Dziļākās bailes. Šis mūžīgais cilvēka pavadonis, ir kā neredzams kompass, kas vada mūsu lēmumus, rīcību un pat neapzināto domāšanu. Visām bailēm pāri valda viena, visaptveroša un neizbēgama, bailes no nāves.
Tā ir arhetipiska ēna, kas seko mums, atgādinot par sevi negaidītos brīžos: lidmašīnas turbulence, vientulība tumšā naktī vai diagnozes smagums. Mēs baidāmies izzust, zaudēt kontroli pār savu eksistenci, nespēt pabeigt iesākto.
Ja nāve ir galvenais eksistenciālais šausmu avots, ar ko mēs visi agrāk vai vēlāk saskaramies, tad rodas jautājums:
Kādas ir nākamās bailes?
Kas ir tas, kas mūs biedē gandrīz tikpat spēcīgi, bet ko mēs ne vienmēr esam gatavi atzīt? Lai saprastu šo hierarhiju, vispirms ir jāiedziļinās nāves baiļu būtībā.
Dziļākās bailes, kāpēc baidāmies no nāves
Nezināmā tumsa.
Bailes no nāves ir iekodētas gandrīz katra cilvēka apziņā. Pat ja cenšamies par tām nedomāt, tās sēž dziļi mūsu psihes pamatā.
Nezināmā Briesmas.
Galvenais dzinulis ir nezināmais. Neviens nezina, kas mūs sagaida “otrā pusē”. Vai ir tur kaut kas, vai tikai mūžīga tumsa un tukšums? Cilvēka smadzenes necieš nenoteiktību. Mēs esam radīti, lai kontrolētu un izprastu, bet nāve ir vienīgais, ko nav iespējams nedz apturēt, nedz pilnībā saprast. Šī kontroles zaudēšana ir ārkārtīgi biedējoša.
Izzušana (Ego Zaudēšana).
Vēl drausmīgāka ir doma par mūsu “Es” izzušanu – ar visām mūsu domām, atmiņām, paradumiem, kas veido mūsu unikālo personību. Viss, kas mūs padara par indivīdiem, izšķīdīs, it kā mēs nekad nebūtu eksistējuši.
Pat tie, kas tic dvēselei un pēcnāves dzīvei, baidās pazaudēt tieši savu pašreizējo, pazīstamo “es”. Šo eksistenciālo satraukumu pastiprina senais pašsaglabāšanās instinkts, liekot ķermenim bioloģiskā līmenī pieķerties dzīvībai.
Ietekme uz palicējiem.
Bailes nav tikai par mums pašiem. Mēs baidāmies par tiem, kas paliks. Kā viņi tiks galā? Vai pēc mums paliks kaut kāds mantojums, kaut neliela atmiņa? Tieši šīs bailes mudina mūs radīt, sasniegt, atstāt pēdas un dzīvot dzīvi ar jēgu.
Šajā ziņā ir dīvains paradokss jo apzinoties izzušanu, mēs patiesi sākam novērtēt dzīvi, katru rītu, sarunu, satikšanos. Nāves bailes ir biedējošas, taču tās vienlaikus kalpo kā spēcīgs atgādinājums par to, kāpēc ir vērts dzīvot.
Otrais lielākais bieds.
Atraidījums un sabiedrības spriedums.
Pārejot no eksistenciālajām bailēm uz sociālajām, daudzi pētījumi vienojas, ka uzreiz pēc nāves bailēm cilvēkus visspēcīgāk biedē bailes tikt izsmietam vai atraidītam. Vienkāršoti sakot bailes no skatuves, no citu skatieniem un vērtējuma.
Runas Briesmas un Izolācijas Briesmas: Publiskā uzstāšanās (glossophobia) stabili iekļūst pasaulē visbiežāk sastopamo fobiju sarakstā. Cilvēki nebaidās no mikrofona vai skatuves gaismām, bet gan no tā, ko par viņiem domās citi: aizmirsīšu vārdus, nosarkšu, izdarīšu muļķību, un visi to redzēs.
Smadzeņu reakcija uz Sāpēm.
Zinātnieki ir atraduši šim fenomenam skaidrojumu. Kad cilvēks jūtas atraidīts, smadzenēs aktivizējas tie paši reģioni, kas reaģē uz fiziskām sāpēm. Būtībā sociālais pazemojums smadzenēm ir īsta, tikai neredzama brūce.
Tādēļ bailes sevi apkaunot nav vājums vai kautrība, bet gan dabisks, iebūvēts izdzīvošanas mehānisms. Senajam cilvēkam izraidīšana no cilts nozīmēja gandrīz drošu nāvi, un šis instinkts joprojām darbojas mūsos.
Statistikas Realitāte.
Saskaņā ar statistiku, apmēram 7% pieaugušo katru gadu saskaras ar sociālās trauksmes traucējumiem, un katrs desmitais vismaz reizi dzīvē ir piedzīvojis paniskas bailes no vērtējuma.
Globālo baiļu vidū cilvēki visbiežāk baidās no slimībām vai tuvinieku zaudēšanas. Taču personīgo, “iekšējo” baiļu vidū bailes tikt atraidītam pārliecinoši ieņem otro vietu tūlīt pēc nāves bailēm.
Šī hierarhija atklāj būtisku patiesību par cilvēka dabu: mēs esam Homo Socius. Mūsu izdzīvošana tūkstošiem gadu ir bijusi atkarīga no piederības grupai.
Mēs baidāmies no beigām, bet gandrīz tikpat ļoti mēs baidāmies no vientulības un izolācijas, kas simboliski attēlo mūsu sociālo “nāvi”.
Pārsvarā cilvēki vienkārši baidās, un bailes ir normāla reakcija uz draudīgu vai bīstamu situāciju. Taču fobija ir neirotisks stāvoklis, un baiļu izraisītājs var būt JEBKAS, pat košļājamā gumija, vannas istaba un nepazīstamas sievietes skatiens.
Labu Dienu Centies Nebaidīties!
