Zinātne. Tici vai nē, bet mūsdienu zinātne daudz ko nevar paskaidrot. Zinātnieki cenšas šo to pasniegt “vienkāršajai” tautai, bet ir liels jautājums vai tā ir taisnība, vai izdomājums?
Nestrīdēšos par faktu, ka zinātnieki ir veikuši daudz neticamu atklājumu un atklājuši daudzus noslēpumus, kas cilvēci ir mulsinājuši tūkstošiem gadu. Taču, taču, kā ir patiesību?
Ričards Feinmans par zinātnisko procesu reiz teica:
Pirmais princips ir nemānīt sevi – un jūs esat visvieglāk apmānāms cilvēks.
Skeptiķi uzskata, ka zinātnieki var maldināt paši sevi (vai nu nezināšanas dēļ, vai arī, lai saglabātu savu darbu), un bieži vien par to vaino citus. Piemēram, klimata zinātniekus, kosmologus, praktiski jebkuru kas par kaut ko atbild.
Principā šādu kritiku ir viegli noraidīt kā nepamatotu, taču rodas interesants jautājums: kā mēs varam pārliecināties, ka mēs paši sevi nemaldinām?
Labi, ķeramies pie pieciem zinātniskiem jautājumiem, uz kuriem vēl nav atbildes.
Zinātne, kā sākās dzīvība?
Apmēram pirms 3,7 miljardiem gadu uz Zemes radās vienkāršākie vienšūņu organismi. Pirms tiem parādījās tā sauktie dzīves celtniecības bloki.
Zinātnieki nezina, no kurienes nākuši šie bloki.
Saskaņā ar vienu versiju, mūsu planētai bija visi nosacījumi šo bloku parādīšanai. Saskaņā ar citu versiju, dzīvības celtniecības bloki uz mūsu planētu tika atvesti no kosmosa.
No kurienes radās tik liels ūdens daudzums?
Par šo jautājumu ir dažādas teorijas, un iespējams, ka daudzas no tām ir pareizas, jo var būt vairāki avoti.
Saskaņā ar vienu no populārākajām versijām ūdeni uz mūsu planētu atnesa ledus asteroīdi.
Nesen veikts pētījums par 4,6 miljardus gadu vecu meteorītu, kas 2021. gada februārī nokrita Anglijas pilsētā Vinčkombā, apstiprina šo teoriju.
Zinātne, pamatelementi.
Zinātnieki uzskata, ka dzīvības pamatelementi bija: ogleklis, ūdeņradis, slāpeklis, skābeklis, fosfors un sērs. Kādā brīdī viņi izveidoja RNS?
Joprojām ir noslēpums, kāpēc šie elementi nav daudzumā uz citām Saules sistēmas planētām. Varbūt tos uz mūsu planētu atnesa asteroīdi un meteorīti. Par to ir neziņa! Kā sākās dzīve? Lielais sprādziens izskaidro Visuma evolūciju, bet ne tā radīšanu.
Zinātne, kā radās Visums?
Mēs zinām, ka Visums ir bezgalīgs, bet tajā pašā laikā tas izplešas. To ir grūti saprast ar cilvēka prātu, jo paplašināšanās nozīmē telpas klātbūtni, kurā tas notiek.
Tomēr jebkura telpa ir Visums. Un kā bezgalība var izvērsties? Galvenais jautājums ir, kā radās Visums un kas bija pirms tā?
Neviens zinātnieks nevar sniegt precīzu atbildi uz to. Turklāt nav zināms, vai Visumam bija sākums, vai tas vienmēr ir pastāvējis. Tas ir, ir pilnīgi iespējams, ka Visums ir bezgalīgs ne tikai telpā, bet arī laikā.
Protams, jūs varat iebilst un atsaukt atmiņā Lielo sprādzienu , taču patiesībā šī teorija neko nesaka par Visuma izcelsmi, bet tikai sniedz skaidrojumu tā attīstībai.
Spriediet paši – sprādziens nevar notikt no nekā. Tāpēc Visums pastāvēja pirms sprādziena, lai gan ne tādā formā, kā mēs to pazīstam.
Zinātne, kas notiek melno caurumu iekšpusē?
Melnie caurumi atšķiras no citiem Visuma objektiem, piemēram, planētām un zvaigznēm, jo tiem ir neticami spēcīga gravitācija. Tas ir tik spēcīgs, ka pat gaisma nevar izkļūt no melnā cauruma.
Tajā pašā laikā zinātniekiem joprojām ir noslēpums, kas atrodas melnajā caurumā.
Stīvens Hokings ierosināja, ka gaisma un visi objekti, kas iekrīt melnajā caurumā, neatrodas tajā, bet gan aizkavējas notikumu horizontā. Tas ir ļoti dīvaini, ņemot vērā, ka notikumu horizonts nav melnā cauruma iekšpusē, bet gan ārpus tā.
Melno caurumu noslēpumus atklāja Einšteina relativitātes teorija.
Viņa parādīja, ka šie noslēpumainie objekti rodas masīvu zvaigžņu sabrukšanas rezultātā. Kas notiks tālāk?
Pēc Einšteina domām, melnajam caurumam sarūkot, tas kļūst bezgalīgi blīvs.
Tomēr tagad zinātnieki ir secinājuši, ka patiesas izpratnes atslēga ir kvantu fizika, nevis relativitāte.
Zinātne, kāds būs Visuma gals?
Visuma beigas ir ne mazāk noslēpumainas kā tā sākums. Pēc dažu zinātnieku domām, Visuma liktenis ir atkarīgs no nezināmiem faktoriem, piemēram, tā formas un blīvuma.
Vai Visumam principā var būt gals?
Daudzi astronomi uzskata, ka, pateicoties tumšajai enerģijai, tās izplešanās nekad nepalēnināsies vai neapstāsies.
Tas ļaus tai paplašināties bezgalīgi. Ja pieņemam, ka Visumam nav sākuma, tad, visticamāk, tam patiešām nav beigu.
No pirmā acu uzmetiena tas izklausās iepriecinoši, bet ne mums, zemes iedzīvotājiem.
Zinātnieki droši zina, ka mūsu planētai, atšķirībā no Visuma, būs beigas. Lieta tāda, ka Saule, tāpat kā jebkura cita zvaigzne, kādā brīdī nomirs.
Pirms Saule to izdarīs, tā iznīcinās Zemi un citas Saules sistēmas planētas. Tiesa, pēc zinātnieku domām, Saulei izplešoties, Plutons var kļūt piemērots dzīvībai. Tam nu es galīgi neticu, tīrā fantastika bez skaidru domu piepildījuma.
Zinātne, vai Visumā ir cita saprātīga dzīvība?
Zinātnieki jau ilgu laiku ir mēģinājuši rast atbildi uz šo jautājumu, taču līdz šim bez rezultātiem. Pat ja dzīvība varētu būt uz vienas planētas no triljona planētām, Visumā ir jābūt apmēram miljardam planētu, kurās ir dzīvība.
Zinātnieki ir atklājuši daudzas eksoplanetas, kas varētu būt piemērotas dzīvībai. Tomēr joprojām nav pierādījumu, ka uz šīm planētām varētu būt dzīvība.
Saskaņā ar vienu versiju dzīvība Visumā regulāri rodas un izmirst, taču tas notiek dažādos laika periodos vai lielos attālumos. Tāpēc saprātīgas būtnes no dažādām planētām nevar sastapties savā starpā.
Pastāv arī versija, ka saprātīgas būtnes nevar sastapties viena ar otru “Lielā filtra” dēļ.
Tas var izskaidrot Fermi paradoksu.
Pusgadsimtu pēc Fermi paradoksa parādīšanās mēs esam sapratuši daudz jauna par eksoplanētu un to zvaigžņu dažādību. Tomēr mēs joprojām atrodamies tālu no tā, lai varētu ko precīzi spriest par dzīvības veidošanās iespējamību uz citām planētām.
Kur ir citplanētieši?
Šodien pastāv daudzi potenciāli Fermi paradoksa “atrisinājumi”, to skaitā ir tādi skaidrojumi kā:
- Mēs pārvērtējam saprātīgas dzīvības izplatības iespējamību visumā.
- Mēs pārvērtējam jebkādas dzīvības formas vēlmi dalīties ar kaut kāda veida informāciju.
- Informācija pastāv, tomēr mēs to neredzam vai nesaprotam.
- Informācija reiz pastāvēja un, iespējams, parādīsies atkal, tomēr cilvēks nav vērojis pietiekami ilgi, lai to uztvertu.
- Cilvēks ir pirmā dzīvības forma, kas attīstījusies tik tālu.
Apmēram tā, kļūsti par zinātnes cilvēku un atrisini šos jautājumus!
Labu Dienu.