Kartupelis. Ienirsim vēsturē un uzzināsim taisnību par kartupeli. Senais kalendārs vēsta, ka pirms 435 gadiem, 1586. gada 3. decembrī kartupelis ieraudzīja Eiropas krastus.

Tātad, Eiropā tie atvesti no Amerikas un tas noticis Anglijā. Šis apstāklis uzreiz rada šaubas.

Kartupelis un šaubas.

Domāju, ka pamatotas! Kur tad Kolombs un Spānijas pretenzijas uz kartupeļa atvešanas godu? Rodas šaubas par Anglijas primāro ietekmi. Tāpēc, ka kartupeļu dzimtene ir Dienvidamerika, spāņi tur valdīja līdz 1586. gadam. Tas ir vesels gadu simts.

Briti devās vairāk uz ziemeļu reģioniem, kur tolaik šis dārzenis nebija tik izplatīts. Saskaņā ar leģendu par kartupeli, kuras dēļ 3. decembris tika iekļauts neaizmirstamu datumu kalendārā, zināmi amizanti fakti.

Leģenda.

Tika apgalvots, ka kartupeļi ārstē tuberkulozi, trakumsērgu un vienlaikus uzlabo libido gan dāmām, gan kungiem. Tāds kā uztura bagātinātājs no tā laika pavārmākslas XVI gadsimtā. Tas, ka šī ir tikai leģenda, vēsta, ka arī vēstījums periodiski mainās.

Citā versijā tiek apgalvots, ka tas bija Tomass Hariots kas atveda kartupeļus no Kolumbijas. Starp citu, tajā pašā 1586. gadā.

Tomēr kaut kā jāšaubās – vai tiešām spāņi bija tik lieli neprašas, ka visus 100 valdīšanas gadus ne reizi nenogaršoja kartupeļus un necentās tos vest mājās?

Kartupelis un pieņēmumi.

Tomēr, viss liecina, ka pirmatklājēji bija spāņi. To saka loģika, kas kā zinām ir patiesības māte. Taču briti ir spītīgi un izvirza vēl vienu leģendu. Viņi izvelk dienas gaismā savu iecienītāko pirātu un bandītu, un vienlaikus Viņa Majestātes Frensisa Dreika flotes admirāli.

Tajā gadā viņš uz Angliju atveda kartupeļus. Tos viņam ieteica kā brīnišķīgu produktu. Dreiks tos sāka audzēt savā dārzā.

Protams, ka kādu dienu viņš nolēma pārsteigt savus draugus un lika pavāram, kurš neko nezināja par kartupeļiem, pagatavot tos galdam. Viņš apcepa lakstus. Kā jau varēja gaidīt, nevienam sacepums nepatika. Dreiks dusmās lika visu izrakt kopā ar saknēm un sadedzināt.

Tieši pelnos viņi atrada ceptus bumbuļus. Nez kāpēc izmēģināja un viņiem tie patika.

Tā kartupeļi nokļuva uz eiropiešu galda.

Tiesa, dažreiz Dreika vietā angļi vienkārši raksta “admirālis”. Anglijā viņam pat tika uzcelts piemineklis, ko 1939. gadā nopostīja vācu bombardēšana.

Taču, nav pārliecības par visu šo leģendu patiesumu. Ja vēlamies meklēt kartupeļu audzēšanas pionierus Eiropā, tad tas būtu jādara Spānijā. Ir daži ticami dati, kas liecina, ka tas notika ilgi pirms 1586. gada un noteikti ne Anglijā.

Kartupelis un ticamākā versija.

Pat spāņi, kas atklāja Jauno pasauli, ne uzreiz saskārās ar kartupeļiem. Bolīvija tiek uzskatīta par kartupeļu dzimteni, kā arī Peru un Kolumbija. Tieši tur pirmo reizi kartupeli varēja redzēt konkistadors Fransisko Pissaro, kurš 1532. gadā iekaroja inku impēriju.

To aprakstījis cits konkistadors, Gonsalo Džimīns de Kesada savā tā laika darbā “Jaunās Granadas karalistes iekarošanas kopsavilkums”.

Viņš saka, ka indiešiem ir prece, ko viņi sauc par “jonām” un “kubijām”. Pirmie ir līdzīgi trifelēm, pēdējie pēc formas ir līdzīgi rāceņiem, bet pēc garšas ir aptuveni vienādi.

Taču gods atklāt kartupeļus, kā augu eiropiešiem, ja pieņemam, ka nav citu pretendentu, pienākas pirmās enciklopēdijas par Dienvidameriku autoram. Priesterim un ģeogrāfam Pedro Ciezam de Leonam.

Viņš sniedz kartupeļa pirmo aprakstu, uzglabāšanas metodes un vissvarīgāk, kā pareizi gatavot. Acīmredzot tieši de Leons 1551. gadā atveda kartupeļus no Peru uz Spāniju, beidzot savu vicekaraļa palīga dienestu.

Kopš 19. gadsimta, kad tos pa īstam izgaršoja, kartupeļi ir kļuvuši par neticami populāru produktu.

Tomēr, kur ir kartupeļu īstā dzimtene?

ASV zinātnieki paziņojuši, ka par kartupeļa dzimteni ir uzskatāma Peru dienvidu daļa, kur šis dārzenis audzēts jau pirms septiņiem tūkstošiem gadu.

ASV Zinātņu akadēmija publiskojusi zinātnieku pētījuma rezultātus, atklājot, ka Peru audzētie kartupeļi ir uzskatāmi par visu mūsdienu kartupeļu šķirņu priekštečiem.

Pie šāda secinājuma speciālisti nonākuši, veicot dezoksiribonukleīnskābju (DNS) analīzes 359 sugu un šķirņu savvaļas un kultivētajiem kartupeļiem.

Līdz šim tika uzskatīts, ka mūsdienu kartupeļu šķirnes ir radušās no dārzeņiem, kas auguši ne tikai mūsdienu Peru teritorijā, bet arī citās Latīņamerikas valstīs. Katru gadu pasaulē tiek izaudzēti 300 miljoni tonnu kartupeļu.

Kartupelis Latvijā.

Kad un no kurienes kartupelis ieceļojis, konkrēti, Kurzemes hercogistē? Diezgan droši teikt, ka Kurzemes hercogistē notika viss tas pats, kas Eiropā. Varbūt ar dažu gadu nobīdi, bet principā bija viss tas pats.

Ņemot vērā to, ka Kurzemes hercogs Jēkabs ļoti interesējās par visādām novitātēm un, protams, ņemot vērā vēl arī viņa interesi par kolonijām. Nevar izslēgt, ka tieši hercogs Jēkabs bija iniciators šai kartupeļu ievešanai Kurzemes hercogistē.

Taču, tikpat labi iniciatīva varēja nākt arī no viņa sievas – Kurzemes hercogienes Luīzes Šarlotes, kura bija dzimusi Brandenburgas Prūsijas princese.

Kartupeļu uzvaras gājiens Latvijā un plaša izplatīšanās sākas 18. gadsimtā.

Jā, par “otro maizi” kartupeli.

Kartupeļi joprojām ir vissvarīgākais produkts uz Zemes, darba tautas trifele. Ja kas, arī ekonomikas un sabiedrības labklājības rādītājs.

Tāpēc ikvienam, kurš atveda kartupeļus uz Eiropu, mums vajadzētu būt pateicīgiem. Piekrītu! Man kartupeļi ir viens no galvenajiem ēdieniem. Kā jau minēju, darba tautas trifele.

Mūsdienās, kad ēdienkarti iespējams veidot ļoti daudzveidīgu, daudziem kartupeļi nav prioritāte, bet citi joprojām uzskata, ka tie ir otrā maize un bez kartupeļu porcijas maltīti ir grūti iedomāties.

Labi zināmais kartupelis ir tik dažādi izmantojams – vārīts, arī ar mizu, cepts, sautējumā, salātos, biezenī, frī, zupā, tad kāpēc gan no tupeņiem vajadzētu atteikties.

KARTUPELIS UN UZTURVĒRTĪBA.

kilokalorijas 76
ogļhidrāti 17 g
olbaltumvielas 2 g
nātrijs 6 mg
kālijs 421 mg

Ja kas, Dienvidamerikā kartupelis auga kā savvaļas augs, bet kartupelis, kādu pazīstam un kāds mums garšo šodien, ir mērķtiecīgas selekcijas rezultāts.

Kartupeļu šķirņu ir neskaitāmi daudz – pavisam ap četriem tūkstošiem, turklāt katrā reģionā atšķiras populārākās šķirnes, jo tiek ņemts vērā tas, kas labāk aug konkrētajā klimatā.

Par vērtīgākajiem tiek uzskatīti rozā kartupeļi. Īstā uzturvērtība parādās pēc to pagatavošanas, tāpēc ir ļoti svarīgi, kā to dara. Visveselīgākais veids, kā pagatavot kartupeli, būtu to tvaicēt ar visu mizu.

Miltainie kartupeļi, kas vārot ātri izšķīst, ir daudz piemērotāki cepšanai, biezputrām, kā arī tiem, kas ir tieši miltaino kartupeļu cienītāji. Ir tā sauktie universālie kartupeļi, kas ir vidēji miltaini, un vārot tos nav tik ļoti jāpieskata.

Tos var gan cept, gan vārīt un arī gatavot biezputru. Salātiem, piemēram, iemīļotajam rasolam, piemērotāks būs vēl trešais kartupeļu tips – nešķīstošie kartupeļi. Tie neizšķīdīs katlā pat tad, ja būs piemirsies tos pieskatīt, toties biezputru no šiem kartupeļiem neizdosies pagatavot.

Noderīgi fakti par kartupeli.

– Kartupeļi ir jāuzglabā vēsā, sausā un tumšā vietā.
– Kartupeļus nedrīkst uzglabāt kopā ar sīpoliem, tad kā vieni, tā otri ātri bojājas.
– Kartupeļus pirms vārīšanas vai cepšanas nevajadzētu mērcēt ūdenī, jo tādā veidā bojā iet daļa vitamīnu un minerālvielu, kas šķīst ūdenī.
– Kartupeļus ieteicams lietot ar visu mizu līdz Ziemassvētkiem, pirms pagatavošanas nomazgājot.
– Ja kartupeļus mizo, jācenšas, lai miziņa būtu pēc iespējas plānāka, jo visvērtīgākā kartupeļa daļa ir tieši zem mizas.