Krāsu nozīme. Rudenī un vēl jo vairāk ziemā, kad ļoti trūkst saules gaismas, daudzi nevar iedomāties neko labāku, kā valkāt kaut ko tumšu. Kā tas ietekmē mūsu garastāvokli un pašsajūtu, kādus toņus izmantot, kā ar alternatīvu?
Šoreiz meitenes, sievas un varbūt kādam puisis uzzinās par krāsa nozīmi no garastāvokļa un pašsajūtas viedokļa.
Krāsu nozīme, sarkana.
Izvēloties sarkano, mēs jūtamies pārliecinātāki, seksīgāki, gatavi izaicināt sabiedrību, piesaistīt uzmanību. Ja jums trūkst pārliecības, liela izmēra sarkans džemperis vai šalle var radīt šādu efektu.
Starp citu, šī krāsa ir ideāli piemērota tiem, kas atrodas aktīvā meklēšanā, jo tā ir saistīta ar flirtu, seksualitāti un aizraušanos.
Ir zināms, ka ovulācijas laikā daudzas sievietes neapzināti krāso nagus un lūpas sarkanā krāsā. Instinktīvā līmenī mēs definējam šo krāsu kā signālu reproducēšanai.
Ekonomisko krīžu laikos ar sarkanas krāsas palīdzību tiek izglābti no depresīvā noskaņojuma līdzpilsoņi. Tas tiešām darbojas!
Krāsu nozīme, melna.
Pateicoties melnajai krāsai, mēs jūtamies savāktāki, noslēgtāki, aizsargātāki un dodam signālu, ka neesam gatavi tuvībai. Dažreiz, lai “atpūstos” no uzmanības, nekas nav labāks par melnām lielizmēra brillēm un “kurlu bruņurupuci” ar biksēm.
Tieši šajā krāsā mēs taupām enerģiju. Uzreiz jāsaka, ka melns pats par sevi nav bīstams un nevar izraisīt depresiju, taču tā pastāvīgā klātbūtne visos gadalaikos var par to liecināt.
Dažreiz, aizstājot melnu, zilu, pelēku, jebkuru citu tumšu krāsu ar košākām lietām, jūs varat ievērojami uzmundrināt sevi.
Balts un harmonija.
Baltā krāsa palīdz harmonizēt jūsu stāvokli. Tieši šajā krāsā mēs kļūstam mierīgāki, lēnāki, laipnāki.
Dzeltens un oranžs – prieks
Dzeltenā un oranžā krāsa pievieno prieku. Ja tev pietrūkst šīs sajūtas, esi drosmīgāks, izvēloties krāsu.
Starp citu, gan dzeltenā, gan oranžā īpaši labi iederas ziemā, arī tāpēc, ka tev uzsmaidīs garāmejošie, bet tu uzsmaidīsi viņiem pretī.
Tad kāpēc neizmantot šo iespēju?
Krāsu nozīme, bēšs.
Bēšs, ļoti smalkā un izkliedētā versijā sniedz mājas, mājīguma un komforta sajūtu. Cik jauki reizēm ir ietīties siltā bēšā džemperī, vai ne?
Ja atrodaties mūžīgā skrējienā un dzīvojat režīmā “darbs – mājas”, un ļoti nepietiek laika miegam, šādas krāsas neapzināti palēninās jūsu ātrumu.
Starp citu, instinktīvā līmenī cilvēkus, kuri dod priekšroku šādai krāsu shēmai, mēs uztveram kā ļoti jaukus.
Haki.
Cilvēki, kuru drēbju skapis galvenokārt sastāv no haki, olīvu un smilšu toņiem, noteikti novērtē savu inteliģenci un attīstību.
Viņi ir ļoti praktiski, tāpēc izvēlas lietas, kas nerada traipus. Ja jums ir nepieciešams koncentrēties vai pat uzrakstīt disertāciju, ieskaujiet sevi ar interjeru un apģērbu tieši šādā diapazonā.
Krāsu nozīme, pamudinājums uz darbību.
Apģērba krāsas izvēle turpina stāvokli un noskaņojumu, nevis veido to. Atbilstoši savām vēlmēm varat noteikt, kāda veida vajadzības šobrīd jums ir. Pēc atzinības, romantikas un varbūt miera un aizsardzības.
To, ko jutīsim vienā vai citā krāsu shēmā, mums jau sen ir izlēmusi modes pasaule. Veidojot kolekcijas, modes dizaineri cieši sadarbojas ar psihologiem un zinātniekiem.
Nav noslēpums, ka tas notiek analizējot valstu ekonomisko situāciju un kopējo iedzīvotāju noskaņojumu konkrētā valstī. Tomēr, kāpēc mēs visi jūtamies aizsargāti ietērpti melnā krāsā un priecīgi dzeltenā?
Tāpēc, ka savu modi krāsās izvēlamies pēc sava garastāvokļa, noteiktajā momentā un laikā.
Kas ir ēna?
Labs jautājums, kas pie krāsu apskata tīri iederas. Ēna rodas, ja gaismas stars izplatās taisnā virzienā un tā ceļā atrodas kāds šķērslis. Nebūšu oriģināla ar pretenzijām uz neizprotamā skaidrošanu. Taču domāju, ka par ēnu būtību mums visiem ir liela skaidrība.
Varētu būt nezināšana, kā ēnas izmantot māksliniecisku tēlu veidošanā.
Taču to var labot un kopīgiem spēkiem apskatīsim šo interesanto mākslas veidu. Pieņemsim, mākslinieks ar savām rokām rada ēnas un veido dažādas figūras un tēlus.
Ja tas tiek demonstrēts skatītājiem, to varam saukt par ēnu teātri, ar savu repertuāru un veidotu izrādes sižetu. Ēnu teātris radies Ķīnā. Eiropā tas ilgi nebija populārs, jo sāka veidoties klasiskais leļļu teātris. Apmēram tāds, uz kādu mēs vedam savu mazo paaudzi šodien.
Taču 18. gadu simtā, līdz kino ēras sākumam, ēnu teātris kļuva populārs arī Eiropā. Ēnu teātrī vizuālos tēlus rada ar rokām vai pat ar cilvēka ķermeni.
Netiek smādēti tādi materiāli un figūras, kā no papīra izgriezti vai finiera izzāģēti tēli, kas izrādē tiek biežāk izmantoti.
Ēnu teātris šodien vizuāli var būt diezgan košs un var būt diezgan saturīgs. Ja godīgi, nesapratu kam vairāk no ēnu teātra tiek, bērniem vai pieaugušajiem.
Izrāžu līmenis ir augsts un aizskar dziļi filozofiskus tematus.
Mazas pamācības, kā veido ēnas.
Ēna ir visapkārt, vajag tikai to ieraudzīt!
Labu Dienu!
Man patīk krēmkrāsas, der visur un jebkurā gadalaikā…Ha melnais bērēm!