Gripas komplikācijas, galvenie draudi un riski slimniekam

Gripas komplikācijas. Mūsdienu pasaulē šķiet, ka gripas vai saaukstēšanās sekas varētu būt viegli pārvaramas. Tomēr, tomēr saku to divas reizes, jo šis pieņēmums bieži ir maldinošs.

Līdz šim visu prātus nodarbināja Covid-19. Tomēr ir vietā atgādināt, ka arī ar gripu nav nekādi joki. Tas notiek tik regulāri, ka sākam šim faktoram pievērst arvien mazāku uzmanību.

Tāpēc vēlreiz pievērsīsim savu uzmanību tik ierastajam brīdinājumam, gripas draudi.

Gripas komplikācijas, tas ir nopietni.

Klepus, kakla sāpes un drudzis ir kļuvuši par ziemas sezonas neatņemamu sastāvdaļu, tādēļ mēs tos neuztveram nopietni. Diemžēl katru gadu gripas dēļ mirst simtiem tūkstošu cilvēku.

Pasaules Veselības organizācija konstatēja, ka nāves gadījumu skaits svārstās no 300 000 līdz pat 650 000.

Īpaši apdraudēti ir bērni, seniori un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu. Var rasties jautājums, kāpēc šis šķietami pazīstamais vīruss joprojām nogalina tik daudz cilvēku?

Pat neskatoties uz progresīviem medicīnas sasniegumiem vīrusu apkarošanas jomā.

Gripas komplikācijas, kas ir bīstami?

Gripa ir daudz nopietnāka par parastu saaukstēšanos. Tā var ilgt vairākas nedēļas un izraisīt smagas komplikācijas, kas ietekmē plaušas un citus orgānus. Pareizas ārstēšanas trūkums un ķermeņa vājums tikai palielina šo risku.

Pneimonija – viens no galvenajiem draudiem.

Viena no visbiežāk sastopamajām un bīstamākajām gripas komplikācijām ir pneimonija. Kad gripas vīruss nonāk plaušās, tas var izraisīt iekaisumu mazajos gaisa maisiņos – alveolās, kas piegādā asinīm skābekli.

Gripas komplikācijasAlveolas piepildās ar strutām, apgrūtinot elpošanu un izraisot smagu klepu.

Gripas komplikācijas, divi pneimonijas veidi.

Vīrusu un bakteriālā.
Vīrusu pneimoniju izraisa pats gripas vīruss, bet bakteriālā pneimonija attīstās, kad gripas novājinātais organisms kļūst neaizsargāts pret baktērijām, kas normālos apstākļos nerada draudus.

Smagos gadījumos pneimonija var attīstīties līdz akūtam respiratorā distresa sindromam (ARDS), kas var būt dzīvībai bīstams, ja ārstēšana netiek uzsākta laicīgi.

Gripas komplikācijas, apdraud sirdi.

Gripas komplikācijas neaprobežojas tikai ar plaušām – tā var arī negatīvi ietekmēt sirdi. Viena no bīstamākajām komplikācijām ir miokardīts jeb sirds muskuļa iekaisums, kas samazina sirds spēju efektīvi sūknēt asinis, radot nopietnus sirds ritma traucējumus.

Gripas vīruss var izraisīt arī perikardītu – sirds apvalka iekaisumu, kas, ja netiek laikus ārstēts, var izraisīt nopietnas sekas.

Gripas komplikācijas, risks smadzenēm.

Retos gadījumos gripa var ietekmēt arī smadzenes, izraisot encefalītu jeb smadzeņu audu iekaisumu. Tas ir bīstams stāvoklis, kas var izraisīt krampjus, komu vai pat nāvi.

Zinātnieki vēl līdz galam neizprot, kāpēc gripa izraisa encefalītu, taču viena no teorijām norāda, ka tas var būt saistīts ar pārmērīgu imūnsistēmas reakciju uz vīrusu, kas izraisa smadzeņu iekaisumu.

Letāla asins saindēšanās no gripas.

Vēl viena nopietna, bet reta gripas komplikācija ir sepse vai asins saindēšanās. Šo dzīvībai bīstamo stāvokli parasti izraisa baktērijas, kas nonāk asinsritē caur gripas bojātajiem audiem. Ja gripa izraisa pneimoniju, sepses attīstības risks ir īpaši augsts.

Kuriem cilvēkiem risks ir visaugstākais?

Cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu – gados vecāki pieaugušie, mazi bērni, grūtnieces un tie, kas cieš no hroniskām slimībām, piemēram, astmas, vēža vai HIV, – ir īpaši pakļauti gripas komplikācijām.

Senioriem imūnsistēma ar vecumu kļūst mazāk efektīva, grūtniecēm tā tiek īslaicīgi nomākta, lai nekaitētu auglim. Mazi bērni vienkārši vēl nav saskārušies ar pietiekami daudzām infekcijām, lai spētu efektīvi cīnīties ar gripu.

Hronisku slimību gadījumā organisms nespēj pietiekami labi cīnīties ar infekcijām, tādēļ gripa var ievērojami pasliktināt vispārējo veselības stāvokli.

Daži vārdi par imūnsistēmu.

Patiesība ir tāda, ka imūnsistēma vai nu perfekti darbojas, vai arī nedarbojas, un ir zināmi precīzi iemesli, kuru dēļ imūnsistēma var sašķobīties.

Daži hroniski apstākļi, piemēram, stress un nepietiekams uzturs.

Dažas hroniskas slimības, kas var ietekmēt imūno atbildi. Diabēts ir viena no izplatītākajām, bet ir arī citas. Daži cilvēki piedzimst ar novājinātu imūnsistēmu vai arī imūndeficītu var iegūt noteiktu slimību dēļ (vislabāk zināmais ir HIV/AIDS).

Vairākas medicīniskās procedūras, piemēram, ķīmijterapija vai imūnsupresīvas terapijas, var vājināt vai pat iznīcināt imūnsistēmu.

Īstermiņa akūti apstākļi, piemēram, atpūtas un fiziskās aktivitātes trūkums, var īslaicīgi nomākt imūnsistēmu, taču tas parasti ir viegli labojams.

Gandrīz visiem cilvēkiem, izņemot tos, kam ir kāds no iepriekš minētajiem faktoriem, ir normāla, labi funkcionējoša, efektīva imūnsistēma.

Tāpēc, ja dzirdat apgalvojumus par imūnsistēmas darbības pastiprināšanas svarīgumu, vaicājiet, kā zināt devas, kas nepieciešamas, lai iegūtu vēlamo efektu? Kā būs mērīt vai noteikt šo efektu?

Es nezinu, cik saprotu arī ārsti dzīvo minējumos.

Kā mēs varam aizsargāties?

Lai arī gripa ir nopietns drauds, ir labas ziņas – gripas vakcīna būtiski samazina smagu infekciju risku, bet laikus uzsākta ārstēšana var novērst komplikācijas.Gripas komplikācijas

Vakcīna satur nogalināta gripas vīrusa daļiņas, liekot cilvēka šūnām izstrādāt imunitāti (antivielas), pret vīrusu.

Vakcinācija īpaši ieteicama cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, pirmsskolas vecuma bērniem, medicīnas un sociāliem darbiniekiem.

Ieteicams vakcinēties arī apkalpojošās sfēras un mācību iestāžu darbiniekiem, karavīriem, skolēniem, studentiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām, jo tie pieder pie riska grupām.

Gripas vīrusam piemīt mainīga daba, tādēļ vakcīna katru gadu tiek izstrādāta no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas sākšanās – vakcinācija jāatkārto.

Pirms vakcinēties, noteikti jākonsultējas ar ārstu.

Nevakcinējoties no gripas (NEIESAKU!) var mēģināt izsargāties,  izvairoties apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku – sabiedriskais transports, teātri, kino, tirgus utt.

Regulāri vēdinot telpas un bieži mazgājot rokas. Nozīmīga loma ir C vitamīnam. Tāpēc ēdiet daudz kivi, mežrozīšu augļus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus un greipfrūtus.

Savlaicīga rīcība ir labākais ierocis pret šo slimību.

Labu Dienu!

Dalies ar šo ziņu

labākais

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

uz augšu