Visuma rašanās. Mēs dzīvojam pasaulē, kas pilna ar zvaigznēm, planētām un galaktikām, taču reti kurš ikdienas steigā apstājas, lai uzdotu sev jautājumu: “No kurienes tas viss radās?”

Šis jautājums nav tikai zinātniska ziņkāre; tas ir stāsts par mūsu pašu saknēm. Gadsimtu gaitā cilvēce ir mēģinājusi rast atbildes caur mītiem, reliģiju un, visbeidzot, caur precīzo zinātni.

Šodien mēs apskatīsim galvenās teorijas, kas mēģina izskaidrot Visuma izcelsmi. No klasiskā Lielā sprādziena līdz pat prātam neaptveramajām multivisuma idejām.

Visuma rašanās un lielais sprādziens.

Viss sākās no niecīga punkta.

Lielākā daļa mūsdienu zinātnieku piekrīt Lielā sprādziena teorijai. Pretēji tam, ko varētu domāt pēc nosaukuma, tas nebija sprādziens vārda tiešā nozīmē, kā bumba, kas uzsprāgst tukšā telpā.

Tas bija pašas telpas un laika straujš izplešanās process.

Pirms aptuveni 13,8 miljardiem gadu viss mūsu novērojamais Visums bija sakoncentrēts neticami karstā un blīvā punktā, ko sauc par singularitāti. Šajā stāvoklī fizikas likumi, kādus mēs tos pazīstam šodien, nedarbojās.

Tad, nezināma iemesla dēļ, šis punkts sāka strauji izplesties. Uzsveru domu, kas liek pārdomāt šo procesu… nezināma iemesla dēļ

Inflācijas posms.

Tiek uzskatīts, ka pašā sākumā Visums piedzīvoja “kosmisko inflāciju”– sekundes simtdaļas laikā tas palielinājās miljoniem reižu. Šis posms izlīdzināja Visuma struktūru, padarot to pārsteidzoši viendabīgu visos virzienos.

Bez inflācijas zvaigznes un galaktikas, iespējams, nekad nebūtu izveidojušās tā, kā mēs tās redzam šodien.

Kas notika pēc “sprādziena”?

Pirmajos brīžos Visums bija tik karsts, ka gaisma nevarēja pārvietoties, tas bija necaurredzams plazmas “gandrīz NEKAS”. Tikai pēc aptuveni 380 000 gadu Visums atdzisa tiktāl, ka elektroni varēja apvienoties ar protoniem, veidojot pirmos atomus (galvenokārt ūdeņradi un hēliju).

Šajā brīdī gaisma beidzot kļuva brīva, un tieši šo pirmo gaismu mēs joprojām varam uztvert kā kosmisko mikroviļņu fona starojumu.
Fakts: Šis fona starojums ir kā “atbalss” no Lielā sprādziena, un tas ir viens no spēcīgākajiem pierādījumiem, ka šī teorija ir it kā pareiza.

Alternatīvās teorijas.

Vai Lielais sprādziens bija vienīgais?

Lai gan Lielā sprādziena teorija ir visvairāk pamatota, zinātnieki turpina meklēt atbildes uz jautājumu: “Kas bija pirms tam?” Tas ir radījis vairākas intriģējošas alternatīvas.

1. Cikliskā Visuma teorija.

Šī teorija pieļauj, ka mūsu Visums nav pirmais un nebūs pēdējais. Saskaņā ar šo modeli Visums izplešas, sasniedz maksimālo punktu, un tad gravitācijas ietekmē sāk atkal sarauties līdz jaunai singularitātei (tā saucamais “Lielais saspiediens”).

Pēc tam seko jauns “Lielais sprādziens”. Šis process varētu būt mūžīgs, padarot mūs par daļu no bezgalīga cikla.

2. Stacionārā stāvokļa teorija.

Pagājušajā gadsimta vidū populāra bija ideja, ka Visumam nav sākuma un nebūs gala. Tā sekotāji uzskatīja, ka, Visumam izplešoties, nepārtraukti rodas jauna matērija, saglabājot nemainīgu blīvumu. Tomēr kosmiskā fona starojuma atklāšana šo teoriju lielā mērā apgāza.

3. Multivisums un burbuļu Visumi.

Kvantu fizika pieļauj iespēju, ka mūsu Visums ir tikai viens no daudziem “burbuļiem” milzīgā okeānā. Katrā no šiem Visumiem varētu būt atšķirīgi fizikas likumi.

Vienā gravitācija ir vājāka, citā gaisma pārvietojas lēnāk. Šī teorija ir saistoša, jo tā izskaidro, kāpēc mūsu Visums šķiet tik perfekti piemērots dzīvībai, jo mēs vienkārši atrodamies tajā burbulī, kurā apstākļi bija pareizi.

Tumšā enerģija un tumšā matērija.

Neredzamie arhitekti.

Kad mēs skatāmies zvaigznēs, mēs redzam tikai aptuveni 5% no tā, kas patiesībā eksistē. Pārējais ir noslēpumainā tumšā matērija un tumšā enerģija.

• Tumšā matērija darbojas kā “kosmiskā līme”. Tā neizstaro gaismu, taču tai piemīt gravitācija, kas satur kopā galaktikas. Bez tās galaktikas vienkārši izklīstu.

• Tumšā enerģija ir vēl dīvaināka. Tā darbojas pretēji gravitācijai un liek Visumam izplesties arvien ātrāk un ātrāk. Zinātnieki joprojām nezina, kas tā īsti ir, taču tā aizņem aptuveni 68% no visa Visuma sastāva.

Kāpēc tas ir svarīgi mums?

Varētu šķist, ka notikumi pirms miljardiem gadu neietekmē mūsu ikdienu, taču patiesībā mēs esam tiešs šo procesu rezultāts. Katrs atoms jūsu ķermenī, kā dzelzs jūsu asinīs, kalcijs jūsu kaulos un ogleklis jūsu šūnās ir radies zvaigžņu dzīlēs vai pašā Visuma sākumā.

Kā teica slavenais astronoms Karls Seigans: “Mēs esam radīti no zvaigžņu putekļiem.”

Izprotot, no kurienes nācis Visums, mēs labāk saprotam savu vietu tajā. Zinātne turpina attīstīties, un tādi instrumenti kā Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ļauj mums ieskatīties pagātnē tālāk nekā jebkad agrāk, tuvojoties brīdim, kad mēs beidzot uzzināsim pilno patiesību par sākumu.

Ko varu teikt raksta izskaņā?

Pavisam ķecerīgu domu, ko pat nevaru pamatot ar pierādījumiem. Mēs un Visums ir augstākas varas produkts. Ne velti viss ir tā izveidojies lai es varētu šo rakstu uzrakstīt un Tu izlasīt.

Vai tici, ka dzīvība izveidojusies uz Zemes no nekā? Es ne visai!

Labu Dienu!