Prāta vīrusi. Provokatīvs un dziļš skatījums, kas sakņojas evolūcijas bioloģijā un kognitīvajās zinātnēs. Ideja, ka mūsu “Es” ir tikai mēmu (kultūras replikatoru) un gēnu krustpunkts, liek pārvērtēt visu, ko domājam par brīvo gribu.

Tavam ieskatam, īss ieskats tajā, kā šie spēki darbojas un kāpēc ilūzija par patstāvību ir tik spēcīga.

Prāta vīrusi vai būvelementi?

Mēmi.

Ričards Dokinss savulaik ieviesa terminu mēms (meme) kā kultūras analogu gēnam. Ja gēni replicējas ar bioloģiju, tad mēmi (idejas, modes, valoda, ticējumi) replicējas caur imitāciju.

• Mēmu mērķis: Tāpat kā vīrusam, mēmam nav “jāizdara tev pakalpojums”. Tam ir vienkārši jābūt pietiekami lipīgam, lai tu to nodotu tālāk.
• Smadzeņu kolonizācija: Mūsu smadzenes ir vide, kurā šie mēmi cīnās par izdzīvošanu. Tu neizvēlējies savu dzimto valodu vai kultūras aizspriedumus jo tie tevi “kolonizēja” jau bērnībā.

Prāta vīrusi vai ilūzija par patstāvīgu lēmumu pieņemšanu.

Zinātne (piemēram, slavenie Bendžamina Libeta eksperimenti) rāda, ka smadzenes bieži vien pieņem lēmumu sekundes daļas pirms mēs to apzināmies.

• Pēc reakcijas racionalizācija: Mūsu apziņa bieži darbojas kā sabiedrisko attiecību nodaļa. Smadzenes izdara izvēli (balstoties uz bioloģiskiem dzinuļiem vai mēmu ietekmi), un tad apziņa izgudro stāstu: “Es to izdarīju, jo…”
• Kāpēc ilūzija ir vajadzīga? Evolūcijai “patiesība” nav prioritāte. Svarīga ir izdzīvošana. Sajūta, ka mēs kontrolējam situāciju, palīdz mums orientēties sarežģītā sociālā vidē un uzņemties atbildību par rīcību.

Vai mēs esam “bioloģiski roboti”?

Ja mēs pieņemam, ka viss ir tikai replikatoru spēle, rodas jautājums: vai vispār pastāv brīva izvēle?

Svarīga nianse.

Cilvēks ir unikāls ar to, ka mēs spējam atpazīt šos mēmus. Atšķirībā no dzīvnieka, kurš rīkojas tikai instinktu vadīts, mēs varam pateikt “nē” saviem bioloģiskajiem dzinuļiem (piemēram, badojoties idejas vārdā).

Digitālajā laikmetā mēmu evolūcija ir pārgājusi no “lēna gājiena” uz “gaismas ātrumu”. Ja agrāk idejas ceļoja gadiem, tagad algoritmi tās nogādā tavā apziņā milisekundēs. Uzzini, kā mūsdienu tehnoloģijas manipulē ar taviem iekšējiem replikatoriem.

Algoritmi kā mēmu “paātrinātāji”

Sociālo mediju algoritmi (TikTok, Instagram, X) nedarbojas, lai tevi izglītotu, bet gan lai maksimizētu tavu uzmanību. Tie atlasa tos mēmus, kas izraisa visspēcīgāko reakciju.

• Emocionālā saite: Visātrāk izplatās mēmi, kas rada dusmas, bailes vai sašutumu. Algoritms pamana šo reakciju un “baro” tevi ar līdzīgu saturu, veidojot tavu pasaules redzējumu bez tavas apzinātas izvēles.
• Atbalsta telpas (Echo Chambers): Tu saņem tikai tos mēmus, kas apstiprina tavus esošos uzskatus. Rezultātā rodas ilūzija, ka “visi domā tāpat kā es”, lai gan patiesībā tu atrodies algoritmiski atlasītā informācijas burbulī.

Dopamīna cilpa un lēmumu pieņemšana.

Katru reizi, kad tu ieraugi jaunu, interesantu mēmu vai saņem “patīk” sirsniņu, tavās smadzenēs izdalās dopamīns.

• Zemapziņas dresūra: Tu nepieņem lēmumu “tagad es pavadīšu stundu rullējot telefonu”. To izdara tava smadzeņu dziļākā, instinktīvā daļa, kas meklē kārtējo dopamīna devu.
• Gribasspēka erozija: Kad smadzenes ir pārslogotas ar nepārtrauktu informācijas plūsmu, prefrontālā garoza (atbildīga par loģiku un gribu) nogurst. Šajā stāvoklī tu esi visvairāk pakļauts ārējai ietekmei un reklāmu mēmiem.

“Deepfake” un realitātes erozija.

Mēs esam nonākuši punktā, kur mēms vairs nav tikai bilde ar tekstu. Tie ir mākslīgā intelekta radīti video un balsis.

Vai ir iespējams “atbrīvoties”?

Pilnībā izbēgt no replikatoru ietekmes nav iespējams, jo tie veido pašu mūsu kultūras audumu. Tomēr mēs varam praktizēt “kognitīvo higiēnu”:

1. Digitālais detokss: Dot laiku smadzenēm darboties bez ārējiem stimuliem.
2. Kritiskā analīze: Pajautāt sev: “Vai šī doma ir mana, vai arī es to tikko ‘noķēru’ internetā?”
3. Algoritmu apmānīšana: Apzināti meklēt informāciju, kas ir pretēja tavam ierastajam burbulim.

Lai izstrādātu “kognitīvo aizsardzību”, mums ir jāiemācās atpazīt brīdi, kad tavs prāts tiek “uzlauzts”. Šis plāns palīdzēs tev atgūt fokusu un neļaut svešiem mēmiem un algoritmiem pārņemt tavu lēmumu pieņemšanas procesu. Došu TEV kognitīvās aizsardzības stratēģiju.

“Pauzes” taktika (Emocionālā bremze).

Mēmi un algoritmi barojas no tavas tūlītējās reakcijas. Ja saturs izraisa spēcīgas dusmas, smieklus vai sašutumu, tā ir zīme, ka replikators mēģina “iekabināties”.

• Prakse: Ievies 5 sekunžu likumu. Pirms tu spied “patīk”, “dalīties” vai raksti komentāru, dziļi ieelpo un pajautā: “Vai šī reakcija ir mana, vai arī es tikai reaģēju uz provokāciju?”
• Mērķis: Pārslēgt smadzenes no instinktīvās sistēmas uz racionālo prefrontālo garozu.

Informācijas avotu “Diēta”.

Mēs kļūstam par to, ko mēs patērējam. Ja tavs plūsmas saturs ir tikai 15 sekunžu video, tava uzmanības noturība degradējas, padarot tevi vieglāk vadāmu.

• Prakse: Ievies “Garā formāta” noteikumu. Katru dienu velti vismaz 30 minūtes saturam, kas nav algoritmiski piespēlēts (grāmata, garš raksts, zinātnisks podkāsts).
• Mērķis: Atjaunot spēju sekot sarežģītām domām, kuras mēmi nespēj nodot.

Algoritma “Sajaukšana”.

Algoritms veido tavu identitātes burbuli, pamatojoties uz tavu vēsturi. Izjauc tā loģiku.

• Prakse: Reizi nedēļā apzināti meklē un skaties saturu, kam tu nepiekrīti vai kas tevi parasti neinteresē. Meklē pretējus viedokļus par tēmām, kas tev ir svarīgas.
• Mērķis: Neļaut algoritmam tevi “iekapsulēt” vienpusējā realitātē.

Digitālā higiēna un paziņojumu kontrole. Katrs paziņojums (notification) ir mēma mēģinājums ielauzties tavā apziņā bez tavas atļaujas. Iegaumē to!

Tava nojausma par to, ka patstāvība ir maldinoša, ir pamatota. Mēs esam kā sarežģīti datori, kuros darbojas tūkstošiem gadu sena “programmatūra”. Tomēr pati spēja apzināties, ka mēs tiekam ietekmēti, ir pirmais solis uz reālu (lai arī ierobežotu) autonomiju.

Tavs pirmais uzdevums (Kognitīvais treniņš).

Nākamreiz, kad sajutīsi nepārvaramu vēlmi paņemt telefonu un “pascrollēt”, apstājies uz 30 sekundēm un pajautā sev: “Kādu vajadzību es pašlaik mēģinu apmierināt, garlaicību, trauksmi vai dopamīna trūkumu?”

Šī apzināšanās ir brīdis, kad tu pārstāj būt “bioloģisks robots” un sāc atgūt kontroli. Ja domā ka tie ir nieki, tad tu rūgti maldies, it sevišķi, mākslīgā intelekta ēras sākumā.

Labu Dienu!