Lielpilsētas bieži vien jokodamies saucam par namu džungļiem, taču mēs pat nenojaušam, cik patiesa patiesībā ir šī frāze. Ik uz soļa tevi ieskauj betona un stikla augstceltnes, kas sniedzas pret debesīm kā milzu koki, un nepārtrauktais satiksmes troksnis, kas atgādina džungļu dzīvnieku rēkšanu.
Tā ir vide, kas nekad nemierinās, kas nepārtraukti kustas un mainās. Pie šī pastāvīgā fona var pierast – un, ja tu dzīvo lielpilsētā, visticamāk, tu jau esi to izdarījis. Vismaz es tā ceru, citādi šī nav vieta, kur tu vēlētos dzīvot ilglaicīgi, jo pastāvīgs diskomforts var ātri vien iztukšot.
Lielpilsētas, viela pārdomām.
Nav noslēpums, ka dažās pasaules lielākajās metropolēs gaisa piesārņojums ir sasniedzis kritisku līmeni. Smogs un izplūdes gāzes nereti spiež iedzīvotājus iziet uz ielas vienīgi ar aizsargmaskām.
Ja domā, ka šis ir pārspīlējums un ka “sabiezinu lielpilsētu krāsas”, tad zini, ka smogs ir ikdiena daudzās pilsētās Indijā, Ķīnā un diemžēl pat Eiropā.
Tīrs gaiss kļūst par luksusa preci, un tas ir viens no pirmajiem atgādinājumiem par to, ka dzīve lielpilsētā prasa apzinātas izvēles un rūpes par sevi. Taču gaisa piesārņojums ir tikai viens no daudzajiem izaicinājumiem.
Nepārtrauktais troksnis, cilvēku pūļi, ierobežotās zaļās zonas un pastāvīgais steigas sajūta, tas viss kopā rada unikālu vidi, kas var būt gan iedvesmojoša, gan iztukšojoša.
Lielpilsēta, tās trakulīgais ritms un pastāvīgā dinamika bieži liek aizmirst par to, kas patiesībā ir harmonija un miers. Darba apjoms aug, termiņi spiež, un stress un pārslodze kļūst par ikdienas praksi, gandrīz par normu.
Tavā prātā iezogas šaubas, un arvien uzmācīgāk parādās jautājumi: Kā neļaut šai metropolei uzsūkt manas emocijas un izjaukt manu iekšējo līdzsvaru? Kā saglabāt mieru haosā?
Kā atrast laiku sev, kad šķiet, ka katra minūte ir saplānota?
Par to tad arī pastāstīšu plašāk. Meditācija, regulāri fiziski vingrinājumi un savlaicīga, kvalitatīva atpūta, tās ir diezgan acīmredzamas un bieži dzirdētas atbildes. Tomēr realitāte ir tāda, ka pat vienu no šīm darbībām reizēm ir ārkārtīgi grūti iekļaut saspringtajā ikdienas rutīnā.
Darbdienas beigās, darbā esi atstājis gandrīz visus savus spēkus, enerģijas rezerves ir izsmeltas. Tu atgriezies mājās un vienīgais, ko vēlies, ir nolaisties uz muguras, protams, uz sava mīļā dīvāniņa, kas tik lieliski, it kā nejauši, novietots tieši pretī televizoram.
Galu galā, tev ir tik daudz rūpju!
Jāuzkrāj nauda atvaļinājumam (ja vispār tam atliek laiks), jāatmaksā hipotēkas un dažādi kredīti, jāsagatavo vakariņas visai ģimenei (lai gan, ja godīgi, bieži vien ēdiena pasūtīšana šķiet vienkāršāks risinājums), un neaizmirsti vēl pastaigāties ar suni!
Nu labi, pieņemsim, ka suņa pastaiga šoreiz ir vīra pārziņā, bet tas nemazina kopējo pienākumu lavīnu. Lielpilsēta nāk komplektā ar lielām un mazām nepatikšanām, bet arī ar neizmērojamām iespējām. Māksla ir iemācīties orientēties šajā vidē, saglabājot sevi.
Pienācis brīdis sniegt tev dažus praktiskus padomus, cik viegli ir (vai vismaz kļūst vieglāk) atpūsties un saglabāt līdzsvaru šajā trakulīgajā dzīves ritmā.
Vienkāršība, kas atjauno.
Kad tu lielāko dienas daļu pavadi sēžot pie rakstāmgalda birojā vai braucot automašīnā pa pilsētas ielām, tavs ķermenis atrodas nedabiskā pozā. Šī pozīcija bieži vien neiesaista un nenostiprina tos svarīgos muguras un kodola muskuļus, kas mūs atbalsta, uztur pareizu stāju un palīdz justies enerģiskiem.
Mūsu senči tūkstošiem gadu pavadīja tupus vai sēžot uz zemes, kas dabiski stiprināja ķermeni.
Kad mēs pēc ilgas sēdēšanas pieceļamies, mūsu mugura joprojām ir atvieglota vai pat saspringta nepareizajā veidā. Šādas krasas stāvokļa izmaiņas un ilgstoša nepareiza slodze kaitē gan kauliem, gan muskuļiem, veicinot sāpes un diskomfortu.
Tāpēc, kad vien iespējams un apstākļi to atļauj, mēģini sēdēt uz zemes vai grīdas. Tas var būt mājās, parkā uz pleda vai pat biroja telpā, ja ir piemērota vieta un nebaidies lauzt stereotipus.
Sēdēšana uz grīdas dažādās pozās (sakrustotām kājām, ceļos, ar izstieptām kājām) palīdz stiprināt ķermeņa kodolu, uzlabo gūžu un muguras lejasdaļas elastību, kā arī veicina labāku stāju.
Turklāt, sēžot zemāk, tu dabiskāk sajūti savu ķermeņa svaru un līdzsvaru, kas var palīdzēt nomierināties gan fiziski, gan garīgi. Tā ir vienkārša prakse, kas atgādina par ķermeņa dabisko kustību un stāju.
Ienes dabu, strādājiet ārā!
Pilnīgi bez jokiem! Šis padoms, protams, nav piemērots ikvienam darbam vai jebkurā gadalaikā. Tomēr, mēģini pavadīt pēc iespējas vairāk sava brīvā laika svaigā gaisā. Lielpilsēta, protams, nav Alpu kalnu virsotnes ar kristāldzidru gaisu, taču arī pilsētā ir iespējams atrast zaļas oāzes.
Parki, skvēri, upes krasti, pat koki apstādītas ielas, tās visas ir vietas, kur vari ieelpot dziļāk un sajust dabas tuvumu. Pat īslaicīga laika pavadīšana ārpus darba telpām vai mājas telpām svaigā gaisā aktivizē lielāko daļu smadzeņu zonu, kas atbild par enerģiju un labsajūtu.
Dabas klātbūtne (pat pilsētvidē) samazina stresa līmeni, uzlabo garastāvokli un veicina radošumu. Tas noderēs un kļūs par papildu spēka elpu tieši tev, un to noteikti jutīs arī tev apkārtesošie cilvēki, kā kolēģi, ģimene, draugi.
Mēģini pārcelt savu pusdienu pārtraukumu uz tuvāko parku, iziet nelielā pastaigā pēc darba vai rīta kafiju izdzert uz balkona vai āra kafejnīcā. Jebkura iespēja nonākt ārā ir jāizmanto.
Kustība ir dzīve, kustības plūsma.
Nepārtraukti sēdēt vienā pozā stundām ilgi ir ārkārtīgi kaitīgi. Neaizmirsti ik pa laikam ieturēt pauzi un nedaudz izkustēties – izstaipīties, veikt dažus vieglus vingrinājumus, vai vienkārši pastaigāties pa biroju vai ārpus tā. Ideāli, ja vari iziet nelielā pastaigā ārā.
Turklāt, ņemot vērā mūsdienu darba elastību, dažus darbus patiešām var paveikt sēžot parkā, kafejnīcas terasē vai principā jebkur dabā. Ja esi vērtīgs darbinieks, iespējams, vari runāt ar darba devēju par šādām iespējām.
Pat lielākā pilsētā vari atrast iespēju to izdarīt. Sarunā darba tikšanos ārpus darba vietas, piemēram, biroja ēkas tuvumā, parkā vai citā neformālā vidē. Šādas “kustīgās” tikšanās var būt ārkārtīgi produktīvas, tu ne tikai turpināsi strādāt un risināt darba jautājumus, bet arī sadedzināsi kalorijas, uzlādēsies ar svaigu gaisu un jaunu enerģiju, un sarunas atmosfēra var kļūt brīvāka un radošāka.
Degviela ķermenim un prātam.
Būsi pārsteigts, bet liels enerģijas daudzums tiek patērēts ne tikai fiziskām aktivitātēm un domāšanai, bet arī ēšanai, īpaši smagas, grūti sagremojamas pārtikas pārstrādei. Mēs pieliekam ievērojamas pūles, lai sakošļātu, sagremotu un asimilētu barības vielas. Šādas “smagas” maltītes var negatīvi ietekmēt gan gremošanu (radot smaguma sajūtu un lēnumu), gan apziņu (liekot justies miegainam un mazāk koncentrētam).
Lielpilsētas ātrajā ritmā ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību tam, ko un kā ēdam. Ja ir iespēja sasmalcināt ēdienu, padarot to vieglāk sagremojamu (piemēram, izmantojot blenderi zupām vai smūtijiem, sasmalcinot dārzeņus vai augļus), noteikti to dari.
Vai arī biežāk iekļauj savā ēdienkartē zupas, krēmzupas, smūtijus un citus “šķidros” vai pusšķidros ēdienus. Tie sniedz nepieciešamās barības vielas, bet prasa mazāk enerģijas gremošanai, atstājot vairāk enerģijas citiem uzdevumiem un palīdzot saglabāt mundrumu.
Tāpat neaizmirsti par pietiekamu šķidruma uzņemšanu – dehidratācija ir viens no biežākajiem noguruma un koncentrēšanās grūtību iemesliem. Dzer ūdeni visas dienas garumā.
Atrodi savu oāzi, klusējiet.
Lielpilsēta pēc savas būtības nozīmē pūļus, pastāvīgu troksni un nepārtrauktu saziņu ar cilvēkiem – darbā, sabiedriskajā transportā, veikalos, uz ielas. Šajā pastāvīgajā ārējo stimulu plūsmā var būt grūti sadzirdēt savas domas un izprast savas patiesās vajadzības. Šīs prakses mērķis – biežāk apzināti meklēt klusumu – ir nodrošināt, ka Tev beidzot ir laiks pašam sev.
Mēģini katru dienu atrast kaut nelielu brīdi (pat 15-30 minūtes), kad esi viens, netraucēts un atslēdzies no ārpasaules informācijas plūsmas. Tas nenozīmē, ka tev būtu jāsēž četrās sienās tumšā istabā.
Vari klusumā pastaigāties, sēdēt parkā, baudīt rīta kafiju pie atvērta loga, vienkārši klusumā pabūt ar sevi. Galvenais ir apzināti attālināties no runāšanas, klausīšanās (izņemot dabas skaņas, ja esi ārā), skatīšanās ekrānos vai jebkādas citas saziņas ar ārpasauli. Lielpilsētas iedzīvotājam klusums var būt jauna un nepieciešama pieredze.
Tu noteikti pamanīsi, kā tev parādīsies brīvs laiks pārdomām, pašrefleksijai, varbūt viegliem vingrojumiem, pašiedvesmai, mieram un garīgai atpūtai. Šis laiks “bez trokšņa” ļauj atjaunoties, sakārtot domas, mazināt stresu un labāk sajust savas sajūtas un vajadzības. Tā ir iespēja iepazīt sevi no jauna un nostiprināt savu iekšējo pasauli, kas ir vitāli svarīgi, lai neizdegtu lielpilsētas intensīvajā ritmā.
Atrodi Balansu, nevis izvairies.
Tas, kas patiešām ieslēdz tavu izdzīvošanas instinktu un liek tev justies dzīvam lielpilsētā, nav vienīgi nepārtraukts miers un harmonija. Reizēm ir nepieciešams apzināti atstāt vēlmi pēc absolūta līdzsvara mājās un doties ārā, lai meklētu jaunas pieredzes, izaicinājumus un aktivitāšu maiņu.
Tieši šīs situācijas, kas var radīt nelielu diskomfortu vai izkāpšanu no ierastās komforta zonas, liek mums justies patiešām dzīviem. Iespējams, tā ir jauna nodarbe, ko izmēģini, neparasts pasākums, ko apmeklē, vai vienkārši jauns maršruts, pa kuru dodies mājup.
Mūsdienu pasaule strauji virzās digitalizācijas un automatizācijas virzienā, un reizēm šķiet, ka drīz nonāksim “robotu verdzībā”, kur rutīna un paredzamība nomāks spontanitāti un cilvēciskumu. Tāpēc nepalaid garām iespēju sajusties, kā dzīva, unikāla un neatkārtojama personība tieši sev.
Jā, sev, savai personībai, savām sajūtām, savām vēlmēm un savām reakcijām. Identiskas kopijas nav un nevar būt.
Tu esi unikāls.
Lielpilsētas vide, lai arī cik izaicinoša tā būtu, piedāvā neskaitāmas iespējas sevi iepazīt, attīstīt un pilnveidot. Tā ir kā milzīgs spoguļu labirints, kurā vari redzēt dažādas savas šķautnes. Māksla ir iemācīties izmantot šīs iespējas, nevis ļauties tām sevi pārmākt.
Praktiski soļi ceļā uz līdzsvaru lielpilsētā:
1. Plāno laiku sev: Iekļauj savā dienasgrāmatā laiku atpūtai, fiziskām aktivitātēm un hobijiem tieši tāpat, kā plāno darba tikšanās. Padari to par prioritāti.
2. Nosaki robežas: Iemācies teikt “nē” papildu pienākumiem, ja jūti, ka tas apdraud tavu labsajūtu. Nosaki skaidras robežas starp darbu un brīvo laiku.
3. Atrodi savas “zaļās oāzes”: Izpēti pilsētas parkus, dārzus, skvērus un citas vietas, kur vari nonākt tuvāk dabai. Apmeklē tās regulāri.
4. Kusties apzināti: Izmanto katru iespēju izkustēties, kāp pa kāpnēm liftu vietā, izkāp no sabiedriskā transporta pāris pieturas ātrāk un ej kājām, staipies un veic vieglus vingrinājumus dienas laikā.
5. Ēd apzināti: Pievērs uzmanību tam, ko ēd un kā tas liek tev justies. Dod priekšroku vieglāk sagremojamai pārtikai un neaizmirsti par ūdeni.
6. Meklē klusumu: Apzināti velti laiku, lai pabūtu klusumā un vienatnē ar savām domām. Tas var būt mājās, bibliotēkā, klusā parkā vai jebkur citur, kur jūties mierīgi.
7. Sazinieties: Lai arī lielpilsēta ir pilna cilvēku, var justies vientuļi. Uzturi attiecības ar draugiem un ģimeni, pievienojies interešu grupām vai brīvprātīgo kustībām. Cilvēku atbalsts ir nenovērtējams.
8. Atrodi skaistumu: Mācies pamanīt un novērtēt skaistumu lielpilsētā, arhitektūras detaļas, ielu mākslu, saulrietus starp ēkām, parku krāsas.
9. Izmanto pilsētas resursus: Lielpilsētas piedāvā plašas iespējas, sporta zāles, jogas studijas, meditācijas centrus, kultūras pasākumus, izglītības iespējas. Izmanto tās sava labuma gūšanai.
10. Pieņem nepilnību: Lielpilsēta nav ideāla, un tu arī neesi. Pieņem to. Reizēm būs grūti, reizēm jutīsies noguris vai pārņemts. Tas ir normāli. Galvenais ir turpināt meklēt savu līdzsvaru un mācīties no katras pieredzes.
Dzīve lielpilsētā ir nepārtraukts izaicinājums un vienlaikus milzīga iespēja. Tā var būt iztukšojoša, ja ļauj tās ritmam tevi aizraut bez apstājas. Taču tā var būt arī neticami bagātinoša un iedvesmojoša, ja apzināti veido savu dzīvi un rūpējies par savu fizisko un garīgo labsajūtu.
Atceries, tu esi neaizvietojams. Rūpējies par sevi, meklē savu harmoniju haosā un izbaudi ceļu.
Labu Dienu!
