Lāčplēša Diena. Latvijas valsts armijas uzvara. Uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku. Ne visi zina vēsturiskos notikumus, kuru rezultātā tika pasludināta Lāčplēša diena.

Lāčplēša diena, atskats vēsturē.

Cīņu ar “Bermonta” armiju, ko organizēja krievu, respektīvi, cara, armijas pulkvedis Pāvels Bermonts (dzimis 1884. g.). Viņš 1919. gada 12. jūnijā ieradās Jelgavā pie vācu ģenerāļa Golca, kuŗa armijai, pamatojoties uz Strazdu muižas līgumu, bija jāatstāj Latvija.

Taču Golcs nepildīja līguma noteikumus un jau 26. septembrī noslēdza slepenu līgumu ar Bermontu. Mērķis bija iekarot Latviju.

Bermonta armijā bija 50 000 vīri, 40 000 vāciešu, bet pārējie krievi. Sestajā oktobrī tika dota pavēle uzbrukt Rīgai. (9. oktobrī Bermonts sevi nosauca par kņazu Avilovu.)

Uzbrukums sākās 8. oktobrī.

Latvijas valdība tādu notikumu gaitu nebija paredzējusi. Pret ienaidnieka 50 000 vīriem Latvijas armijā bija tikai 544 virsnieki un 10 662 kareivji. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā. Latvijas armija atkāpās uz labo krastu, izgrieza Daugavas tiltus.

Rīgā sākās liels satraukums, jo bermontiešu ienākšana Pārdaugavā bija reāls drauds Rīgai. Tieši šis ienaidnieka tuvums izraisīja milzīgu patriotismu.

Lāčplēša diena, par padošanos neviens nedomāja.

Organizēja jaunas karavīru vienības, uz kuŗām Daugavmalas ierakumos devās studenti un pat skolnieki no skolas sola.

Latviešu tauta cēlās kājās, lai pretotos bermontiešiem.

Daugavā iebrauca arī angļu un franču kaŗakuģi, kas sākumā izturējās neitrāli, bet, kad bermontieši sāka arī tos apšaudīt, 15. oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni.

Latviešu karavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. Sākās Rīgas atbrīvošanas cīņas. 4. novembrī Rīgas 6. kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju.

Sevišķi asiņainas kaujas notika pie Sudrabkalna.

Cīņās pret skaitliski lielāku un labāk apbruņotu pretinieku latviešu karavīri cīnījās ar lielu sajūsmu un varoņgaru. Latvijas armija cīnījās par mūsu zemes atbrīvošanu no ienaidnieka, bet bermontieši bija algotņu bars. Bermontu armija sīvās kaujās tika sakauta un atkāpās.

Lāčplēša diena, uzvara.

Vienpadsmitā novembrī, agrā rīta stundā, ienaidnieku izdzina no Pārdaugavas. Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt Rīgas baznīcas, ļaudis sajūsmā pulcējās ielās.

Šajā dienā iedibināja Lāčplēša kaŗa ordeni ar devīzi… «Par Latviju», 11. novembri pasludināja par Lāčplēša dienu.

Beidzot bija piepildījies Andreja Pumpura pareģojums par Lāčplēša uzvaru pār melno bruņinieku.

Lāčplēša diena ir Latvijas armijas uzvaras triumfs.

Uzbrukumi Bermonta armijai turpinājās, bermontiešus dzina pavisam ārā no Latvijas. 18.novembrī Bermonta-Avilova vietā par šīs armijas komandieri kļuva vācu ģenerālis Eberhards.

Viņš tūdaļ lūdza pārtraukt karadarbību, bet Kārļa Ulmaņa valdība paziņoja, ka atbrīvošanas kaujas turpinās, jo ir kara stāvoklī ar Vāciju. 21. novembrī atbrīvoja Jelgavu, bet jau 28. novembrī bēgošos bermontiešus iedzina Lietuvā.

1919. gada 1. decembrī Latvijas armijas vadība ziņoja, ka visa Kurzeme iztīrīta no ienaidnieka. Viens Latvijas atbrīvošanas cīņu posms bija beidzies.

Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. Tas simboliski dibināts 1919.gada 11.novembrī – dienā, kad Latvijas armija no Rīgas padzina uzbrucēju karaspēku.

Ordeņa darbības laikā – no 1920. līdz 1928. gadam kopumā pasniegtas vairāk nekā divtūkstoš visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes.

Aigara Prūša foto Liepājā, gan daudzus gadu atpakaļ, bet toties karavīri ir braši…

Lāčplēša diena, Liepājā.

Autors: Egons Zīverts

Lāčplēša dienas svinības parasti sākas ar piemiņas dievkalpojumiem, dažādi pasākumi notiek visā Latvijā. Rīgā svētku atzīmēšana sākas ar ziedu nolikšanu Rīgas Brāļu kapos.

Dienas laikā pie Brīvības pieminekļa notiek militārā parāde, ko apmeklē arī valsts augstākās amatpersonas. Savukārt novakarē tūkstošiem cilvēku dodas uz Daugavmalu, lai pie Rīgas pils noliktu svecītes kā piemiņu varonīgajiem karotājiem.

Vakarā notiek svētku koncerti, Brāļu kapos un citās piemiņas vietās notiek lāpu gājieni.

Lāčplēša diena, Liepājā.

11. novembrī, par godu Lāčplēša dienai ikviens ir aicināts doties uz Jāņa Čakstes laukumu, kur pulksten 18.00 ar svētku koncertu priecēs grupa “Raxtu Raxti”, apvienojot tautas mūzikas tradīcijas un senlatviešu melodijas.

Sākot no pulksten 18.30, lāpu gājiena dalībnieki tiks aicināti stāties ierindā, lai pulksten 18.50 iedegtu lāpas un 19.00 uzsāktu lāpu gājienu.

Ņemot vērā pilsētas ielās notiekošos remontdarbus, mainīts šī gada lāpu gājiena maršruts. Piemiņas brīdis Ziemeļu kapos pie Brīvības cīnītāju pieminekļa sāksies ap pulksten 19.45. Piemiņas brīdi ar muzikāliem priekšnesumiem papildinās solists Juris Jope un pianists Anatolijs Livča.

Galvenais kas jāzina, šī diena ir mūsu lepnums un apziņa par Latvijas drosmi un varēšanu!

Labu Dienu!