Nauda. Iespējams, ikviens no mums vismaz reizi ir fantazējis par to, cik lieliski būtu pamosties, ieskatīties telefonā un konstatēt, ka bankas kontā maģiski parādījusies prāva naudas summa.
Un tas viss bez nepieciešamības doties uz biroju, bez priekšnieka un bez stresa! Tā skan kā pasaka par vieglu peļņu, taču pastāv cilvēki, kuriem šis scenārijs nav tikai sapnis, bet realitāte.
Viņiem patiešām ir izdevies nopelnīt, burtiski neko nedarot. Šie stāsti apliecina, ka pasaulē reizēm notiek pārsteidzošas lietas un, ka pasīvie ienākumi vai atlīdzība par neaktivitāti var pieņemt ļoti neparastas formas.
Nauda par bezdarbību slimnīcā.
Birokrātijas dāvana.
Amerikas Savienoto Valstu Ņūdžersijas štatā notika kāds gadījums, ko citādi kā par “oficiāli apmaksātu slinkumu” nosaukt ir grūti. Kāds veco ļaužu nams, kurā mitinājās vairāk nekā 200 sirmgalvju, tika slēgts, un personālam vajadzēja saņemt atlaišanas pabalstu.
Taču desmitiem darbinieku turpināja katru dienu ierasties “darbā”, lai gan viņiem nebija, ko darīt. Viņi pavadīja laiku, skatoties televizoru un spēlējot kārtis, turklāt par to saņēma pilnu atalgojumu.
Šī absurda situācija radās birokrātisko normu dēļ. Saskaņā ar Ņūdžersijas štata likumiem, valsts iestāžu darbiniekiem, kuru darbavieta tiek slēgta, ir tiesības saņemt atalgojumu, kamēr viņi meklē jaunu darba vietu.
Tā kā iestādes slēgšanas process ieilga, valsts amatpersonas pagarināja šo periodu, un darbinieki gandrīz piecus mēnešus saņēma algu par to, ka viņi vienkārši pavadīja laiku.
Šis stāsts lieliski ilustrē to, kā sarežģīta birokrātija reizēm var radīt neticamas “labas veiksmes” iespējas individuāliem cilvēkiem, lai gan kopumā tas nav efektīvs valsts līdzekļu izlietojums.
Kur maksā par kvalitatīvu miegu?
Zinātnes pienesums.
Naudu ir iespējams saņemt pat guļot! Visā pasaulē zinātnieki pēta, kas notiek ar mūsu smadzenēm un ķermeni, kad mēs guļam, un šim nolūkam viņiem ir nepieciešami brīvprātīgie.
Dalībnieku uzdevums ir gaužām vienkāršs: apgulties, iemigt un netraucēt zinātnes darbam. Šajā laikā speciālisti ar sensoru un medicīnas aparatūras palīdzību fiksē smadzeņu aktivitāti, acu kustības, sirdsdarbību un citus fizioloģiskos rādītājus.
Atlīdzība par šāda veida “miega darbu” var būt visai ievērojama. Piemēram, kāda amerikāniete nopelnīja aptuveni 12 tūkstošus ASV dolāru tikai par 11 naktīm, kas pavadītas laboratorijā.
Tiesa gan, par pilnvērtīgu atpūtu to nosaukt ir grūti jo viņas galvai tika pievienoti elektrodi, uzstādītas sistēmas temperatūras mērīšanai un, iespējams, arī nelielas perifērās ierīces.
Šis piemērs atgādina, ka zinātne ir gatava dāsni atalgot par datu iegūšanu, pat ja tas prasa gulēšanu, taču tas uzsver arī to, ka šāda “pasīva” dalība eksperimentā prasa zināmu diskomforta līmeni un apņemšanos.
Zinātnisko pētījumu mērķis ir labāk izprast miega traucējumus, piemēram, bezmiegu vai narkolepsiju, lai radītu jaunas un efektīvas ārstēšanas metodes, tāpēc dalībnieku ieguldījums ir būtisks.
Nauda par garlaicību.
Neparastais 50. gadu eksperiments,
Nesenā pagātnē zinātnieki nolēma noskaidrot, kas notiek ar cilvēku, kad viņš izjūt akūtu garlaicību. Šim nolūkam tika veikts neparasts eksperiments: koledžas studentus ievietoja mazās, izolētās istabās, kurās viņiem bija jāpavada 24 stundas diennaktī bez jebkādām izklaidēm un bez iespējas komunicēt.
Viņiem bija atļauts tikai ēst, gulēt un apmeklēt tualeti. Šī neparastā neaktivitātes pieredze sniedza vērtīgu ieskatu cilvēka prāta darbībā.
Rezultāti izrādījās pārsteidzoši.
. Sākumā dalībnieki atcerējās studiju vielu un savas personīgās lietas, taču drīz vien domas sāka jukt un iestājās pilnīgs tukšuma sajūta. Daži pat sāka redzēt halucinācijas sākot no vienkāršiem gaismas plankumiem un beidzot ar veselām, sarežģītām ainām.
Par katru šādu “garlaicības pārbaudījuma” dienu studentiem maksāja 20 ASV dolārus, kas mūsdienās būtu pielīdzināms aptuveni 200 dolāriem.
Tātad, var teikt, ka viņiem patiešām samaksāja par to, lai viņiem būtu garlaicīgi. Šis vēsturiskais pētījums kalpo kā atgādinājums par to, cik ļoti cilvēka prāts alkst stimulācijas un kā tās trūkums var radīt neticamus, pat halucinogēnus efektus.
Nauda par gulēšanu gultā.
NASA eksperimenti kosmonautiem.
Jau daudzus gadus NASA veic eksperimentus, lai saprastu, kā ilgstoša bezdarbība ietekmē cilvēka organismu, jo astronautiem nākas pavadīt nedēļas vai pat mēnešus bezsvara stāvoklī, bez ierastās fiziskās aktivitātes slodzes.
Šim nolūkam aģentūra pieņem darbā brīvprātīgos, kuriem ir jādara… nekas cits kā vienkārši jāguļ. Dalībniekiem ir stingri aizliegts celties no gultas pat maltīšu laikā vai lai apmeklētu dušu. Gulta bieži vien tiek nedaudz noliekta ar galvgalvi uz leju, lai imitētu asinsspiediena izmaiņas, kas notiek bezsvara apstākļos.
Par šādu “guļus darbu” maksā ļoti dāsni. Piemēram, NASA Francijas filiālē 2017. gadā tika veikts eksperiments, kurā dalībnieki divus mēnešus necēlās no gultas un par to katrs saņēma aptuveni 17 tūkstošus ASV dolāru.
Šie eksperimenti ir vitāli svarīgi, lai izstrādātu efektīvas pretpasākumus (piemēram, īpašus vingrinājumus vai diētas) kaulu masas zudumam, muskuļu atrofijai un sirds-asinsvadu sistēmas pārmaiņām, kas rodas ilgstošos kosmosa lidojumos.
Dalībnieki ar savu inaktivitāti burtiski palīdz sagatavot cilvēci lidojumiem uz Marsu un citiem ilgiem kosmiskiem ceļojumiem.
Peļņa, stāvot rindā.
Birokrātijas sekas Itālijā.
Dažās valstīs ir iespējams nopelnīt, vienkārši stāvot rindā. Itālijā sarežģītās birokrātijas dēļ iedzīvotāji vidēji gadā pavada aptuveni 400 stundas, gaidot uzņemšanu pie speciālistiem vai valsts iestādēs.
Lai ietaupītu savu laiku, ir parādījušies cilvēki, kas par noteiktu samaksu ieņem rindu un vienkārši stāv, lasot grāmatas vai skatoties viedtālrunī. Šo profesiju dēvē par faceri jeb “rīcības cilvēks” vai “rindas stāvētājs”.
Šis neparastais peļņas veids ir spilgts piemērs tam, kā ekonomika un pieprasījums var radīt risinājumus pat viss neefektīvākajām sistēmām. Lai gan no malas tas izskatās smieklīgi, tas atspoguļo to, cik liels ir pieprasījums pēc laika bagātības, ko daudzi ir gatavi pirkt.
Šis pakalpojums, ko sniedz faceri, ļauj citiem iedzīvotājiem iegūt savu laiku atpakaļ, pārvēršot neproduktīvu gaidīšanu (stāvēšanu rindā) par apmaksātu brīvo laiku (kamēr kāds cits stāv viņu vietā).
Tā ir interesanta niša, kas pierāda, ka pat šķietami bezjēdzīgas darbības var kļūt par ienākumu avotu, ja vien tām ir pietiekams pieprasījums.
Šie piemēri skaidri parāda, ka dažos gadījumos naudas pelnīšana “neko nedarot” ir pilnīgi reāla, lai gan bieži vien tas notiek ļoti specifiskos, ar zinātni vai birokrātiju saistītos apstākļos.
Tomēr, ja runā par patiešām pasīviem ienākumiem, kas nav tieši saistīti ar fizisku bezdarbību, tad visbiežāk tie slēpjas gudros investīciju lēmumos, īpašumu izīrēšanā, vai arī automātiski ienākumi no digitāla satura (piemēram, e-grāmatām vai bloga), kas tika radīts tikai reizi, bet turpina ģenerēt peļņu ilgtermiņā.
Lūk, pāris anekdotes par naudas pelnīšanu, neko daudz nedarot.
Par “ģeniālu” biznesa plānu: Divi draugi satiekas. Viens prasa otram: Kā tev ar naudu? Kā klājas? Ak, lieliski! Esmu atradis veidu, kā pelnīt, nemaz nepūloties.
Tiešām? Pastāsti!
Redzi, es nopirku zirgu par 500 eiro. Pēc nedēļas es to pārdevu par 600 eiro. Nu, tas jau ir darbs, tu tomēr kaut ko darīji! Pagaidi, tas vēl nav viss!
Par tiem 600 eiro es nopirku divus zirgus un pārdevu katru pa 350 eiro! (Sajucis) Un kas tev no tā sanāca? Nu, sākumā man bija 500 eiro… Tagad man ir 700 eiro! Un es neko nedarīju! Viss pats notika!
Par slinkumu un investīcijām.
Vīrs sēž pie televizora, slinks kā susurs, bet sieva viņam saka: Klausies, kaimiņš nopirka jaunāko datoru, izdomāja jaunu aplikāciju un tagad miljonus pelna!
Varbūt tev arī vajadzētu ko tādu izdomāt? Vīrs paskatās uz viņu ar vienu aci: Kādēļ? Esmu izdomājis daudz labāku biznesa plānu!
Kādu?
Redzi, es ieguldu naudu kaimiņa biznesā. Viņš strādā, bet es sēžu un saņemu procentus. Man pat aplikācija nav jāatver!
Par to, kā strādā oligarhs: Žurnālists intervē bagātu oligarhu: Sakiet, lūdzu, kāds ir jūsu veiksmes noslēpums? Kā jūs nopelnījāt savu pirmo miljonu?
Oligarhs padomā: Tas bija viegli. Es nopirku ābolu par 5 centiem, stundu pastāvēju tirgū un pārdevu to par 10 centiem. Pēc tam es nopirku divus ābolus… (Žurnālists, sajūsmināts) Un tā jūs sākāt veidot savu impēriju? Nē. Pēc tam nomira mans tēvocis un atstāja man mantojumā miljonu.
Labu Dienu!
