Saaukstēšanās. Rudens ievieš savas korektīvas ne tikai ar lietu un vēju, bet arī ar iespēju saslimt. Katru reizi, kad kāds mums blakus šķauda vai klepo, gaisā uz sekundi it kā parādās neredzams vīrusu mākonis.
Šie sīkie siekalu un gļotu pilieniņi lidinās apkārt, nosēžas uz telefoniem, durvju rokturiem un pat uz apģērba. Atliek vien pēc tam paberzēt degunu vai acis, un vīruss jau ir iekļuvis organismā.
Tieši šādā veidā saaukstēšanās slimības zibenīgi “ceļo” pa birojiem, skolām un autobusiem – vietām, kur cilvēki bieži atrodas plecu pie pleca. Bet vai ir iespējams kaut kā izvairīties no inficēšanās, ja blakus jau kāds šņaukājas un cīnās ar iesnām?
Slimot ir nepatīkami, taču arī sēdēt blakus apslimušam cilvēkam ir visai apšaubāms prieks. Par laimi, saaukstēšanās nav nenovēršams spriedums.
Ievērojami samazināt inficēšanās risku ir iespējams, ja vien ikdienā tiek ievēroti daži vienkārši, bet ļoti efektīvi noteikumi. Lūk, ieradumi, kas patiešām darbojas un palīdzēs saglabāt veselību pat tad, ja apkārt visi šķauda un klepo.
Saaukstēšanās vai izpratne par neredzamo ienaidnieku.
Pirms ķeramies klāt praktiskiem padomiem, ir vērts saprast, kāpēc šie pasākumi ir tik svarīgi. Saaukstēšanos visbiežāk izraisa rinovīrusi, taču kopumā ir vairāk nekā 200 dažādu vīrusu veidu, kas var izraisīt līdzīgus simptomus.
Šie vīrusi ir neticami “lipīgi”. Kad inficēts cilvēks šķauda, viņš izplata gaisā tūkstošiem mikroskopisku pilienu, kas satur vīrusa daļiņas. Šie pilieni var nolidot pat vairākus metrus un palikt gaisā pietiekami ilgi, lai kāds cits tos ieelpotu.
Vēl viens izplatīts ceļš ir kontakts ar virsmām. Vīrusi spēj izdzīvot uz dažādām virsmām, piemēram, durvju rokturiem, galda virsmām vai sabiedriskā transporta sēdekļiem, pat vairākas stundas.
Pieskaroties šādai virsmai un pēc tam savai sejai- acīm, degunam vai mutei, mēs paši neapzināti atveram vīrusam vārtus uz savu organismu. Tādēļ apziņa par šiem neredzamajiem draudiem ir pirmais solis ceļā uz efektīvu aizsardzību.
Vēdiniet telpas un mīliet svaigu gaisu.
Svaigs gaiss ir viens no labākajiem un vienkāršākajiem pretvīrusu līdzekļiem. Ieslēgtās, nevēdinātās telpās vīrusu koncentrācija gaisā strauji pieaug. Iedomājieties istabu, kurā atrodas slims cilvēks, katra viņa izelpa un klepus lēkme piesātina gaisu ar vīrusu daļiņām.
Ja telpā nav gaisa apmaiņas, šīs daļiņas tur “karājas” stundām ilgi, gaidot savu nākamo upuri.
Kad jūs atverat logu vai ieslēdzat ventilāciju, notiek brīnumaina lieta – vīrusu koncentrācija dramatiski samazinās. Svaigā gaisa plūsma burtiski izkliedē un aiznes prom kaitīgos mikroorganismus. Pat piecu minūšu ilga vēdināšana vairākas reizes dienā var būtiski samazināt inficēšanās risku.
Ziemā daudzi baidās no aukstuma un tur logus ciet, taču tieši apkures sezonā sausais un sastāvējušais gaiss ir ideāla vide vīrusu izplatībai. Tāpēc atcerieties- labāk uzvilkt siltāku džemperi un atvērt logu, nekā elpot vīrusu kokteili.
Valkājiet medicīnisko masku pareizi.
Ja neizbēgami jāatrodas vienā telpā ar slimu cilvēku, medicīniskā maska kļūst par jūsu labāko draugu. Tā darbojas kā fizisks šķērslis, kas aiztur lielāko daļu pilienu, kuri izdalās klepojot vai šķaudot. Tomēr ir ļoti svarīgi masku lietot pareizi, citādi tās efektivitāte strauji samazinās.
Pirmkārt, maskai ir cieši jāpieguļ sejai, nosedzot gan degunu, gan muti, gan zodu. Ja malās ir spraugas, gaiss (un līdz ar to arī vīrusi) brīvi plūdīs garām filtram.
Otrkārt, nepieskarieties maskas ārējai virsmai, jo uz tās var būt sakrājušies vīrusi. Noņemiet masku, aizskarot tikai tās aukliņas. Treškārt, atcerieties, ka vienreizlietojamās maskas ir jāmaina ik pēc 2–3 stundām vai tiklīdz tās kļūst mitras. Mitrā vidē vīrusi vairojas daudz labāk, un maska no aizsarga var pārvērsties par infekcijas perēkli.
Ievērojiet sociālo distanci.
Jo tālāk jūs atrodaties no šķaudoša cilvēka, jo mierīgāk un drošāk varat elpot. Tas ir vienkāršs fizikas likums – vīrusu pilieni, kas izplatās gaisā, ir smagāki par gaisu un pēc noteikta attāluma nolaižas uz virsmām.
Parasti drošs attālums ir vismaz 1,5–2 metri. Centieties nestāvēt tuvu slimam kolēģim vai draugam un neuzturieties ilgstoši vienā, īpaši mazā un nevēdinātā, telpā.
Ja iespējams, darba sapulces vai tikšanās pārnesiet uz āru vai vismaz izvēlieties lielāku telpu, kur gaiss brīvi cirkulē. Ja esat sabiedriskajā transportā un redzat, ka blakus kāds intensīvi klepo, nekautrējieties paiet malā vai, ja iespējams, pārsēsties citur. Tā nav nepieklājība, bet gan gudra un atbildīga rīcība pret savu veselību.
Mazgājiet rokas biežāk un rūpīgāk.
Vīrusi dievina ceļot no rokām uz seju. Mēs paši to bieži vien pat nepamanām – dienas laikā cilvēks vidēji pieskaras savai sejai simtiem reižu. Paberzējam aci, pakasām degunu, atbalstām zodu rokā. Tieši šie nevainīgie ieradumi kļūst par vīrusu galveno transporta līdzekli.
Tāpēc roku higiēna ir absolūti izšķiroša. Pēc kontakta ar koplietošanas priekšmetiem (durvju rokturiem, lifta pogām, iepirkumu ratiņiem), pēc atgriešanās mājās un pirms ēšanas obligāti mazgājiet rokas.
Dariet to pareizi: ar ziepēm un siltu ūdeni, vismaz 20 sekundes. Šis laiks ir nepieciešams, lai ziepes paspētu noārdīt vīrusu apvalku un efektīvi tos noskalotu. Ja ziepes un ūdens nav pieejami, labs palīgs ir roku dezinfekcijas līdzeklis uz spirta bāzes (ar vismaz 60% alkohola saturu). Un, lūdzu, atcerieties – nepieskarieties acīm pēc tam, kad esat nospiedis lifta pogu!
Nedalieties ar personīgajām lietām.
Krūzes, galda piederumi, dvieļi un jo īpaši viedtālruņi – tie visi ir lieliski tilti vīrusu ceļošanai no viena cilvēka pie otra. Uz šiem priekšmetiem siekalu daļiņas ar vīrusiem var saglabāties ļoti ilgi. Tāpēc slimības sezonā ir īpaši svarīgi ievērot principu “katram savs”.
Birojā izmantojiet tikai savu krūzīti un regulāri to mazgājiet. Mājās katram ģimenes loceklim vajadzētu būt savam dvielim. Īpašu uzmanību pievērsiet viedtālrunim jo mēs to lietojam nepārtraukti, liekam uz dažādām virsmām un pēc tam tuvu sejai.
Regulāri notīriet savu tālruni ar speciālām salvetēm vai dezinfekcijas līdzekli. Tāpat ir noderīgi vismaz reizi dienā notīrīt bieži aizskartas virsmas, piemēram, gaismas slēdžus un durvju rokturus.
Atgādiniet par “respiratoro etiķeti”.
Pieklājība un cieņa pret apkārtējiem arī ir daļa no profilakses. Ja redzat, ka slims cilvēks klepo vai šķauda, neapsedzot muti un degunu, ir vērts viņam par to laipni atgādināt.
Ideālā gadījumā slimajam cilvēkam pašam būtu jānēsā maska, lai pasargātu citus.
Pareiza “respiratorā etiķete” nozīmē, ka šķaudīt un klepot vajag vienreizlietojamā salvetē, kuru uzreiz pēc tam izmet slēgtā atkritumu tvertnē. Ja salvetes nav pa rokai, tad to dara elkoņa locītavā, nevis plaukstā.
Kāpēc?
Jo ar plaukstām mēs pastāvīgi aiztiekam dažādus priekšmetus, tādējādi izplatot vīrusus tālāk. Pēc katras šķaudīšanas vai klepošanas reizes ir nekavējoties jānomazgā rokas. Šīs vienkāršās darbības var pasargāt desmitiem cilvēku jums apkārt.
Stipriniet savu imunitāti un veiciet vakcināciju.
Visi iepriekš minētie pasākumi ir vērsti uz to, lai nepieļautu vīrusa iekļūšanu organismā. Taču tikpat svarīgi ir stiprināt organisma dabiskās aizsargspējas- imunitāti. Spēcīga imūnsistēma spēj daudz veiksmīgāk cīnīties ar vīrusiem, un pat ja inficēšanās notiek, slimība norit daudz vieglākā formā un ātrāk pāriet.
Veselīgs dzīvesveids ir labākais imunitātes draugs. Tas ietver pilnvērtīgu uzturu, kas bagāts ar vitamīniem (īpaši C un D vitamīnu), pietiekamu miegu (vismaz 7-8 stundas naktī), regulāras fiziskās aktivitātes un stresa samazināšanu.
Papildus tam, sezonālā vakcinācija pret gripu ir nevis lieka formalitāte, bet gan reāls un zinātniski pierādīts veids, kā sevi pasargāt. Gripa ir daudz nopietnāka slimība par parastu saaukstēšanos un var izraisīt smagas komplikācijas.
Vakcīna palīdz organismam izveidot antivielas, kas ievērojami samazina risku saslimt smagā formā un daļēji pasargā arī no pašas inficēšanās.
Esiet gudri, nevis varonīgi.
Vēlme neizlaist darbu vai skolu pat slimam esot bieži tiek uztverta kā varonība, taču patiesībā tā ir bezatbildība pret apkārtējiem. Ja jūtaties slims, palieciet mājās. Tā jūs ne tikai ātrāk atveseļosieties, bet arī pasargāsiet savus kolēģus, draugus un citus līdzcilvēkus.
Saaukstēšanās mīl bezrūpību, bet nespēj paciest higiēnu un veselo saprātu. Atcerieties, ka jūsu veselība ir jūsu pašu rokās. Ievērojot šos vienkāršos, bet efektīvos padomus, jūs varat ievērojami samazināt risku saslimt pat tad, ja vīrusu sezona ir pašā pilnbriedā.
Esiet veseli!
