Smadzeņu audzējs. Galvassāpes, nogurums, aizmāršība, nespēja koncentrēties, vai nav pazīstamas izjūtas? Mūsdienu pasaulē tas viss šķiet kā straujā dzīves ritma neizbēgams un gandrīz vai normāls pavadonis.
Mēs esam pieraduši vieglu roku norakstīt šādus stāvokļus uz hronisku stresu, nebeidzamu termiņu tuvošanos, hronisku neizgulēšanos, pārslodzi darbā vai pat vienkārši “vecumu”.
Taču, kā liecina arvien jauni pētījumi, reizēm tieši šādi, šķietami nenozīmīgi “sīkumi”, kļūst par pirmajiem nopietnas un dzīvībai bīstamas saslimšanas, smadzeņu audzēja vēstnešiem.
Problēma ir tā, ka šīs agrīnās pazīmes ir mānīgas. Tās reti kad ir dramatiskas vai specifiskas. Zinātnieki un ārsti arvien biežāk pievērš uzmanību tam, ka gan pacienti, gan diemžēl reizēm arī primārās aprūpes speciālisti mēdz ignorēt šos pirmos trauksmes zvanus.
Pati nepareizā doma, ka kļūdaini uzskati tos par jau pieminētā stresa vai hroniska noguruma sindroma izpausmēm.
Smadzeņu audzējs, sekas var būt bēdīgas.
Nereti diagnoze tiek noteikta novēloti. Tas notiek brīdī, kad audzējs jau ir sasniedzis ievērojamus izmērus, sācis spiest uz svarīgiem smadzeņu centriem un kad ārstēšana kļūst daudz sarežģītāka, radikālāka un prognozes ir krietni sliktākas.
Ir svarīgi saprast, ka mērķis nav krist panikā pie katrām galvassāpēm. Mērķis ir iemācīties ieklausīties savā ķermenī un atpazīt noturīgas, neparastas vai kombinētas izmaiņas, kas var liecināt par ko nopietnāku.
Apskatīsim vairākas pazīmes, kurām ārsti iesaka pievērst pastiprinātu uzmanību.
Grūtības ar runu un vārdu atrašanu.
Viena no agrīnajām, taču bieži ignorētajām pazīmēm ir pēkšņas problēmas ar runu. Nesen veikts pētījums atklāja, ka pacienti bieži atzīmē, ka viņi pēkšņi sāk ar grūtībām piemeklēt vārdus, nespēj skaidri noformulēt domu vai sāk pamanāmi stostīties, lai gan iepriekš tas nav bijis raksturīgi.
Tā ir mulsinoša sajūta: cilvēks skaidri zina, ko vēlas pateikt, bet nespēj izrunāt frāzi. Vārds it kā “iesprūst” galvā vai “karājas uz mēles gala”, bet ārā nenāk. Reizēm cilvēks var sākt jaukt vārdus vietām vai lietot tiem neraksturīgas galotnes.
Sākumā šādas epizodes šķiet nejaušas, tās noraksta uz nogurumu. Tomēr, ja tās atkārtojas un kļūst biežākas, ir vērts kļūt piesardzīgam.
Speciālisti to skaidro ar faktu, ka audzējs var attīstīties smadzeņu zonās, kas ir atbildīgas par runas veidošanu (piemēram, Broka centrā) vai runas sapratni (Vernikes centrā).
Īpaši satraucošs signāls ir grūtības atrast vārdus kombinācijā ar izmaiņām intonācijā, izteikumu loģikas traucējumiem vai sajūtu, ka mēle “neklausa”. Pat ja cilvēks citādi jūtas normāli, šādi runas traucējumi ir nopietns iemesls neirologa konsultācijai.
Sajūta, kā “migla galvā”.
Daudzi cilvēki, kuriem vēlāk tika diagnosticēts smadzeņu audzējs, vēlāk atcerējās, ka vairākus mēnešus pirms diagnozes izjutuši tā saukto “smadzeņu miglu” (brain fog).
Tas ir stāvoklis, ko raksturo pastāvīgas grūtības koncentrēties, izteikta aizmāršība un palēnināta domāšana.
Pacientiem kļuva grūti atcerēties vārdus, kolēģu vārdus, datumus vai pat ikdienišķu darbību secību. Dažkārt cilvēki stāstīja, ka nespēj koncentrēties pat vienkāršiem uzdevumiem, piemēram, izlasīt īsu rakstu līdz galam vai sekot līdzi sarunas pavedienam. Viss šķiet notiekam it kā caur vati.
Protams, kognitīvie traucējumi ļoti bieži pavada jau pieminēto stresu, ilgstošu bezmiegu, vitamīnu (īpaši B12 vai D) trūkumu vai hormonālas izmaiņas, piemēram, menopauzi.
Taču atslēgas vārds ir izmaiņas. Ja “migla” kļūst arvien biezāka, parādās it kā bez redzama iemesla (piemēram, stress ir mazinājies, bet migla paliek) un to sāk pavadīt citi traucējumi, kā runas, redzes vai koordinācijas, tad ir steidzami jāveic pārbaude. Ārsti uzsver, ka tieši simptomu kombinācija ir svarīgs diagnostikas kritērijs.
Notirpums un tirpšana ķermenī.
Diezgan bieži pacienti sāk pamanīt notirpuma vai tirpšanas sajūtu, kas pēkšņi rodas sejā, rokās vai kājās. Īpaši satraucošs šis simptoms ir tad, ja tas izpaužas tikai vienā ķermeņa pusē.
To var saistīt ar faktu, ka audzējs nospiež tos smadzeņu apvidus, kas kontrolē sensorās funkcijas un jušanu. Daži pacienti savas sajūtas aprakstījuši tā, it kā puse sejas būtu “iesalusi”, “kļuvusi nejutīga” vai mēle pēkšņi “neklausa”.
Lai gan šādas izpausmes var izraisīt arī citi, daudz biežāki iemesli. Piemēram, neiroloģiska saslimšana, kas pazīstama kā migrēna ar auru, asinsrites traucējumi kakla daļā vai vienkārši “nospiests” nervs, ārsti iesaka neignorēt noturīgas vai regulāri atkārtotas šādas epizodes.
Ja tirpšana vai notirpums parādās pēkšņi, ir izteikts un to pavada reibonis, redzes traucējumi vai muskuļu vājums tajā pašā ķermeņa pusē, palīdzība jāmeklē nekavējoties, jo tas var liecināt arī par insultu vai augoša veidojuma spiedienu.
Pēkšņi redzes traucējumi.
Redzes traucējumi ir vēl viens simptoms, kuram bieži netiek pievērsta pienācīga uzmanība, norakstot to uz acu nogurumu no datora. Cilvēki pamana attēla dubultošanos, priekšmetu izkropļojumus vai sajūtu, ka taisnas līnijas pēkšņi kļuvušas izliektas.
Pētījumos pacienti ir sūdzējušies, ka “krūzītes pēkšņi kļuva ovālas” vai ka televizora attēls šķita dīvains un izplūdis, lai gan brilles bija uzliktas. Dažkārt var sašaurināties redzes lauks- cilvēks sāk it kā “neredzēt” ar vienu acs pusi, uzdurties priekšmetiem.
Šādu traucējumu cēloņi var būt arī nekaitīgi jo acu nogurums, miega trūkums vai jau pieminētā migrēna. Bet, ja redzes izkropļojumi saglabājas ilgstoši, pastiprinās vai parādās kopā ar citiem simptomiem, piemēram, spēcīgām galvassāpēm (īpaši pakausī), sliktu dūšu vai līdzsvara traucējumiem, ārsti iesaka nekavējoties veikt gan oftalmoloģisko, gan neiroloģisko izmeklēšanu.
Audzēji, kas atrodas smadzeņu pakauša daivā (kas atbild par redzes informācijas apstrādi), bieži sāk izpausties tieši ar šādiem dīvainiem redzes traucējumiem.
Koordinācijas un rokraksta izmaiņas.
Vēl viena pazīme, kuru ir viegli palaist garām, ir izmaiņas sīkajā motorikā un rokrakstā. Cilvēki pamana, ka rokraksts kļūst nesalasāms, nelīdzens, burti “lēkā” pa rindiņu, parādās rokas trīce, kas iepriekš nav novērota.
Dažkārt rodas grūtības veikt pavisam ierastas darbības: kļūst sarežģīti aizpogāt pogu, trāpīt ar atslēgu slēdzenē, ieliet ūdeni glāzē, neizlejot, vai precīzi vadīt datora peli. Var parādīties arī līdzsvara traucējumi, “streipuļojoša” gaita.
Tas izskaidrojams ar to, ka audzējs var ietekmēt smadzenītes vai citus smadzeņu centrus, kas ir atbildīgi par kustību koordināciju un līdzsvaru.
Šādas izmaiņas parasti attīstās ļoti pakāpeniski, un cilvēks tās bieži vien pamana tikai tad, kad tās jau sāk reāli traucēt sadzīvē. Neirologi iesaka pievērst uzmanību pat nelieliem, bet noturīgiem motorikas traucējumiem, īpaši, ja tos pavada vājums vai reibonis.
Personības un garastāvokļa maiņas.
Nereti pacienti vai viņu tuvinieki atceras, ka krietnu laiku pirms diagnozes noteikšanas cilvēkam parādījušās pēkšņas, neraksturīgas uzvedības izmaiņas.
Tās var būt negaidītas uzbudināmības vai pat agresijas lēkmes, vai tieši pretēji – dziļa apātija, motivācijas zudums un pilnīga vienaldzība pret lietām, kas agrāk sagādāja prieku.
Bieži vien šķiet, ka cilvēks vienkārši ir “izdedzis” vai pārdzīvo kādu krīzi. Taču patiesībā audzējs varēja ietekmēt smadzeņu frontālās (pieres) daivas, kas ir atbildīgas par mūsu personību, emociju kontroli, lēmumu pieņemšanu un uzvedību.
Īpaši raksturīgas ir pēkšņas un neizskaidrojamas pārmaiņas: sabiedrisks cilvēks kļūst noslēgts un apātisks, vai, otrādi, mierīgs un līdzsvarots cilvēks kļūst impulsīvs un agresīvs.
Ja šādas personības izmaiņas parādās kopā ar miega traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām vai runas problēmām, tām noteikti jāpievērš uzmanība. Tomēr gan psihologi, gan neirologi uzsver, ka šādus simptomus nedrīkst aplūkot izolēti ir svarīgi redzēt kopainu.
Pastāvīgas vai neparastas galvassāpes.
Gandrīz visi pacienti, kas piedalījās pētījumos par agrīno diagnostiku, stāstīja par galvassāpēm, kas atšķīrās no tām, pie kurām viņi bija pieraduši. Tās nebija ierastās saspringuma galvassāpes vakarpusē.
Tās bija pastāvīgas, trulas, spiedošas. Tās gandrīz nemazināja parastie pretsāpju līdzekļi. Un, kas ir ļoti raksturīgi, tās bija vissliktākās no rītiem, tūlīt pēc pamošanās, vai arī tās pēkšņi pastiprinājās, cilvēkam noliecot galvu, klepojot vai sasprindzinoties. Dažos gadījumos sāpes pavadīja slikta dūša un redzes miglošanās.
Protams, galvassāpes visbiežāk izraisa pārslodze, stress vai dehidratācija. Bet, ja sāpes kļūst neparastas pēc sava rakstura, intensitātes vai ilguma, ir vērts kļūt uzmanīgam.
Audzējs, augot slēgtā telpā, galvaskausā, paaugstina intrakraniālo spiedienu. Tieši šis spiediens izraisa noturīgas sāpes, kas nepāriet pat pēc atpūtas.
Kāpēc ir svarīgi neignorēt ķermeņa signālus.
Pētnieki un ārsti ir vienisprātis: jo agrāk audzējs tiek atklāts, jo lielākas ir izredzes uz veiksmīgu ārstēšanu, bieži vien pat pilnīgu izārstēšanu. Mūsdienu diagnostikas metodes ir ārkārtīgi precīzas.
Tās ietver kognitīvos testus, magnētisko rezonansi (MR) un datortomogrāfiju (DT) ar vai bez kontrastvielas, kā arī asins analīzes, kurās iespējams meklēt pat audzēja DNS fragmentus.
Taču pats galvenais diagnostikas instruments joprojām ir paša cilvēka vērīgums pret savu stāvokli un spēja pamanīt izmaiņas.
Nav nepieciešams krist panikā pie katra noguruma brīža vai aizmirsta vārda, lielākajai daļai šādu simptomu nebūs nekāda sakara ar onkoloģiju.
Tomēr, ja vairākas no augstāk minētajām pazīmēm parādās vienlaikus, tās ir noturīgas un nepāriet vairāku nedēļu garumā, vai arī to intensitāte lēnām, bet neatlaidīgi pieaug, ir obligāti jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā nosūtīs jūs pie neirologa un uz papildu izmeklējumiem.
Labāk ir vienu reizi lieku reizi pārbaudīties un pārliecināties, ka viss ir kārtībā, nekā nokavēt dārgo laiku.
Labu Dienu!
