Latvijas ābols ir ne vien garšīgs un sulīgs, bet arī viens no vērtīgākajiem un pieejamākajiem našķiem gan maziem, gan lieliem.
Šis latviskais dārza auglis ir bagāts ar organismam vitāli svarīgām vielām, un tas ir sastopams praktiski ikvienā mājā.
Tomēr, vai esam patiesi aizdomājušies, kā tieši ābols ietekmē mūsu ķermeni un labsajūtu? Iedziļināsimies ābola pārsteidzošajās spējās.
Latvijas ābols un tā brīnumainās īpašības.
Ābols noteikti ir produkts, kuru bez vilcināšanās var iekļaut savā ikdienas uzturā. Mūsdienu zinātne ir guvusi pārliecinošus pierādījumus tam, ka bioloģiski aktīvās vielas, kas koncentrētas tieši ābolu mīkstumā un mizā, var būtiski uzlabot cilvēka veselību un kalpot par lielisku profilakses līdzekli.
Vitamīni un minerālvielas.
Maza, bet spēcīga “aptieciņa”.
Āboli ir izcils C vitamīna avots, kas spēj nodrošināt apmēram 10% no ieteicamās diennakts devas 100 g produkta. C vitamīns ir vitāli svarīgs imunitātei un, kopā ar PP vitamīnu (niacīnu), piedalās asinsvadu sieniņu stiprināšanā, padarot tās elastīgākas un noturīgākas.
Mazākos daudzumos ābols satur arī citas vērtīgas vielas:
• B grupas vitamīni (B1, B5, B6) – iesaistīti olbaltumvielu sintēzē un nervu sistēmas normālā darbībā.
• K1 vitamīns – ietekmē K2 vitamīna sintēzi zarnās. Savukārt K2 vitamīns ir nepieciešams, lai kalcijs tiktu pareizi iekļauts kaulaudu sastāvā, tādējādi stiprinot kaulus.
Runājot par minerālvielām, āboli izceļas ar augstu kālija saturu. Kālijs ir svarīgs intracelulārais jons, kas nodrošina nervu impulsu pārnešanu muskuļu, tostarp sirds muskuļa, šūnās, kā arī ir nepieciešams normālai zarnu darbībai un šķidruma balansa uzturēšanai organismā.
Ābolos ir arī mazāki, bet ne mazāk svarīgi mikroelementi:
• Kobalts – iesaistīts vielmaiņas procesos.
• Varš – piedalās asinsrades procesos (hematopoēzē), aizsargā ķermeni no brīvajiem radikāļiem un ir nepieciešams sieviešu reproduktīvās sistēmas veselībai.
• Mangāns – spēlē nozīmīgu lomu kaulu matricas un saistaudu veidošanā.
• Silīcijs – veicina kolagēna sintēzi un uzlabo zarnu darbību.
• Hroms – regulē ogļhidrātu vielmaiņu.
Ābols kā spēcīgs antioksidants.
Vēža profilakses līdzeklis.
Āboli ir bagāti ar bioloģiski aktīvām fitoķīmiskām vielām, piemēram, polifenoliem, augu sterīniem (fitosterīniem), triterpēniem un organiskajām skābēm.
Antioksidācija un šūnu aizsardzība.
Šīs vielas, tostarp arī C vitamīns, ir spēcīgi antioksidanti. Tas nozīmē, ka tās palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa un brīvo radikāļu negatīvās ietekmes, tādējādi mazinot iekaisumu, aterosklerozes un kanceroģenēzes risku.
Vēža profilakse un šķiedrvielu loma.
Triterpēniem piemīt ne tikai antioksidanta iedarbība, bet arī ievērojams pretvēža potenciāls. Tie tiek aktīvi pētīti onkoloģijā kā potenciāli profilaktiski līdzekļi. Turklāt fitosterīni var palīdzēt plakanšūnu ādas vēža un dzemdes kakla vēža profilaksē.
Āboli ir izcils šķiedrvielu avots, kas satur gan šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedras.
• Šķīstošās šķiedras (piemēram, pektīns) absorbē ūdeni un veido želejveida masu, kas spēj saistīt toksiskas vielas – smagos metālus, radioaktīvās vielas, lieko cukuru un holesterīnu – un izvadīt tās no organisma.
• Ābolu pektīns kopā ar citām bioloģiski aktīvām vielām iesaistās zarnu vēža profilaksē. Pētījumi rāda, ka regulāra, pat viena ābola apēšana dienā, var samazināt kolorektālā vēža risku par 50%. Tas ir īpaši svarīgi, jo resnās zarnas vēzis ir otra biežākā onkoloģiskā slimība Latvijā.
Ābols skaistumam, sportam un gremošanas sistēmai.
Ābola ietekme sniedzas tālāk par iekšējo veselību, ietekmējot arī ārieni un fizisko formu.
Muskuļi, āda un novecošanās.
Ābolos atrodamajam triterpēnam – ursolskābei – piemīt nozīmīga anaboliskā iedarbība uz skeleta muskuļiem. Tas ir būtiski gan sporta efektivitātes uzlabošanai, gan priekšlaicīgas novecošanās novēršanai.
Fitosterīni un C vitamīns rūpējas par ādas veselību:
• Fitosterīni paātrina brūču dzīšanu, uzlabo asinsriti kapilāros un palīdz saglabāt ādas hidratāciju, mīkstumu un elastību.
• C vitamīns veicina kolagēna sintēzi, kas ir pamata proteīns veselīgai ādai, matiem, nagiem un kauliem.
Zobu veselība un mutes dobums.
Ābolu košļāšana, pateicoties tajos esošajām šķiedrvielām, darbojas kā dabisks zobu tīrītājs, palīdzot attīrīt zobus no aplikuma un samazināt baktēriju daudzumu. Turklāt fitosterīni veicina mutes čūlu dzīšanu un palīdz periodontīta ārstēšanā.
Ēstgribas samazināšana un diētas atbalsts.
Nešķīstošās diētiskās šķiedras kuņģa-zarnu traktā uzbriest, veidojot apjomīgu masu, kas sniedz ātru un ilgstošu sāta sajūtu, pasargājot no pārēšanās.
Papildus tam, hroms stimulē insulīna darbību, regulē ogļhidrātu vielmaiņu un samazina tieksmi pēc saldumiem, padarot ābolu par izcilu sabiedroto svara regulēšanā.
Gremošanas trakta un aknu atbalsts.
Diētiskās šķiedras ne tikai veicina sāta sajūtu, bet arī stimulē peristaltiku (zarnu kustību). Tās darbojas kā prebiotikas vielas, kas veicina labvēlīgās zarnu mikrobiotas vairošanos, kas ir vitāli svarīga visam organismam.
Polifenoliem piemīt arī hepatoprotektīvs efekts, kas nozīmē, ka tie spēj aizsargāt aknas un nomāc aknu steatozi (aptaukošanos), kas ir bieža parādība mūsdienu sabiedrībā. Polifenoli arī aizsargā kuņģa un zarnu gļotādu no iekaisumiem, piemīt antibakteriālas īpašības un palielina jutību pret insulīnu.
Ābols un sirds, asinsvadu un smadzeņu veselība.
Viens ābols dienā var kļūt par jūsu sirds un smadzeņu labāko draugu.
Sirds un asinsvadu slimību profilakse.
Izpētīts, ka, apēdot vien 150 gramus ābola dienā, jūs būtiski samazināt sirds un asinsvadu slimību risku. Ābols palīdz sasniegt šo efektu, pateicoties:
• Asinsspiediena pazemināšanai.
• Kopējā un “sliktā” (ZBL) holesterīna līmeņa samazināšanai.
• Iekaisuma mazināšanai.
• Asinsvadu endotēlija (iekšējās sieniņas) darbības uzlabošanai.
Neirodeģeneratīvo slimību profilakse.
Antocianīniem, kas galvenokārt koncentrēti ābolu mizās (īpaši sarkanajās šķirnēs), ir svarīga loma ar oksidatīvo stresu saistīto neirodeģeneratīvo slimību, piemēram, demences, profilaksē, aizsargājot smadzeņu šūnas.
Diabēta riska samazināšana.
Pateicoties augstam kvercetīna daudzumam, ābolu lietošana uzturā var samazināt diabēta risku. Ābolos esošie fenola savienojumi pozitīvi ietekmē insulīna sintēzi, stabilizē glikozes līmeni asinīs un, izmantojot zarnās ražotos hormonus, samazina glikozes uzsūkšanos. Pētījumi liecina, ka ābolu ēšana samazina 2. tipa diabēta risku par 18%.
Gala vārdi.
Viena vai vairāku ābolu iekļaušana ikdienas ēdienkartē ir vienkāršs un garšīgs veids, kā novērst daudzas slimības, saglabāt jauneklīgu ādu, uzlabot gremošanas sistēmas darbību un uzturēt labu garastāvokli un vispārējo pašsajūtu.
Ņemot vērā ābola plašo labvēlīgo ietekmi uz organismu, atbilde uz jautājumu, kā ābols ietekmē manu ķermeni, ir pārliecinoša: pozitīvi un visaptveroši!
Lieliska diena, lai apēstu kādu sulīgu ābolīti! Kāda ir jūsu mīļākā ābolu šķirne?
Labu Dienu!
