Automobilis IQ. Kas tad ir IQ? Kāda šeit kopsakarība ar modernu automobili? Visupirms IQ var raksturot, kā indivīda intelekta pakāpi. Ritinot domu secinām, ka intelekts ir garīgās spējas risināt jaunas vai sarežģītas situācijas.
Protams spēja mācīties no pieredzes, spēja adaptēties, spēja pareizi noteikt būtiskas saites un attiecības. Diemžēl, pie jauna auto stūres mēs nekļūstam gudrāki.
Automobilis IQ, loģisks jautājums, kāpēc?
Ieskaujot sevi ar viedierīcēm, mēs arvien vairāk no radītājiem kļūstam par informācijas patērētājiem. Protams, autoražotāji jau sen ir pārvērtuši savas automašīnas par ļoti inteliģentiem mobilajiem sīkrīkiem. Tas mūs nepadara profesionālākus un gudrākus.
Automobilis IQ, vēsture.
Pirmie auto bija reāli mehānismi, kuru darbībai bija nepieciešamas milzīgas profesionālās zināšanas un pat fiziskā sagatavotība. Vismaz, lai varētu ātri un laikus pagriezt stūri vai nospiest bremzes.
Nemaz nerunājot par to, ka viduvēju vadāmības īpašību dēļ pirmie “skrienošie ratiņi” bija burtiski nāvējoši. Tā kā tos pārdeva, nevis tāpēc lai vienkārši brauktu, bet gan tāpēc lai varēja braukt ātri, tad negadījumu skaits kļuva nepieņemami liels.
Loģiski, ka tas prasīja ievērojamus uzlabojumus.
Rezultātā sākās nesamierināma cīņa starp ātrumu un drošību. Taču tajā pašā laikā auga arī vadītāja inteliģence. Galu galā ātras automašīnas no vadītāja prasīja augstu profesionalitātes līmeni. Cilvēks ir iemācījies pareizi mijiedarboties ar spēcīgu mehānismu, ņemot vērā visas viņa uzvedības nianses uz ceļa.
Tā tas ilga, līdz notika kvalitatīvs lēciens automobiļu elektronikā.
Sākums tika likts 1979. gadā, pateicoties Bosch izveidotajai ABS sistēmai. Tas tika izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvāku bremzēšanu uz sarežģītas virsmas un paaugstinātu drošības līmeni. Bet Galu galā mēs saņēmām kuriozu efektu un tas saistīts ar IQ .
Cilvēki ir aizmirsuši, kā profesionāli bremzēt, nedomājot, kā pareizi lietot bremžu pedāli. Pietiek tikai pielikt spēku, un pārējais ir viedās elektronikas jautājums. Fakts, ka auto kļuvis bīstamāks, jo pieaudzis tā ātrums.
Pēc tam parādījās stabilizācijas sistēma, kas atkarībā no situācijas sāka mainīt automašīnas vadāmības īpašības. Mēs pārstājām domāt par pareizu mijiedarbību ar gāzes pedāli un stūri.
Automobilis IQ, viedie palīgi.
Aktīvā drošība, automobiļa noturēšanas joslā, ceļa zīmju atpazīšana, vides kontrole, autonomās avārijas bremzēšana, adaptīvā kruīza kontrole, apstāšanās un iedarbināšanas funkciju pārņemšana utt.
No šī brīža vadītājs sāka pārvērsties nevis par transportlīdzekļa operatoru, bet gan par mobilitātes pakalpojumu patērētāju.
Neapgrūtinot sevi ar “liekām” domām par “dzelzs zirga” vadīšanu. Bet smadzenes ir sakārtotas tā, ka, ja mēs tās nenoslogojam, tad tās kļūst blāvas.
Piemēram, mājas kaķiem un suņiem ir mazākas smadzenes nekā viņu savvaļas “kolēģiem”, jo tiem nav jāizmanto tik daudz smadzeņu jaudas. Lai saglabātu sava intelekta līmeni atbilstošā līmenī, pat braucot ar vismodernāko automašīnu, mēģiniet vismaz izprast savu rīcību.
Neatstājot visu gudrās elektronikas varā. Tas ievērojami paaugstinās jūsu IQ.
Automobilis IQ, agresīvi autobraucēji.
Vistipiskākais Latvijas autobraucēja pārkāpums ir ātruma pārsniegšana. Raksturīgākās īpašības satiksmes plūsmā Latvijā, pārsvarā ir negatīvas. Protams, ne jau tas attiecināms uz visiem. Ir braucēji ar “opīšu” stila braukšanas manierēm, bet šoreiz ne par viņiem.
Citiem vārdiem sakot, autobraucējs ir vieglprātīgs, viltīgs un bieži agresīvs. Kopēji es viņus raksturotu, kā agresīvi autobraucēji.
Agresīvi autobraucēji ir transportlīdzekļa vadītāji, kuri bieži pārsniedz ātrumu, pie krustojumiem un luksoforiem strauji uzsāk braukt, strauji bremzē un maina braukšanas joslas. Domāju, ka bieži novērota situācija.
Agresīvos braucējus var sadalīt grupās.
Patstāvīgi agresīvie braucēji, kuri neatkarīgi no apstākļiem uz ceļa uzvedas agresīvi. Kā arī pasīvi agresīvie braucēji, kuru agresiju var izraisīt citu autovadītāju nekaunīga rīcība.
Automobilis IQ, agresīvi autobraucēji.
1. nelieto pagrieziena rādītājus.
2. nelaiž savā braukšanas joslā transportlīdzekli, kurš pārkārtojas no citas joslas.
3. uzskata, ka visiem viņš ir jālaiž, bet pats negrib ievērot pieklājību pret citiem, piemēram, visiem zināmais “rāvējslēdzēja” princips, viņaprāt, nav jāievēro.
4. brauc pa 3.joslu (kreisā, malējā josla) ar atļauto ātrumu pat tad, ja abas malējās joslas labajā pusē ir brīvas.
5. sastrēguma stundu laikā iebrauc krustojumā, nobloķējot satiksmi, turklāt sastrēgumos ignorē nepārtraukto līniju un apdzen citus satiksmes dalībniekus.
6. nepavirzās uz šosejas labo malu vietās, kur ir pusotra braukšanas josla katrā virzienā jeb tā sauktā “apdzīšanas josla”.
7. apstājas vai stāv vietās, kur tas aizliegts, turklāt tas notiek, traucējot kopējai satiksmes plūsmai.
8. veic kreiso pagriezienu tur, kur viņam tas ir nepieciešams, neņemot vērā ceļa apzīmējumus vai ceļa zīmes.
9. intensīvas satiksmes laikā vilcinās uzsākt kustību pie regulējoša krustojuma, iedegoties zaļajam luksofora signālam;
10. dzelteno krāsu uztver kā zaļo un neievēro luksoforu signālus.
11. ļoti lēni pārvietojoties, meklē apstāšanās un stāvēšanas vietu pat tad, kad aiz viņa brauc citi transportlīdzekļi.
12. neatstāj automašīnā zīmīti ar telefona numuru, ja ir novietojis savu transportlīdzekli tā, ka tas traucē citiem.
13. bieži lieto skaņas signālu.
14. met pa logu izsmēķus pat tad, ja aiz viņa brauc citi transportlīdzekļi.
15. ātri paliek nikns par katru sīkumu un cenšas pārmācīt citus vadītājus, piemēram, strauji nobremzējot pirms cita transportlīdzekļa.
Visus tracina! Nekaunīgs braucējs novieto savu transportlīdzekli stāvēšanai tā, kā viņam pašam ir ērtāk.
Ko darīt, ja uz ceļa nākas sastapties ar agresīvu braucēju?
Vienkārši, izvairīties no agresīva braucēja provocēšanas. Neatbildēt ar agresīviem žestiem un strauju bremzēšanu ar mērķi viņu pārmācīt.
Lai jau skrien, tikai žēl, ka šāda uzvedība beidzas ar avāriju vai sliktākā gadījuma ar slimnīcu. Parādīšu vienu piemēru, kur tiek spēcīgi pārsniegts ātrums un bezjēdzīgi manevrēts pa brauktuves joslām.
Laikam jādod piemēri:
APKOPOSIM!
Šeit ir daži padomi, kā uzvesties gan pilsētā, gan uz šosejas:
Pilsētā.
Neatbildiet uz agresiju ar agresiju. Ietilpīgas ceļu sacensības var palielināt risku negadījumiem. Saglabājiet savu mieru un nevajadzētu provocēt agresīvu braucēju vēl vairāk.
Nemainiet braukšanas stilu. Ievērojiet ceļu satiksmes noteikumus un nemainiet savu braukšanas stilu, lai “atbildētu” uz agresīvu braucēju. Tas var novērst papildu konfliktus.
Paziņojiet par uzvedību par agresīvu autobraucēju.
Ja jūtaties apdraudēts, izmantojiet savu mobilo telefonu, lai zvanītu policijai un ziņotu par agresīvā braucēja uzvedību, piedāvājot iespējami precīzus datus par notikušo.
Uz šosejas ārpus pilsētas.
Uz šosejas būtiski ievērot šādus noteikumus. Nesāciet ātrāk braukt vai neveiciet citus bīstamus manevrus, lai mēģinātu izvairītos no konfliktiem. Nemēģiniet veikt fizisku kontaktu ar pāri darītāju. Ja kāds cenšas uzsākt konfliktu, cenšaties izvairīties no tiešiem saskarsmes veidiem.
Nelietojiet klaksonu (taures signāls) bez nepieciešamības, lai neprovocētu pārgalvīgo braucēju. Tā vietā izmantojiet to, lai brīdinātu par bīstamām situācijām.
Nerunājiet pa telefonu, lai pilnībā koncentrētos uz ceļu un apkārt esošajiem notikumiem.
Saglabājiet distanci.
Uzturiet drošu attālumu no agresīvajiem braucējiem un izvairieties no tuvināšanās vai tiešas sekošanas.
Ja jūtaties apdraudēts vai notiek bīstama situācija, apstājaties un nekavējoties zvaniet policijai un ziņojiet par notikušo, sniedzot visu nepieciešamo informāciju.
Saskarsmes izvairīšanās un drošības noteikumu ievērošana ir galvenie faktori, kas palīdzēs jums saglabāt drošību uz ceļa.
Autovadītājs iesācējs.
Cilvēka psiholoģiskais stāvoklis būtiski ietekmē viņa vērību un spēju izvairīties no bīstamām situācijām. Autovadītājam iesācējam uz ceļa ir ļoti daudz negaidītu pārsteigumu.
Tāpēc viņš ātri nogurst un viņam rodas sasprindzinājuma sajūta , kā arī baiļu sajūta. Kādi faktori visvairāk ietekmē iesācēja autovadītāja garīgo līdzsvaru?
Autovadītājs iesācējs baidās sabojāt automašīnu.
Jaunajiem autovadītājiem visnozīmīgākās ir bailes sabojāt automašīnu nepareizas rīcības vai neprasmīgas manevrēšanas rezultātā.
Tas īpaši palielinās transportlīdzekļa ziemas ekspluatācijas laikā. Atteikšanās sildīt dzinēju aukstā laikā vai nelaikā izslēgts motors var ievērojami samazināt tehnisko komponentu kalpošanas laiku.
Autovadītāju baidās, ka kaut ko dara nepareizi ar savu automašīnu, kas rada nedrošību darbībā, radot vēl vairāk kļūdu.
Autovadītājs iesācējs un policija.
Daudzi jaunie autovadītāji jūtas tā, it kā viņus medītu ceļu policija. Aptuveni katrs astotais aptaujātais norādīja, ka baidās no tikšanās ar ceļu policijas darbinieku.
Neskaidrība braukšanā var pārvērsties par sīku pārkāpumu masu, par ko policija var sodīt ar naudas sodu. Autovadītāji baidās no naudas sodiem!
Viņiem šķiet, ka ceļu inspektori ir gatavi viņu spēkratus nosūtīt uz policijas maksas stāvvietu. Īsāk sakot, sodīt par neko!
Pārmērīga emocionalitāte negatīvi ietekmē apziņu. Taču patiesībā viņiem ir tāda pati iespēja satikties ar ceļu policijas patvaļu, kā pārējiem.
Bojājumi uz šosejas.
Iesācēji baidās, ka viņu automašīna pēkšņi apstāsies uz noslogotas šosejas. Šīs bailes izraisa pilnīga automašīnas tehniskās daļas nezināšana un nespēja novērst sīkus auto traucējumus.
Piemēram, riteņu bojājumus, dzesēšanas sistēmas cauruļu bojājumus vai nenozīmīgu eļļas noplūdi. Cilvēki nezina, kā rīkoties sarežģītās situācijās, un piedzīvo lielu diskomfortu.
Autovadītājs iesācējs un neregulējams krustojums.
Daudzi aptaujāto, kā savas galvenās bailes nosauca neregulētos krustojumus. Spēcīga satiksme lielajās pilsētās apgrūtina iebraukšanu galvenajā ceļā no sekundārajiem ceļiem.
Lai droši manevrētu, no iesācēja vadītāja ir vajadzīgs auksts aprēķins un drosme.
Ceļu rupjības.
Iesācēji auto vadītāji baidās ar savu neizdarīgo rīcību traucēt citiem satiksmes dalībniekiem. Iesācējiem šķiet, ka citi pasmiesies par viņu neveiklo rīcību uz ceļa. Viņi uztraucas, ka nevar pareizi ieturēt ātruma ierobežojumus.
Viņi nezina, kā ātri manevrēt un samazināt ātrumu. Viņiem šķiet, ka, ja viņi brauks pārāk lēni, tad pieredzējušie autovadītāji sāks izrādīt necieņas pazīmes.
Šie bīstamie maldi liek viņiem mērķēt uz visdrosmīgākajiem un brašākajiem autovadītājiem. Iesācēji cenšas atkārtot pārgalvīgo braucēju manevrus, tomēr pieredzes trūkuma dēļ var zaudēt kontroli.
Īpaši uz slideniem ceļiem, var izprovocēt avāriju.
Gājējs ir visbīstamākais.
Vairāk nekā 5% iesācēju baidās no gājējiem. Naktīs tos ir grūti pamanīt no tālienes, un tie reti valkā atstarojošās ierīces.
Rezultātā iesācējs, aizrāvies ar braukšanas procesu, ne vienmēr var paredzēt gājēju uzvedību. Tie reizēm “izlec” uz ceļa tieši mašīnas priekšā. Šādi negadījumi tiek uzskatīti par nopietniem un rada nepatīkamas sekas autovadītājiem, pat ja viņi nav vainojami notikušajā.
Autovadītājs iesācējs un autostāvvieta.
Lielas bažas rada blīvās autostāvvietas dzīvojamos rajonos. Pie mājām piebraucamie ceļi ir piepildīti ar lielu skaitu automašīnu, kas gandrīz neatstāj vietu droši pārvietoties.
Automašīnas viena no otras atrodas ļoti tuvu, tāpēc var gadīties, ka jums ir jānoloka pat spoguļi. Nepieredzējuši autovadītāji, kuri nejūtas labi ar automašīnas gabarītiem, baidās nodarīt pāri stāvošām automašīnām.
Tāpēc speciālisti iesācējiem iesaka pirmos braucienus veikt drauga vai radinieka pavadībā, kuram ir liela braukšanas pieredze.
Turklāt nebūs lieki mācēt atrast brīvu laukumu pie lielveikala un iemācīties novietot automašīnu. Tas palīdzēs jums praktizēt paralēlus un perpendikulārus manevrus šaurās vietās.
Iesācēji, kas kļuvuši par auto vadītājiem, vismazāk baidās no luksoforiem. Tas arī saprotams, jo to pamatīgi ir iemācījušies auto vadītāju skolā.
Automobilis IQ, kā ar deputātiem 2024. gadā!
Konkrēti ir vēl citi, 14.Saeimas deputāti “autovadītāji”, kuri neievēro ceļu satiksmes noteikumus:
Pēcvārds ar novēlējumu.
Sievietēm gribas pateikt, ka gandrīz katrs cilvēks, kuram ir gribasspēks, uzstājība un vēlēšanās, var iemācīties labi un droši vadīt automašīnu. Praktiski nav sastopami, tādi cilvēki, kuri to nevar.
Vīrieši, jums gribas pateikt, ka ne jau katrs vīrietis ir spējīgs kļūt par profesionālu sacīkšu braucēju. Lai par tādu kļūtu ir vajadzīgas noteiktas rakstura iezīmes un īpašas spējas, tajā skaitā pacietība un pieticība.
Šīs īpašības ir grūti saskatīt tajā autovadītājā, kurš vēl nav lāga iemācījies braukt, bet jau uzskata sevi par pasaules čempionu.
Labu Dienu!