Stress. Mūsdienu pasaulē stress ir kļuvis par ikdienišķu parādību. Zinātnes pētījumi liecina, ka to periodiski piedzīvo miljoniem cilvēku. Domāju, ka par šādu apgalvojumu tu man pretim nestrīdēsies, jo vienkārši tā tas ir.
Stress, rīcība un situācijas atrisināšana.
Saskaņā ar zinātnes pētījuma datiem, ar nopietnu stresa stāvokli saskaras liels skaits cilvēku. Visliktākais ir tas, ka šāda situācijā cilvēki nonāk pat vairākas reizes mēnesī. Lai tiktu galā ar sarežģītām dzīves situācijām, jums ir jāizmanto efektīvi veidi, kā tikt galā ar stresu.
Alkohols šajā jautājumā nepalīdz, bet tikai pasliktina situāciju. Pret stresu vislabāk palīdz meditācija, pastaigas svaigā gaisā, sports un citas aktivitātes, kas novērš uzmanību no dzīves grūtībām.
Nesen psihologi nosauca vēl vienu vingrinājumu, kas lieliski darbojas pret stresu – tas nav sliktāks par sportu un meditāciju.
Stress, antistresa krāsojamā grāmata.
Birmingemas pilsētas universitātes (Anglija) lietišķās psiholoģijas speciālisti dalījās ar neparastu veidu, kā tikt galā ar stresu. Pēc viņu domām, pēdējo pāris gadu laikā pieaugušo krāsojamās grāmatas ir kļuvušas arvien populārākas cilvēku vidū, kas cīnās ar stresu.
Krāsojot abstraktus zīmējumus, cilvēki koncentrējas uz krāsām un roku kustībām, tādējādi novēršot viņu uzmanību no traucējošām apziņas problēmām un tā mazini trauksmi.
Parasti antistresa krāsojamās grāmatas ir pēc iespējas abstraktākas un tajās ir daudz mazu detaļu. Lai pierādītu krāsojamo grāmatu efektivitāti cīņā pret stresu, zinātnieki veica vairākus eksperimentus.
Zinātniskā pētījuma ietvaros viņi salīdzināja to cilvēku emocionālo stāvokli, kuri praktizēja abstraktu zīmējumu pārdomātu krāsošanu, ar to cilvēku stāvokli, kuri meditēja un nekādā veidā netika galā ar stresu.
Pretstresa krāsojamās lapas palīdz tikt galā ar trauksmi. Iespējams, ka spriedzi palīdz mazināt arī gleznas pēc cipariem, kas nopērkamas daudzos veikalos
Stress, eksperiments.
Pirmajā eksperimentā piedalījās 72 studenti, kuri tika sadalīti divās grupās. Vienai pusei brīvprātīgo tika doti abstrakti zīmējumi un krāsaini zīmuļi, lai tos izkrāsotu.
Turklāt viņiem tika paskaidrots, kā atslābināt ķermeni, koncentrēties uz pašreizējo brīdi un ātri novērst uzmanību no satrauktajām domām.
Otra puse arī izkrāsoja bildes, taču nesaņēma nekādus norādījumus, kā palikt mierīgiem un koncentrēties uz doto uzdevumu.
Rezultātā, studentu grupa, kas krāsoja attēlus, praktizējot apzinātu koncentrāciju uz doto uzdevumu juta nomierinošu efektu, bet otrā grupa neko pozitīvu nepamanīja.
Citā eksperimentā piedalījās 35 skolotāji, kuri tika sadalīti divās grupās. Pirmās grupas skolotāji vienu nedēļu katru dienu praktizēja apdomīgu krāsošanu, savukārt otrās grupas skolotāji neko nedarīja, lai cīnītos pret stresu.
Atkal, pirmās grupas brīvprātīgie bija pārsteigti, ka jutās mazāk stresaini, modrāki un izturīgāki.
Trešajā pētījumā piedalījās 180 cilvēki.
Viena puse dalībnieku koncentrējās uz zīmējumiem, bet otra puse praktizēja meditāciju. Abas grupas jutās mierīgas, tāpēc psihologi secināja, ka apzināta attēlu krāsošana palīdz tikt galā ar stresu ne sliktāk kā meditācija.
Stress, padziļināta prakse.
Pēc psihologu domām, attēlu krāsošana dažādās krāsās palīdz cilvēkiem koncentrēties uz darbību pašreizējā brīdī. Tas, savukārt, palīdz novērst uzmanību no nemierīgām vai pareizāk teikt stresa pilnām domām. Ja tās joprojām iezogas un nav spēka meditēt, cilvēkam ir vieglāk no šādas situācijas pāriet uz zīmēšanu.
Lai sāktu apzinātas zīmēšanas praksi, pirmkārt, jums ir jāatrod klusa vieta, kur jūs neviens un nekas netraucēs. Ir ļoti svarīgi izslēgt viedtālrunī skaņu, lai jūsu praksi netraucētu ienākošie paziņojumi.
Kāds varētu būt zīmējums, apmēram šāds:
Vislabāk, ja zīmējums ir abstrakts un krāsaino zīmuļu skaits ir minimāls. Fakts ir tāds, ja krāsu ir daudz un zīmējumos ir attēlots kaut kas konkrēts, cilvēks domās, ko krāsot un kādā krāsā.
Šāda smadzeņu darbība prakses laikā ir bezjēdzīga, jo galvenais ir koncentrēties uz darbībām un sajust pašreizējo brīdi, netraucējot pagātni un nākotni.
Psihologi atzīmēja, ka arī citām aktivitātēm var būt nomierinoša iedarbība. Piemēram, interesanta galda spēle vai adīšana. Šādu darbību laikā var koncentrēt savu uzmanību uz notiekošo. Ja kas, katrs var izvēlēties sev tīkamu nodarbi un atvairīt sliktas vai galīga stresa uzvedinošas domas.
Ja godīgi, pati pamēģināju krāsot bilžu grāmatu (aizņēmos no bērna), ziniet tas darbojas un palīdz!
Stresa noņemšana.
Pat ja jūs ēdat pareizi, vingrojat un savlaicīgi veicat medicīniskās pārbaudes, jūsu veselība joprojām var tikt apdraudēta. Iemesls tam ir stress.
Stresa noņemšana, tas ir svarīgi!
Hronisks stress izjauc vielmaiņu, ietekmē vairogdziedzera darbību, maina insulīna rezistences līmeni un palielina insulta un sirdslēkmes risku. Taču ir labas ziņas.
Pat tad, ja esi ilgstoši dzīvojis pastāvīgā stresā, daži vienkārši ieradumi var ne tikai pasargāt no stresa negatīvajām sekām, bet arī novērst jau radušās sekas.
Pierakstiet, iegaumējiet un neaizmirstiet atkārtot katru dienu! Pusstundu dienā – un miers, tikai miers!
Vienkārši ieradumi, kas palīdz mazināt stresu
Smejies, vismaz reizi dienā!
Skaties smieklīgus video “Youtube” un “Tik Tok”, ej uz kino komēdijām, lasi smieklīgas grāmatas un “dzen” jokus ar draugiem. Dari to visu, galvenais ir pasmieties.
Pētnieki, salīdzināja asinsspiediena līmeni brīvprātīgiem eksperimenta dalībniekiem. Atklājās, ka tiem dalībniekiem, kuri piedzīvoja stresu un pēc tam skatījās komēdiju, asinsspiediens atgriezās par 35% ātrāk normālos rādījumos.
Stress, elpojiet dziļi.
Jūs varat mazināt stresu dažu minūšu laikā, ja koncentrējaties uz elpošanu. Dziļas lēnas ieelpas un izelpas samazina trauksmes līmeni un asinsspiedienu.
Starp citu, atslābina ķermeni un nomierina. Tajā pašā laikā mēģiniet novirzīt uzmanību no citām domām vai lietām. Atvēliet laiku, kurā jūs vienkārši atpūšaties un iedziļināties savā elpošanā.
Sakārtojiet savu dienu.
Izveidojiet dienas uzdevumu sarakstu un nosakiet prioritātes. Novērtējiet, cik ilgi katrs uzdevums prasīs jūsu laiku. Sadaliet to mazākos posmos, kā arī nosvītrojiet to lietu sarakstu, kurām nav nepieciešams steidzams lēmums.
Galvenais ir neuzņemties pārāk daudz pienākumu, jo šis faktors bieži izraisa pārmērīgu stresa līmeni.
Ikdienā.
Mūsu dzīvē notiek kaut kas labs, taču bieži vien mēs to nepamanām vai uztveram, kā pašsaprotamu.
Konektikutas universitātes pētnieki ( University of Connecticut) atklāja, ka brīvprātīgajiem, kuri savās dienasgrāmatās ik dienas rakstīja labas lietas par savu dzīvi, ir mazāka iespēja saslimt ar sirdslēkmi.
Starp citu, arī viņu asinsspiediens un imūnsistēma bija veselīgāki. Izmēģini arī tu, kas zina, iespējams palīdzēs iztikt bez stresa izjūtām.
Stress un kaķis.
Pētījumi apliecina, ka kaķu un suņu saimnieki mazāk slimo ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, viņu asinsspiediens biežāk ir normas robežās. Arī ikdienas stresa līmenis ir krietni mazāks nekā tiem, kuri spiesti iztikt bez kaķa vai suņa. Vienkārši paglaudi kaķi un stresa simptomi sāks pazust.
Stress un sports.
Fiziskā aktivitāte lieliski mazina stresu, jo tiek atbrīvots endorfīns “prieka hormons”, un uzlabo asinsriti. Tas nenozīmē, ka biežāk jāceļ svaru stienis vai jāskrien maratons. Iegaumē, pat desmit minūšu pastaiga svaigā gaisā palīdzēs nomierināt nervus.
Vienkārši ieradumi, kas palīdz mazināt stresu.
Miegs.
Tas ir tik vienkārši! Astoņas vai deviņas stundas miega palīdz cīnīties ar ikdienas stresu. Turklāt tieši miega laikā tiek ražoti antioksidanti, organisms dziedē bojājumus, atjauno DNS. Arī palielina pret novecošanās enzīma, ko sauc par “telomēru”, aktivitāti.
Pastaigas, vismaz 15 minūtes.
Saules gaisma aktivizē organisma dabiskos diennakts ritmus, stimulē D vitamīna ražošanu un atbrīvo savienojumus, kas palīdz pazemināt asinsspiedienu. Pietiek 15 minūtes pastaigām saulē, lai ievērojami samazinātu ikdienas stresa līmeni.
Stress un rokdarbi.
Adīšana, izšūšana – šīs nodarbes var būt lielisks veids, kā tikt galā ar stresu un depresiju.
Nesen veikts pētījums atklāja, ka stunda adīšanas ir tikpat relaksējoša, kā jogas sesija. Izvēlies sev tīkamu hobiju, velti tam laiku ar skaidru motivējošu domu galvā!
Sazināties.
Sociālie sakari un saziņa ar tuviniekiem ir burtiski svarīgi mūsu veselībai. Vientulība ir faktors, kas ievērojami palielina depresijas un sirds slimību risku.
Kopīgas pusdienas un tēja, sportošana, dejošana un rokdarbi, pastaigas – tas viss palīdz mazināt stresu. Uzlabo veselību un rezultātā pagarina mūžu.
Stresa noņemšana, atkārtosim un iegaumēsim!
Stress cilvēkam rodas daudzu faktoru ietekmē, un tas var būt individuāls katram cilvēkam. Tomēr ir daži bieži sastopami stresa cēloņi.
- Piemēram, liels darba apjoms, termiņi un sarežģīti uzdevumi var izraisīt stresu.
- Personīgi sarežģījumi.
- Ģimenes problēmas, attiecību sarežģītība vai citas personiskas grūtības var veicināt stresu.
- Finansiālie apstākļi.
- Naudas problēmas un finansiālais spiediens var izraisīt nopietnu stresu.
- Vides faktori.
- Lielas pilsētas, piesārņota vide, troksnis un citi vides faktori var ietekmēt stresa līmeni.
- Veselības problēmas.
Sliktas veselības stāvoklis vai slimība var būt stresa avots. Kad runa ir par stresa novēršanu un veselības problēmu mazināšanu, došu īsus ieteikumus.
Stresa noņemšana, relaksācijas tehniskas.
Izmēģiniet elpošanas vingrinājumus, meditāciju, vai dziedinošas tehnikas, lai mazinātu fizioloģisko stresu. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz samazināt stresa hormonu līmeni un uzlabot kopējo garastāvokli.
Izveidojiet reālistiskus mērķus un plānus, lai mazinātu termiņu spiedienu. Izvairieties no pārmērīgas darba slodzes. Dalieties ar citiem par savām emocijām un grūtībām, meklējot atbalstu no draugiem, ģimenes vai profesionāliem speciālistiem.
- Pietiekams miegs.
- Regulārs un pietiekams miegs ir būtisks stresa mazināšanas faktors.
- Uzturs.
- Veselīgs uzturs var palīdzēt uzturēt emocionālo un fizisko līdzsvaru.
- Smiekli.
- Smiekli ir laba stresa mazināšanas metode, sajūtot prieku un atvieglojumu.
Svarīgi ir saprast, ka stresa novēršana ir individuāls process, un katrai personai var būt savas efektīvas metodes. Ir svarīgi atrast savu garīgo līdzsvaru un pievērst uzmanību gan fiziskajai, gan emocionālajai labklājībai.