Atlīdzības sistēmas darbība ir cieši saistīta ar cilvēka sociālo statusu. Šo apgalvojumu apstiprina gan ikdienas pieredze, gan zinātniskie pētījumi. Motivācija, kas virza mūsu darbības, izriet no baudas un apmierinājuma, ko sagaidām vai saņemam no veiktajiem darbiem.
Taču, kā liecina jaunākie pētījumi, motivācijas mehānismu, īpaši smadzeņu “atlīdzības centra” aktivitāti, ievērojami ietekmē cilvēka sociālais statuss.
Atlīdzības un motivācijas daba.
Cilvēka rīcība bieži ir vērsta uz kāda veida atlīdzību. Tā var būt materiāla – piemēram, atalgojums par darbu, vai nemateriāla – prieks par sasniegumiem.
Iespējams morāls gandarījums par sakārtotu vidi vai hobiju radītās izklaides sasniegumi. Taču motivējošais faktors nav tikai pati atlīdzība, bet gan tās gaidas un iespēja to iegūt.
Smadzenes, gaidot atlīdzību, veido īpašu stāvokli, kas cilvēku virza uz konkrētu darbību. Tomēr dažādus cilvēkus identiskas balvas iedvesmo atšķirīgi.
Atlīdzības un sociālais statuss.
Sociālais statuss var būt viens no faktoriem, kas ietekmē, kā atlīdzība motivē indivīdu. Zinātniskie pētījumi liecina, ka cilvēka smadzeņu atlīdzības mehānismus regulē specifiska smadzeņu daļa – striatums.
Šī zona aktīvi iesaistās tajā brīdī, kad tiek sagaidīta vai saņemta atlīdzība.
Ja cilvēks vairs nejūt prieku vai gandarījumu no ikdienas uzdevumiem, piemēram, depresijas rezultātā, šī smadzeņu daļa darbojas mazāk aktīvi, kas veicina apātijas attīstību.
Atlīdzības, smadzeņu motivācijas centri
Nesenā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā simts pusaudžu no dažāda sociālā statusa ģimenēm, tika atklāts, ka atlīdzības sistēmas darbība dažādos sociālekonomiskos apstākļos var būt ļoti atšķirīga. Pētījumā pusaudžiem bija jāspēlē spēle, kur viņiem tika lūgts paredzēt, vai nākamais skaitlis būs lielāks vai mazāks par pieci.
Par pareizām atbildēm dalībnieki saņēma finansiālu atlīdzību, savukārt par kļūdām tika piemērots salīdzinoši mazāks naudas sods. Šādi eksperimenta beigās visi dalībnieki bija uzvarētāji, tomēr viņu smadzeņu reakcija uz atlīdzību ievērojami atšķīrās.
Tika konstatēts, ka pusaudžiem no mazturīgām ģimenēm “striatums” bija mazāk aktīvs, reaģējot uz uzvarām un zaudējumiem.
Viņi šķita emocionāli vienaldzīgāki pret laimestu, salīdzinot ar vienaudžiem no turīgām ģimenēm. Turpretī turīgāku ģimeņu pusaudži daudz asāk reaģēja uz atlīdzības biežumu.
Kad veiksme sāka mazināties, viņi ilgāk domāja pirms atbildēšanas, it kā cenšoties nezaudēt iepriekš iegūto.
Atlīdzības, ko šie rezultāti nozīmē?
Pētījuma rezultāti norāda.
Uz iespējamu atšķirību tajā, kā smadzenes reaģē uz sociālajiem un finansiālajiem apstākļiem. Lai gan precīzs cēloņu un seku mehānisms vēl ir jāpēta, šie dati papildina jau zināmo.
Cilvēka emocionālais stāvoklis un sociālais stāvoklis spēj ietekmēt smadzeņu aktivitāti un motivācijas procesus.
Vienaldzība pret atlīdzību pusaudžiem no nabadzīgām ģimenēm var būt saistīta ar pastāvīgu stresa vai trūkuma pieredzi, kas mazinājusi viņu gaidas un entuziasmu par nākotnes balvām.
Tas, savukārt, var ietekmēt viņu reakcijas ātrumu, lēmumu pieņemšanu un pat pašrealizācijas spējas. Šādi pētījumi atgādina, cik nozīmīga ir apkārtējā vide un sociālekonomiskie apstākļi indivīda attīstībā.
Izprotot šo ietekmi, iespējams izstrādāt efektīvākas atbalsta programmas, kas palīdzēs veidot labvēlīgu vidi motivācijas un dzīvesprieka uzturēšanai neatkarīgi no ģimenes ienākumu līmeņa.
Pētījums parāda, ka sociālais statuss, kas ietver piekļuvi resursiem, emocionālo stabilitāti un iespējas, ietekmē cilvēku motivāciju un smadzeņu reakciju uz atlīdzību.
Tas izceļ dažas būtiskas priekšrocības, ko bauda turīgāki cilvēki salīdzinājumā ar tiem, kuru finansiālie apstākļi ir ierobežoti. Šīs priekšrocības skar ne tikai ikdienas dzīvi, bet arī veidu, kā viņu smadzenes apstrādā motivāciju un pieņem lēmumus.
Atlīdzības, bagātības priekšrocības
Turīgāku ģimeņu pusaudži, kā norādīja pētījums, reaģē aktīvāk uz balvām un veiksmes mainīgajiem apstākļiem. Šī spēja adaptīvi pielāgoties un aizdomāties pirms rīcības, kad atlīdzība kļūst retāka, liecina par smadzeņu elastību.
Šādi indivīdi, visticamāk, var stratēģiski pieņemt lēmumus un efektīvāk izmantot savas iespējas, jo viņu smadzenes jau no mazotnes ir trenētas reaģēt uz atlīdzību kā uz motivācijas stimulu.
Emocionālā un finansiālā drošība.
Stabils sociālais un ekonomiskais stāvoklis rada drošības sajūtu, kas atvieglo ilgtermiņa plānošanu. Turīgākiem cilvēkiem ir iespēja vairāk koncentrēties uz sarežģītu problēmu risināšanu, jo viņu prātus nenomāc ikdienas izdzīvošanas rūpes.
Šī stabilitāte veicina emocionālu labsajūtu un augstāku motivāciju sasniegt savus mērķus. Turīgākām ģimenēm ir vairāk resursu, lai nodrošinātu izglītību, piekļuvi dažādām aktivitātēm un vidi, kas stimulē bērnu intelektuālo un emocionālo attīstību.
Šī priekšrocība jau no mazotnes ietekmē smadzeņu atlīdzības mehānismu darbību, kas vēlākā dzīvē var kļūt par svarīgu faktoru gan profesionālajos, gan personīgajos panākumos.
Nabadzības ietekme uz smadzeņu darbību.
Pretēji tam, cilvēkiem ar zemāku sociālo statusu atlīdzības sistēmas reakcija bieži ir mazāk aktīva. Tas var būt skaidrojams ar pastāvīgo stresu un nenoteiktību, kas raksturīga nabadzīgām ģimenēm.
Šādi apstākļi ietekmē smadzeņu spēju izjust prieku un motivāciju:
- Kā parādīja pētījums, pusaudži no nabadzīgām ģimenēm ir vienaldzīgāki pret balvām un neveiksmēm.
- Tas liecina, ka viņu smadzenēm ir mazāka spēja atbilstoši reaģēt uz pozitīviem stimuliem.
- Šī vienaldzība var kļūt par šķērsli, kas ierobežo viņu motivāciju uzņemties iniciatīvu un veidot dzīves stratēģijas.
- Nepietiekamie resursi ierobežo piekļuvi iespējām, kas veicinātu atlīdzības mehānismu darbību – piemēram, izglītībai, sportam, ceļojumiem vai kultūras pasākumiem.
Tas rada tā saukto “ierobežoto perspektīvu” sindromu, kad cilvēks nevar pilnībā saskatīt dzīves iespējas un tiekties pēc lielākiem sasniegumiem.
Hronisks stress un tā sekas.
Finansiālā nedrošība bieži rada stresu, kas negatīvi ietekmē smadzeņu darbību, īpaši tās daļas, kas saistītas ar motivāciju un baudu.
Šis stāvoklis var novest pie pastāvīgas apātijas vai vienaldzības, kā arī mazākas spējas ātri pieņemt lēmumus, kas ir būtiski panākumu gūšanai.
Finansiālā drošība, kā netaisno plaisu mazināt?
Lai gan turīgākie indivīdi bauda priekšrocības, kas saistītas ar viņu sociālekonomisko stāvokli, šo nevienlīdzību ir iespējams mazināt ar mērķtiecīgām programmām.
Izglītība kā tilts – kvalitatīva izglītība un piekļuve ārpusskolas aktivitātēm var palīdzēt mazturīgo ģimeņu bērniem attīstīt prasmes un emocionālo elastību, kas līdzsvaro motivācijas trūkumu.
Atbalsta sistēmas – mentoringa programmas un psiholoģiskais atbalsts var palīdzēt bērniem no nelabvēlīgas vides attīstīt pašapziņu un spēju saskatīt iespējas. Ekonomiskā drošība – sociālie pabalsti un iespējas veidot stabilu ekonomisko bāzi ļauj ģimenēm mazināt stresu, radot labvēlīgu vidi bērnu smadzeņu attīstībai.
Bagātības priekšrocības sniedz vairāk iespēju, bet, ar atbilstošām stratēģijām un resursu sadali, ir iespējams veicināt vienlīdzīgāku startu visiem.
Šāda pieeja ne tikai mazinātu nevienlīdzību, bet arī veidotu sabiedrību, kurā ikviens var sasniegt savu potenciālu neatkarīgi no sociālā statusa.
Labu Dienu!
Pilnīgi piekrītu, ka Cilvēka emocionālais stāvoklis un sociālais stāvoklis spēj ietekmēt smadzeņu aktivitāti un motivācijas procesus.