Sauļošanās ir tēma, kas gadu desmitiem ir bijusi apspriesta gan ģimenes lokā, gan mediķu aprindās. No mazotnes esam pieraduši dzirdēt, ka sauļošanās ir labs pasākums veselības uzlabošanai.
Patiesi, saules stari mērenās devās ir nenovērtējams veselības avots, jo tie ir galvenais dabiskā D vitamīna avots, kas ir vitāli nepieciešams mūsu organismam. D vitamīnam ir būtiska loma kaulu veselībā, imunitātes stiprināšanā un pat garastāvokļa regulēšanā.
Sauļošanās procesā ir nepieciešama mērenība un apdomība.
Lai saņemtu optimālo D vitamīna devu vasaras laikā, patiešām pietiek ar 15-20 minūšu ilgu uzturēšanos saulē katru dienu, atklājot seju un rokas. Šis ir prātīgs padoms, kas palīdz gūt labumu no saules bez pārmērīga riska.
Taču tas nenozīmē, ka pludmale ir jāizvairās! Pludmales apmeklējums ir lielisks veids, kā atpūsties un baudīt vasaru, taču ir daudzi padomi, kas ir jāievēro, lai sauļošanās būtu droša un nekaitīga.
Tava āda, tavs dārgākais īpašums.
Ir ārkārtīgi svarīgi apzināties, ka veselība ir mūsu dārgākais īpašums, un pret to nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Katram cilvēkam ir jāzina savs ādas tips, jo tas nosaka ādas reakciju uz sauli un risku gūt apdegumus vai citus bojājumus.
Ādas tipi un to jutība pret sauli.
• I un II ādas tips (ļoti jutīgi): Šo tipu īpašnieki ir cilvēki ar gaišu ādu, blondiem vai rudiem matiem, kuriem bieži vien ir vasaras raibumi. Varētu teikt – tipiski latviešu zēni un meitas. Viņi parasti viegli apdeg saulē un viņiem reti vai minimāli veidojas iedegums. Šiem ādas tipiem ir īpaši augsts risks saslimt ar melanomu – vienu no agresīvākajiem ļaundabīgajiem ādas pigmentu veidojošo šūnu audzējiem. Mediķi uzsver, ka tas ir ārkārtīgi nopietni, un profilaksei ir jābūt prioritātei.
• III ādas tips (jutīgi, bet ar pakāpenisku iedegumu): Cilvēki ar šo ādas tipu mēdz apdegt saulē, taču tas notiek retāk nekā I un II tipa gadījumā. Iedegums viņiem veidojas pakāpeniski un ir noturīgāks.
• IV ādas tips (mazāk jutīgi, labi iedeg): Drošāk saulē var justies cilvēki ar IV ādas tipu. Viņi ļoti reti apdeg saulē un viņiem labi veidojas bronzējums. Lai gan šis ādas tips ir izturīgāks pret sauli, tas nenozīmē, ka nav jāievēro piesardzība.
Drošas sauļošanās pamatprincipi.
Onkologi un dermatologi vienbalsīgi brīdina, ka sauļoties nevajadzētu laikā no pulksten 11:00-12:00 līdz pulksten 15:00-16:00, kad saule ir visaktīvākā un ultravioletais starojums (UV) ir intensīvākais. Šajā laikā ieteicams uzturēties ēnā vai iekštelpās.
Lai izvairītos no apdegumiem, kas ir visbīstamākais provocējošais faktors ādas ļaundabīgo audzēju attīstībai, sākumā saulē drīkst atrasties pavisam neilgu laiku – 10-15 minūtes.
Pakāpeniski sauļošanās ilgumu var palielināt, taču nekādā gadījumā nav ieteicams uzreiz saulē gulēt vairākas stundas pēc kārtas. Tas ir pārlieku liels stress ādai un organismam kopumā.
Īpaši uzmanīgiem jābūt tiem cilvēkiem, kam agrāk jau bijuši saules apdegumi. Katrs apdegums palielina ādas vēža risku.
Jāņem vērā arī tas, ka ūdens pilieni uz ķermeņa, peldoties un turpinot sauļoties, darbojas kā palielināmais stikls, pastiprinot saules staru iedarbību un veicinot apdegumu rašanos. Tāpēc pēc peldēšanās ieteicams rūpīgi noslaucīties.
Daudzi pludmalē izvēlas ne dīki gulšņāt, bet kustēties, piemēram, spēlēt volejbolu, staigāt pa pludmali vai peldēt. Tas ir ļoti ieteicams, jo iedegums tad veidojas vienmērīgāk un sportojot izdalās sviedri, kas palīdz aizsargāt ķermeni no pārsauļošanās, dabiski mitrinot ādu.
Saules aizsargkrēmi, tava uzticamā aizsardzība.
Ja cilvēks dodas sauļoties uz Dienvidiem vai pat intensīvāk sauļojas Latvijā, ādas aizsargkrēmi ir obligāts palīgs. Bet, lai tie darbotos optimāli, jāņem vērā, ka Dienvidu saulei domāti vieni, bet Latvijas klimatiskajai joslai citi aizsarglīdzekļi.
SPF indekss: Kas tas ir un kā to izvēlēties?
SPF (Sun Protection Factor) indekss ir viens no svarīgākajiem parametriem, izvēloties saules aizsargkrēmu. SPF indeksu amplitūda ir no 6 līdz 50+, pēdējā laikā sastopami pat krēmi ar SPF indeksu 50+ un 100.
Indekss norāda, cik reižu ilgāk drīkst uzturēties saulē, ja āda tiek pasargāta ar krēmu, nevis sauļojoties bez tā. Piemēram, ja bez krēma tu apdeg pēc 10 minūtēm, tad ar SPF 15 krēmu tu vari uzturēties saulē 150 minūtes (10 minūtes x 15).
Jo āda ir jutīgāka, jo ar augstāku SPF indeksu jāizvēlas saules aizsargkrēms. I un II ādas tipa cilvēkiem noteikti ieteicams izvēlēties SPF 30 vai 50+. Jo tālāk uz dienvidiem dodaties ceļojumā, jo saules aizsargkrēma SPF indeksam jābūt lielākam, jo UV starojums ir intensīvāks pie ekvatora. Dermatologi iesaka izvēlēties krēmus ar SPF indeksu, kas nav zemāks par 15, pat ikdienā.
Krēms jāuzklāj aptuveni 20-30 minūtes pirms sauļošanās, lai uz ādas aktivizētos saules aizsardzības mehānisms un tas paspētu iesūkties. Krēmu uzklāj vieglām apļveida kustībām, bagātīgi un vienmērīgi, nepārklājoties.
Tas nedrīkst tikt iemasēts ādā tā, ka tas pazūd. Ja saulē uzturaties visu dienu, krēms jāuzklāj atkārtoti ik pēc 2-3 stundām, kā arī pēc peldēšanās vai intensīvas svīšanas, jo ūdens un sviedri samazina krēma efektivitāti.
Starp citu, arī apmākušās dienās ir jāizmanto aizsargkrēms, jo saules stari šajās dienās ir īpaši mānīgi un aptuveni 80% no UV starojuma spēj izkļūt cauri mākoņiem.
Īpaša uzmanība bērniem un pusaudžiem.
Īpaši bīstama ilgstoša atrašanās saulē ir maziem bērniem. Bērniem līdz trīs gadu vecumam saulē vēlams atrasties minimāli, galvenokārt ēnā, un obligāti jāizmanto plaša spektra aizsargkrēms ar augstu SPF (50+), kā arī jāvalkā viegls apģērbs un cepure.
Bērnu āda ir daudz plānāka un jutīgāka pret UV starojumu, un bērnībā gūti apdegumi ievērojami palielina ādas vēža risku vēlākā dzīvē.
Daudz sauļoties nevajadzētu arī pusaudžiem vecumā no 10 līdz 15 gadiem, kad organismā intensīvi norit hormonālās svārstības.
Šajā laikā organisms ir ļoti jutīgs pret sauli, un pārmērīga sauļošanās var provocēt dažādas ādas problēmas, tai skaitā pinnes un pigmentācijas traucējumus. Pēc 35 un 50 gadu vecuma ādas spēja atjaunoties samazinās. Ja vēlaties pasargāt ādu no priekšlaicīgas novecošanās, jācenšas iespējami mazāk sauļoties.
Ultravioletais starojums ir viens no galvenajiem kolagēna un elastīna šķiedru bojājošajiem faktoriem, kas izraisa grumbu veidošanos un ādas elastības zudumu.
Plānā āda un tās aizsardzība.
Visplānākā āda ir sejā, plakstiņos, uz rokām, kakla, dekoltē zonā un pleciem. Kad cilvēks pārmērīgi uzturas pludmalē, tas uzreiz ir redzams tieši šajās vietās – āda ir sausa, savītusi, parādās pigmentācijas plankumi (saules lentigo) un palielinās grumbas.
Lai gan nelielos daudzumos sauļošanās nav kaitīga, nevēlama ir pārāk stipra un ilgstoša saules iedarbība, kas var neatgriezeniski bojāt ādas struktūru.
Tādēļ atcerieties: sauļojieties veseli, bet ar mēru! Izbaudiet sauli, iegūstiet nepieciešamo D vitamīnu, bet vienmēr atcerieties par savas ādas aizsardzību un veselību.
Labu Dienu!
