Pirmā Advente ir kristīgās baznīcas liturģiskā gada sākums un Adventa laika pirmā svētdiena. Šis laiks simbolizē Kristus gaidīšanu  gan Viņa piedzimšanu Ziemassvētkos, gan atnākšanu laiku beigās.

Advents nāk no latīņu vārda adventus, kas nozīmē “atnākšana”. Šis periods aicina uz klusumu, lūgšanām un pārdomām, sagatavojot sirdi un dvēseli Kristus ienākšanai pasaulē un cilvēka dzīvē.

Pirmā Advente ir arī diena, kad tiek iedegta pirmā no četrām sveču liesmiņām Adventa vainagā, kas simbolizē cerību un gaismas uzvaru pār tumsu.

Pirmā Advente ir kā cerības ausma.

Rīts, kad zeme mostas, klāta bāla sala segā, un klusums ir pilns ar solījumiem. Sveces liesmiņa, tik trausla, un tomēr neapturama, apbur ar savu spēju dāvāt siltumu un gaismu pat visdziļākajā tumsā.

Tā ir aicinājums apstādināt laiku, apklust un sajust, ka gaidīšana pati par sevi ir svētība. Tā ir ticība, ka arī tumšākajās dzīves ziemās gaisma nāks, cerība nebūs veltīga, un miers ieplūdīs nemierīgajās sirdīs.

Pirmā Advente māca ne tikai gaidīt, bet arī piedzīvot mirkli pilnībā tā ir dāvana, kas apsola, ka, pat ja ceļš ir tāls, tam būs galamērķis, un, pat ja nakts ir gara, tā vienmēr nomainās ar jaunu rītu.

Sveces liesma kļūst par tiltu starp šodienu un apsolīto rītdienu, starp mirstīgo un dievišķo.
Advents ir vairāk nekā laiks – tas ir ceļojums, kas sākas ar pirmo sveces liesmiņu un ved uz sirdi, kurā dzimst mīlestība, miers un piedošanas brīnums.

OTRĀ ADVENTE.

Laiks rit. Pa gabaliņam vien nolauž no aizejošā gada dienas, mirkļus un padara tos par pagātni. Noglabā mūsu atmiņu krātuvēs, vai arī kā nenozīmīgus pasviež aizmirstībai. Ko paturēt, ko aizsviest – tā ir viela pārdomām.

Otrā Advente, kā laiks rit!

Adventes vainags, ko daudzi darinās vai iegādāsies, nav tikai skaista lieta, kas greznos mājas un priecēs bērnus.

Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Tā ir himna dzīvības noslēpumam, himna Kristum. Kristus ir patiesā gaisma, kurš ir nācis, lai uzvarētu tumsu un nāvi. Baznīca māca, ka adventa laiks jāpavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās.

Otrā Advente pastiprina pārdomu laiku.

Maza atkāpe. Var rasties jautājums advente vai advents?

Advente ir svētku gaidīšanas laiks, nevis svētki, vārds advente nav jāraksta ar lielo sākumburtu, taču nosaucot konkrētu adventi, piemēram, Pirmā advente, Otrā advente utt., pirmais vārds jāraksta ar lielo burtu.” Pareizi ir advente.

Tas ir laiks, kad katram pašam sev jānožēlo grēki un jāpiedod visiem vienādi − gan pāridarītājiem, gan tiem, uz kuriem dusmojamies.

Protams, par vecajiem, slimajiem un neaizsargātajiem jārūpējas visu mūžu, bet Adventa laikā tas ir kristieša svēts pienākums. Tomēr mums ikvienam Adventa laiks saistās ar kaut ko savu. Neviens simbols adventa laiku neattēlo labāk par adventes vainagu.

Sveces gaisma, kas apspīd katru jaunu nedēļu, Adventam turpinoties, vēsta par sagatavošanās laiku un Jēzus dzimšanas tuvošanos. Bet mirdzums, kas aizvien paplašinās, var izgaismot arī citus būtiskus Adventa aspektus.

Ziemeļu puslodē šis gadalaiks ir vistumšākais.

Šajā nozīmē pakāpeniska gaismas paplašināšanās ir spēkpilns atgādinājums par vienu no galvenajām tēmām Jāņa evaņģēlijā — tā ir Jēzus gaisma, kas uzvar tumsas valstību. Dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsa to neuzņēma (Jāņa 1, 4b-5).

Tā kā Adventa laiks turpinās, gaisma augs, līdz beidzot nāks Ziemassvētki. Četras sveces simbolizē gaismas nākšanu tumsībā un laika plūdumu četru Adventa nedēļu laikā.

Trešā adventes svētdiena.

Visvairāk tiek uzsvērts prieks…

Prieks par to, ka mūsu cerībām ir pamats. Ka Dieva mīlestība ienāk mūsu pasaulē un to izmaina. Prieks, ka mūsu gaidīšanas laiks tiks piepildīts.

Atceramies gan to, ka pravieši sludināja, ka nāks Mesija, gan to, ka Marija gaidīja Jēzu, gan to, ka Jānis Kristītājs gaidīja savu tiesnesi, kas nāks un visus tiesās, gan arī to, ka gaidām brīdi, kad atkal nāks Jēzus un visus tiesās, kad visiem būs jāatbild par saviem darbiem.

Aplis, ko veido adventes vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību. Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme Dievam un viņa apsolījumiem.

Vēl vairāk, tam, tāpat kā Kristum, ir divi tituli: karaliskais un uzvarētāja tituls. Jau senajā Romā izmantoja lauru vainagus, kronējot uzvarētājus sporta spēlēs.

Adventes vainags cilvēcei pasludina, ka bērns, ko visas tautas gaida, ir karalis, kurš uzveic tumsu ar savu gaismu.

Ceturtā adventes svētdiena.

Adventes vainagā katru svētdienu četras nedēļas pēc kārtas tiek iedegtas sveces. Advents ievada baznīcas liturģiskā gada Ziemassvētku ciklu, kurš ilgst līdz Lieldienu cikla sākumam – devītajai svētdienai pirms Lieldienām.

Dievkalpojumos adventa laikā mācītāju amata tērpā, altāra segās un citos liturģiskajos piederumos izmanto violeto vai zilo liturģisko krāsu. Ziemassvētkos violeto vai zilo krāsu nomaina svinīgā baltā krāsa, kas simbolizē lielāko prieka izpausmi.

Priežu vai egļu zari, ko izmanto pinot vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Vainagam nevajadzētu būt no keramikas vai kādiem citiem materiāliem.

Šie zaļie zari kristiešiem atsauc atmiņā Jēzus ieiešanu Jeruzalemē, kad viņu uzņēma kā pravieti un karali,” skaidro Informācijas centra darbinieki.

Adventes vainaga dekorēšanai var izmantot sarkanas vai violetas lentes. Sarkanā krāsa simbolizē Jēzus mīlestību uz cilvēkiem, violetā grēku nožēlu un atgriešanos līdz Kristus otrreizējai atnākšanai.

Katrai adventes svētdienai ir sava pamattēma, kuru kristieši pārdomā, tādējādi  svētot savu laiku līdz Ziemassvētku svinēšanai. Arī dievkalpojumos ir pamanāmas izmaiņas: netiek dziedāts “Gloria” dziedājums, kurš no jauna atskanēs tikai Ziemassvētku vigi-lijā.

Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemas Svētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan, Laika taktī,
Un Dvēselītēm, Klusā, Svētā Naktī

Kluss vakars. Advente jau beidzas,
Lai Ziemas Svētku Brīnums sāktos,
Jauns Gads pa Vecā pēdām steidzas ~
Drīz kalendārus mainīt nāktos…

Vērts šķirstīt atmiņas, vēl mirkli,
Par labāko, ko gads šķiet devis ~
Pirms atvērt jaunu Laika šķirkli,
To katrs fiksēt var, priekš sevis…

Četrām svecēm adventes vainagā ir sava nozīme:

Adventes vainaga tradīcija ir bagāta ar simboliku, un katra no četrām svecēm, ko aizdedzam svētdienās pirms Ziemassvētkiem, nes savu īpašu vēstījumu. Lai gan interpretācijas dažādās kristīgajās konfesijās var nedaudz atšķirties, visizplatītākā nozīme ir šāda:

1. Pirmā svece – “Pravieša svece” (Cerība)

 Šo sveci aizdedz pirmajā Adventes svētdienā. Tā simbolizē cerību un gaidas.

• Nozīme: Tā atgādina par senajiem pravietojumiem (īpaši pravieša Jesajas), kas solīja Mesijas (Glābēja) nākšanu pasaulē. Tā ir cerība, ko gaisma nes tumsā.
• Krāsa: Liturģiskajā (katoļu/anglikāņu) tradīcijā tā parasti ir violeta, kas simbolizē nožēlu, gavēni un gaidīšanu.

2. Otrā svece – “Bētlemes svece” (Miers)

Tiek aizdedzināta otrajā Adventes svētdienā. Tā simbolizē mieru un sagatavošanos.

• Nozīme: Tā atgādina par Marijas un Jāzepa grūto ceļu uz Bētlemi un silīti, kurā piedzima Jēzus. Tā aicina mūs sagatavot savas sirdis un radīt mieru sevī un apkārtējos.
• Krāsa: Arī šī svece parasti ir violeta.

3. Trešā svece – “Ganu svece” (Prieks)

Šo sveci aizdedz trešajā svētdienā. Tā simbolizē prieku.

• Nozīme: Tā atgādina par ganiem, kuri pirmie saņēma prieka vēsti par Jēzus piedzimšanu un steidzās Viņu pielūgt. Šī svētdiena iezīmē Adventes laika viduspunktu, kad gavēņa nopietnību nomaina prieks par drīzo svētku atnākšanu.
• Krāsa: Šī svece bieži ir rozā krāsā (simbolizē prieku). Daudzās mājās Latvijā gan visas sveces mēdz būt vienā krāsā (piemēram, sarkanas vai baltas).

4. Ceturtā svece – “Eņģeļu svece” (Mīlestība)

Tiek aizdedzināta pēdējā svētdienā pirms Ziemassvētkiem. Tā simbolizē mīlestību.

• Nozīme: Tā atgādina par eņģeļu vēsti: “Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.” Tā simbolizē Dieva mīlestību pret cilvēci, sūtot savu Dēlu pasaulē.
• Krāsa: Parasti violeta.

Papildu simbolika.

Vainaga forma: Aplis bez sākuma un beigām simbolizē Dieva mūžību un nemirstību. Zaļie zari: Egļu vai priežu zari simbolizē dzīvību un cerību pat ziemas vidū.

Dažās tradīcijās Ziemassvētku vakarā (vai dienā) vainaga vidū tiek aizdedzināta piektā  baltā “Kristus svece”, kas simbolizē paša Jēzus piedzimšanu, šķīstību un gaismu.

Lai mierīgs šis svētku gaidīšanas laiks!

Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris:
Drīz Ziemassvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur dvēselēm, laiku – mūžības pusi…

Gaišu un mierpilnu Adventes laiku!