdzieties istabā un izkliedz spilvenā visu, ko vēlējies pateikt, sit to pašu spilvenu ar dūrēm vai vēl labāk sāc nodarboties ar sportu. Bokss vai spēka treniņi būs ideāla izvēle.
“Bēdz”
Šajā reakcijas veidā rodas vēlme paslēpties no problēmām un izlikties, ka tās neeksistē. Ja atpazīstat šo sajūtu, arī šeit palīdzēs sports.
Ķermenis prasa skriet, tad skrien! Skriešanu var aizstāt ar ātru iešanu vai peldēšanu.
Treniņa laikā centies abstrahēties no nepatīkamās situācijas, un pēc tam, atgriežoties ar jaunu spēku, atkal pievērsies problēmas risināšanai.
“Sastingsti”
Šis ir psihologu uzskatā vispostošākais reakcijas veids. Emocijas un jūtas atslēdzas, cilvēks sastingst, it kā mēģinātu paslēpties no plēsoņas, izliekoties par mirušu. Plēsoņa, kā jau noprati ir tavs problēmu kamols.
Izeja no šādas reakcijas ir pakāpeniska atgriešanās realitātē ar siltas vannas, masāžas, elpošanas vingrinājumu vai meditācijas palīdzību. No fiziskām aktivitātēm lieliski derēs ķermeņa stiepšanās un joga.
Praktiski padomi stresa mazināšanai.
Lai efektīvi pārvarētu stresu, ir jāpievērš uzmanība arī savai ikdienas rutīnai un domāšanas veidam.
Trenējiet pozitīvo domāšanu.
Mēģiniet atrast labās puses pat vissarežģītākajā situācijā un uzrakstiet tās uz papīra. Ja nevarat atrast neko labu, rakstiet par to, kas labs noticis ar jums vakar vai šodien. Izmantojiet “pateicības vēstules”.
Katru dienu atrodiet vismaz desmit lietas, par kurām esat pateicīgs kādam, vai kas vienkārši uzlaboja jūsu garastāvokli. Šo praksi ieteicams pielietot katru dienu, tas palīdz mainīt skatījumu uz problēmu un iemāca novērtēt mazos priekus.
Ievērojiet veselīgu dzīvesveidu.
Stress ietekmē ne tikai mūsu emocionālo, bet arī fizisko labsajūtu. Ķermenis cieš ne mazāk, un dažkārt pat vairāk, nekā prāts. Lai organismam pietiktu resursu tikt galā ar emocionālajiem satricinājumiem, ir par to jārūpējas:
• Atsakieties no kaitīgajiem ieradumiem. Alkohols un nikotīns šķiet kā “universāla anestēzija”, taču patiesībā tie problēmas nerisina, bet gan var tās pasliktināt.
• Nodrošiniet pilnvērtīgu miegu. Miega laikā samazinās stresa hormonu līmenis, un smadzenes apstrādā emocijas. No rīta jūsu problēma var vairs nešķist tik briesmīga.
• Ēdiet veselīgi un daudzveidīgi. Ķermenim ir nepieciešams spēks, lai pārvarētu stresu.
• Esiet dabā. Pastaigas parkā vai mežā, laika pavadīšana svaigā gaisā un saskarsme ar dabu palīdzēs novērst domas no pārdzīvojumiem.
Neaizstājamais cilvēciskais kontakts.
Visbeidzot, atcerieties loģisko, nebaidieties lūgt palīdzību citiem cilvēkiem! Ja nevarat atklāties tuviniekiem, meklējiet psihologa palīdzību.
Speciālisti ir apmācīti būt objektīviem un pieņemt savus pacientus bez nosodījuma, lai arī ar kādu problēmu viņi nāktu. Ja baidāties no izpaušanas, vienmēr varat atrast konsultantu citā pilsētā vai pat valstī un sazināties ar viņu tiešsaistē.
Tiem, kuriem nav finansiālas iespējas doties pie psihoterapeita, pastāv bezmaksas psiholoģiskā atbalsta uzticības tālruņi.
Nepieciešamības gadījumā zvani uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 jebkurā diennakts laikā. Zvans bez maksas un anonīms.
Tālruņa otrā galā jums atbildēs nevis bezjēdzīgs bots, bet gan kompetents speciālists, kurš uzklausīs un palīdzēs. Tā vietā, lai tērētu laiku sarunās ar mākslīgo intelektu, kas var dot ne to labāko padomu, atcerieties, ka labākais atbalsts nāk no dzīviem cilvēkiem.
Vai esat mēģinājis runāt ar mākslīgo intelektu par personīgām problēmām? Ja jā, kāda bija Tava pieredze? Uzraksti komentārā, domāju daudziem būs interesanti.
Labu Dienu!
