Domas spēks. Cilvēka domām piemīt milzīgs spēks, kas var gan celt, gan graut. Ikviens no mums ir savu domu kalējs, un šo domu kvalitāte tiešā veidā ietekmē mūsu dzīvi, veselību un likteni.
Senie gudrie, sākot no Avicennas līdz Paracelzam, jau pirms daudziem gadsimtiem atzina vārda un ticības spēku, izceļot tos kā galvenos faktorus ceļā uz labklājību un dziedināšanu. Mūsdienu zinātne tikai apstiprina šo seno patiesību, atklājot ciešo saikni starp mūsu domām un fizisko labsajūtu.
Domas spēks, atklājumi.
Jau izsenis cilvēki ir apzinājušies domu ietekmi uz savu dzīvi. Teiciens “Cilvēka ļaunākie ienaidnieki nenovēlētu viņam tās nepatikšanas, ko viņam var sagādāt viņa paša domas” precīzi raksturo šo fenomenu.
Mūsu iekšējais monologs, pārliecības un attieksme veido mūsu realitāti. Viens no izcilākajiem senatnes dziedniekiem, Avicenna, teica: “Ārstam ir trīs līdzekļi cīņā pret slimību, kā vārds, augs, nazis.”
Ir ievērības cienīgi, ka vārds ir ierindots pirmajā vietā. Tas nav nejauši, jo vārds un tā spēks, kas izriet no ticības, bieži vien ir efektīvāks par jebkuru ķīmisku preparātu vai ķirurģisku iejaukšanos.
Avicenna jau tolaik apzinājās, ka cilvēka psihe spēj ietekmēt fizisko ķermeni. Mūsdienās šo principu apstiprina arvien jauni pētījumi un pieredzes stāsti.
Piemēram, Parīzes slimnīcas gadījums ar jauno psiholoģi Emīliju Kji ir spilgts piemērs tam, kā pozitīva autosuģestija var radīt brīnumus. Pacientiem, kuri katru dienu emocionāli un pārliecinoši atkārtoja frāzi: “Katru dienu es jūtos labāk un labāk,” veselības stāvoklis būtiski uzlabojās, un dažiem pat izzuda nepieciešamība pēc ķirurģiskas iejaukšanās.
Šis notikums ieguva plašu rezonansi, apstiprinot seno dziednieku intuīciju par vārda un ticības dziedinošo spēku.
Paracelza filozofija, ticība rada brīnumus.
Lielais renesanses zinātnieks un alķīmiķis Paracelzs (dzimis kā Teofrasts fon Hohenheims) 16. gadsimtā izteica minējumu, ka ticība rada brīnumus.
Viņa filozofija cieši saistīja garīgo un fizisko pasauli, uzsverot domu un pārliecību fundamentālo nozīmi cilvēka dzīvē. Aplūkojot Paracelza prātojumus, mēs varam gūt dziļāku ieskatu viņa uzskatos par vārdu, ticību un dabas gudrību.
Paracelzs uzskatīja, ka laime ir vērtīgāka par materiālajām bagātībām: “Laime ir labāka par bagātībām; laimīgs ir tas, kurš ceļo, kam nepieder nekas tāds, kas prasītu rūpestus.”
Šis apgalvojums izceļ iekšējā miera un brīvības nozīmi, kas ir tieši saistīta ar mūsu domām un attieksmi pret dzīvi. Ja mūsu prāts ir piepildīts ar bažām un materiālām vēlmēm, pat vislielākā bagātība nespēs sniegt patiesu laimi.
Viņš aicināja cilvēkus izzināt dabas gudrību nevis no grāmatām, bet tieši no pašas dabas: “Ja grib apgūt dabas gudrības grāmatu, tad ir jāiet pa tās lapām.”
Paracelzs uzskatīja, ka katra pasaules daļa ir kā lappuse dabas grāmatā, kas satur diženas atklāsmes. Šāda pieeja uzsver pieredzes un tiešās izziņas nozīmi, kas ir būtiska patiesas gudrības iegūšanai.
Paracelzs kritiski raudzījās uz filozofiju, ja tā nebija nostiprināta ar dvēseles atklāsmēm: “Kāda jēga no filozofijas, ja tā nav pastiprināta ar dvēseles atklāsmēm?”
Viņš uzskatīja, ka garīgā izpratne un ticība ir nepieciešamas, lai patiesi izprastu pasauli. Viņš pat apšaubīja Mozus rakstu fizisko precizitāti, uzsverot to teoloģisko un emocionālo ievirzi, kas bija paredzēta, lai modinātu ticību vienkāršos ļaudīs.
Paracelzs drosmīgi apgalvoja, ka zinātnieks, atšķirībā no dievticīgā, paļaujas tikai uz savu pieredzi, jo esošās zinātnes darbojas ar parādībām, nevis ar ticību. Viņš uzsvēra, ka “ticība ir mirdzoša zvaigzne, kas ved godīgu meklētāju pie dabas noslēpumiem”.
Tas nozīmē, ka patiesai izpratnei un atklāsmēm ir nepieciešama dziļa, nesatricināma ticība. Viņš aicināja ikvienu atrast savu atbalsta punktu un tiekties uz svētu, patiesu, tīru un spēcīgu ticību, esot uzticīgam ar visu sirdi.
Ja šāda ticība ir klātesoša, gudrība neatteiks savu patiesību, bet atklās savu klātbūtni ticami, redzami un uzmundrinoši. Atgādināsim, ka šīs domas tika izteiktas 16. gadsimtā, laikā, kad dominēja pavisam citas zinātniskās un reliģiskās paradigmas.
Domas un veselība.
Mūsdienās vairs nav šaubu par tiešo saikni starp cilvēka garīgo un fizisko stāvokli. Mūsu veselība ir tiešas mūsu domāšanas sekas. Vislabākā aizsardzība pret slimībām un infekcijām ir stingra pārliecība par savu veselību un pozitīvas emocijas.
Mūsu prāts spēj aktivizēt ķermeņa pašaizsardzības mehānismus un veicināt atveseļošanos.
Savukārt negatīvās domas ir destruktīvas un var radīt nopietnas veselības problēmas. Piemēram, dusmas bieži vien izraisa kuņģa-zarnu trakta slimības.
Ilgstošs aizvainojums var novest pie aknu, aizkuņģa dziedzera slimībām un holecistīta. Šīs ir tikai dažas no daudzajām slimībām, kuru pamatā ir negatīvas emocijas un domas.
Šādi procesi notiek tāpēc, ka stress un emocionālā spriedze ietekmē hormonālo sistēmu un imunitāti, padarot ķermeni uzņēmīgāku pret slimībām.
Viens no svarīgākajiem psiholoģiskajiem likumiem norāda, ka verbāla mīlestības, simpātijas un apbrīnas izpausme vairo tā vitālo enerģiju, kam tā ir adresēta. Labi un iedrošinoši vārdi stiprina ne tikai saņēmēju, bet arī to, kurš tos izsaka.
Tie veicina pozitīvu vidi un rada labvēlīgu enerģijas apmaiņu. Savukārt ļauni un nelaipni vārdi samazina sarunu biedra enerģiju, radot negatīvu emocionālo fonu un veicinot stresu.
Ir noskaidrots, ka kopējais slimību skaits, kas saistītas ar sliktām domām, turpina nepārtraukti pieaugt. Šis fakts uzsver, cik svarīgi ir pievērst uzmanību savām domām un emocijām.
Lai tam pretotos, mums jāseko seno gudro padomam: izbaudīt dzīvi, lai cik smaga tā būtu, bet ar saprātu un pareizām domām!
Domu ietekme uz likteni.
Mūsu domas tiešā veidā ietekmē ne tikai mūsu veselību, bet arī dzīvi un likteni kopumā. Ja tu domā slikti, tev kļūs slikti. Tas, par ko mēs pastāvīgi domājam, pārvēršas pārliecībā, ka tam vajadzētu vai noteikti jānotiek.
Šāda ticība izauklē notikumu, par kuru tu pastāvīgi domā, piesaistot to savā dzīvē. Šis ir universāls princips, ko dēvē par pievilkšanās likumu.
Piemēram, pašas sliktākās ir domas par iespējamām slimībām. Šāda sevis šaustīšana ar pašu sliktāko, kas tikai iespējams varētu notikt, nes tikai ļaunumu savai veselībai.
Ja pastāvīgi uztraucamies par iespējamo slimību, mēs radām stresu, kas novājina imūnsistēmu un padara mūs uzņēmīgākus pret reālām saslimšanām. Tāpēc ir ļoti svarīgi apzināti virzīt savas domas pozitīvā virzienā.
No šodienas sāc domāt tikai par labo, ceri tikai uz labāko! Koncentrējies uz to, ko vēlies, nevis uz to, no kā baidies. Vizualizē sevi veselu, laimīgu un veiksmīgu. Praktizē pateicību par to, kas tev jau ir, jo pateicība vairo pozitīvo enerģiju un piesaista vēl vairāk labestības.
Amerikāņu kardiologs Roberts Eliots, atzīts sirdslēkmes un sirds mazspējas profilakses speciālists, ir formulējis divus zelta likumus, kas palīdz saglabāt mieru un veselību:
1. Pirmais noteikums: nedusmojies par sīkumiem. Lielākā daļa ikdienas neērtību ir nenozīmīgas ilgtermiņā. Iemācoties tās ignorēt, mēs ietaupām savu emocionālo enerģiju un pasargājam sirdi no lieka stresa.
2. Otrais noteikums: visas muļķības nav tā vērtas, lai par tām domātu. Atbrīvojies no nevajadzīgām raizēm un fokusējies uz patiešām svarīgām lietām. Šis princips palīdz filtrēt negatīvo informāciju un uzturēt skaidru prātu.
Būt veselam ar labām domām ir pareizākais un efektīvākais ceļš uz laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi. Mūsu domas ir mūsu liktenis. Tāpēc izvēlēsimies domāt pozitīvi un veidot tādu realitāti, kādā vēlamies dzīvot.
Atcerieties, ka katra doma, ko mēs izdomājam, un katrs vārds, ko mēs izsakām, ir sēkla, kas rada mūsu nākotni. Audzēsim tikai labas sēklas!
Labu Dienu un Pareizas Domas!
