Robots un jaunais lauciņš, kur ar savu vīziju ielaužas Ilons Masks. “Tesla” un “SpaceX” ģēnijs un provokators, atkal ir pārsteidzis sabiedrību ar drosmīgu paziņojumu, kas robežojas ar zinātnisko fantastiku.
Viņš apgalvo, ka jau aptuveni 2050. gadā cilvēki varēs digitāli augšupielādēt savu prātu robotos. Būtībā tas nozīmētu iespēju pamest savu bioloģisko ķermeni ar visām tā slimībām, vājībām un, jā, arī “taukiem uz vēdera”, lai turpinātu eksistenci robotizētā veidolā.
Masks runā par neko mazāku kā cilvēka nemirstību. Roboti neslimo; ja kaut kas salūst, to var vienkārši salabot vai nomainīt.
Vai Maskam ir taisnība? Vai šādām prognozēm ir zinātnisks pamats, vai arī tas ir tikai vēl viens skaļš mārketinga triks? Ienirsim šajā fascinējošajā ideju pasaulē, kas savieno bioloģiju, mākslīgo intelektu un robotiku.
Robots un prāta “augšupielāde”.
No fantāzijas līdz realitātes mājieniem.
Ideju par “apziņas augšupielādi” Masks izklāstīja sarunā ar podkāstu vadītāju Leksu Frīdmanu. Viņš izteica pieņēmumu, ka pienāks diena, kad cilvēki spēs pārcelt savas atmiņas, zināšanas un pat personību uz jauniem “nesējiem”, piemēram, robotiem.
“Ja tas būtu absolūti droši un dotu pārcilvēciskas spējas, es domāju, daudzi vēlētos to izmēģināt,” teica Masks.
Šī vīzija nav tikai tukša spekulācija. Tā ir cieši saistīta ar diviem viņa ambiciozajiem projektiem: humanoīdo robotu Tesla Optimus un neirointerfeisu Neuralink.
1. Neuralink: Šī kompānija jau šodien ar panākumiem izstrādā smadzeņu implantus, kas spēj nolasīt un pat sūtīt signālus atpakaļ uz smadzenēm. Pašreizējais mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar neiroloģiskiem traucējumiem, taču ilgtermiņa mērķis ir daudz vērienīgāks: izveidot “digitālo saikni” starp cilvēka prātu un ārējo tehnoloģiju.
2. Tesla Optimus: Šis ir vispārējas nozīmes robots, kas tiek izstrādāts, lai spētu veikt cilvēka uzdevumus. Maska iecere ir radīt masu produkciju, kas varētu kļūt par fizisko “mājvietu” digitāli augšupielādētam prātam.
Savienojot “Neuralink” spēju digitalizēt domas ar “Optimus” kā universālu ķermeni, Masks redz ceļu uz “digitālo nemirstību”. Smadzenes kļūst par vadības bloku, kas pārvalda mašīnu, bet bioloģiskais ķermenis ir tikai nomaināms apvalks.
Milzu zinātniskās un filozofiskās dilemmas.
Lai gan Maska vīzija ir aizraujoša, ceļš uz digitālo nemirstību ir klāts ar milzīgiem šķēršļiem, un divdesmit gadu termiņš šķiet drīzāk optimistska vēlme nekā reāls plāns.
Neizpratne par apziņu.
Lielākā problēma ir tā, ka zinātnieki joprojām pilnībā nesaprot, kas īsti ir cilvēka apziņa. Lai “digitalizētu” prātu, nepietiek tikai nolasīt miljardiem neironu aktivitāti. Ir jāsaprot, kā tieši šie neironi rada sajūtas, emocijas, atmiņu un unikālo personību.
Kāpēc mēs jūtam? Kā veidojas “Es”? Šie ir filozofiski un neirozinātniski jautājumi, uz kuriem vēl nav atbildes.
“Apziņas augšupielāde” var izrādīties nevis prāta pārnešana, bet gan perfekta kopija, kas darbojas robotā, kamēr oriģinālais cilvēks turpina eksistēt savā bioloģiskajā ķermenī. Vai tā ir nemirstība vai replikācija?
Ētikas un juridiskie jautājumi.
Ja mēs pieņemam, ka tehnoloģija kļūst iespējama, rodas virkne sarežģītu ētisku un juridisku jautājumu:
• Piederība un tiesības: Kam piederēs jaunais, robotizētais ķermenis? Kādas tiesības būs “augšupielādētajam” cilvēkam? Vai viņš tiks uzskatīts par personu vai par programmatūru?
• Datu drošība: Kā aizsargāt smadzeņu datus no hakeru uzbrukumiem vai manipulācijām? Prāta uzlaušana kļūtu par baisu draudu.
• Identitāte: Vai “augšupielādētais” cilvēks joprojām būs tas pats? Ja prāts tiek kopēts, bet bioloģiskais ķermenis turpina dzīvot, kurš ir īstais “Es”?
Maska prognozes un realitāte.
Nevar aizmirst, ka Ilons Masks ir pazīstams ne tikai ar saviem sasniegumiem, bet arī ar to, ka viņš bieži izsaka skaļus paziņojumus par neticami ambicioziem termiņiem, kas vēlāk netiek ievēroti. Tas liek kritiski izvērtēt viņa 2050. gada prognozi.
Spilgts piemērs ir Tesla autonomais taksometrs. Masks jau 2020. gadu sākumā plānoja laist klajā pilnībā autonomu taksometru parku.
Lai gan autonomā braukšana ir ievērojami attīstījusies, pilnībā pašbraucoši taksometri, kas darbotos bez jebkādas cilvēka iejaukšanās, joprojām nav plaši pieejama realitāte. Līdzīgi ir ar citiem viņa solījumiem.
Šie piemēri norāda, ka Maska paziņojumi bieži kalpo kā “ietvars vīzijai” vai veids, kā piesaistīt talantus, investīcijas un mediju uzmanību, nevis kā precīzs inženiertehniskais plāns.
Nākotnes iespējas.
Starpposma risinājumi.
Pat ja pilnīga prāta augšupielāde nenotiks 2050. gadā, Maska projekti paver ceļu nozīmīgām starpposma tehnoloģijām, kas var būtiski mainīt cilvēka dzīvi.
• Uzlabota veselība: “Neuralink” varētu atjaunot redzi, dzirdi, motoriskās funkcijas cilvēkiem ar invaliditāti un pat palīdzēt ārstēt Alcheimera vai Parkinsona slimību.
• Cilvēka-datora integrācija: Mēs varētu iegūt iespēju kontrolēt ārējas ierīces (datorus, robotus) ar domu spēku, radot burtisku kiborgizāciju.
• Intelektuāls atbalsts: Smadzeņu interfeisi varētu nodrošināt gandrīz tūlītēju piekļuvi informācijai, padarot mūs par sava veida “super-cilvēkiem”.
Ilona Maska vīzija par apziņas pārcelšanu robotā ir ambiciozs sapnis par tehnoloģisku nemirstību. Tā ir ideja, kas apvieno fantastiku ar jaunākajiem sasniegumiem neirozinātnē un robotikā.
Lai gan 2050. gads, visticamāk, ir pārāk optimistisks termiņš pilnīgai prāta augšupielādei, Maska mērķi virza inovācijas un liek mums uzdot būtiskus jautājumus par to, kas mēs esam un kāda ir cilvēka eksistences jēga.
Pat ja mēs nekļūsim par robotiem, mēs gandrīz noteikti kļūsim par kiborgiem.
Briesmas neieejot kiber-pasaulē.
Atpalicība un izzušana.
Ilona Maska un daudzu citu futūristu skatījumā, nekļūšana par kiborgiem jeb, plašākā nozīmē, cilvēka un mašīnas apvienošanās neīstenošana, rada lielākas un eksistenciālākas briesmas cilvēcei, nekā šāds solis pats par sevi.
Šī viedokļa pamatā ir doma, ka mēs virzāmies uz pasauli, kurā mākslīgais intelekts (MI) kļūs par dominējošo inteliģences formu. Tādēļ, paliekot tikai bioloģiskā veidolā, cilvēks neizbēgami zaudēs spēju konkurēt un kontrolēt savu nākotni.
Lūk, galvenās briesmas, kas draud cilvēcei, ja tā atteiksies no kibernetiskās integrācijas:
Intelektuālā atpalicība un zaudēta konkurence.
Cilvēka prāts apstrādā informāciju ar noteiktu ātrumu, ko ierobežo bioloģiskie neironi. MI spēj apstrādāt datus miljardiem reižu ātrāk.
Ja mēs neintegrēsim tehnoloģiju, kas palielina mūsu domāšanas ātrumu, mēs kļūsim par lēnu, atpalikušu sugu, kas nespēj efektīvi reaģēt uz globālām problēmām vai izprast arvien sarežģītāko pasauli.
Nespēja kontrolēt super-MI.
Ilons Masks, piemēram, bieži brīdina, ka vislielākās briesmas ir radīt ģeneratīvo mākslīgo intelektu (ĢMI), kas pārsniegs cilvēka inteliģenci.
Ja cilvēks paliks “ārpus loka” un nebūs tieši savienots ar šo inteliģences līmeni (piemēram, caur neirointerfeisiem), mēs nespēsim kontrolēt vai pat saprast ĢMI lēmumus un mērķus. Mēs kļūsim par vājāku sugu, kuras likteni izlems citas, spēcīgākas (digitālas) entītijas.
Eksistenciālās un izdzīvošanas briesmas.
Cilvēka bioloģiskais ķermenis ir trausls un pakļauts novecošanai, slimībām un traumām. Kibernetiskā integrācija un robotizēti ķermeņi (kā Maska vīzijā) piedāvātu risinājumu nemirstībai vai vismaz ilgākam mūžam bez slimībām.
Paliekot tikai bioloģiski, mēs paliekam pakļauti visām bioloģiskajām krīzēm, sākot no pandēmijām līdz neārstējamām slimībām.
Ierobežojumi kosmosa apgūšanā.
Bioloģiskais ķermenis nav piemērots ilgstošai dzīvei kosmosā jo mūs ierobežo radiācija, gravitācija un nepieciešamība pēc noteiktas atmosfēras.
Digitāli augšupielādēts prāts vai ar kibernetiskām sistēmām uzlabots ķermenis spētu pārvietoties un apdzīvot planētas bez šiem ierobežojumiem, tādējādi nodrošinot cilvēces izdzīvošanu ilgtermiņā (kā multi-planetāra sugai).
Sociālā un ekonomiskā plaisa.
Ja tehnoloģija kļūs pieejama tikai nelielai sabiedrības daļai (piemēram, tikai ļoti bagātiem cilvēkiem, kas var atļauties dārgus neirointerfeisus un uzlabojumus), radīsies jauna šķira, kā “uzlabotie” jeb “kiborgi” un “neuzlabotie” jeb “bioloģiskie” cilvēki.
• “Uzlabotajiem” būtu milzīgs pārsvars darba tirgū, zinātnē un pat politikā, jo viņi būtu spējīgi domāt ātrāk, iegaumēt vairāk un strādāt efektīvāk.
• “Neuzlabotie” cilvēki paliktu atpalicībā un varētu tikt atstumti no būtiskām ekonomiskajām un sociālajām lomām, radot ne tikai nabadzību, bet arī dziļu, neatgriezenisku sociālo nevienlīdzību.
Zināšanu zaudēšana un ierobežota evolūcija.
Kibernetiskā integrācija tiek uzskatīta par cilvēka nākamo evolūcijas soli. Ja mēs atteiksimies no šī soļa, mēs paliksim stagnācijas stāvoklī. Kamēr tehnoloģijas attīstīsies eksponenciāli, mēs turpināsim attīstīties lēni, bioloģiski, nespējot pilnībā izmantot tehnoloģijas sniegtās iespējas.
Neefektīva zināšanu pārnese.
Šobrīd zināšanas tiek pārmantotas lēni (grāmatas, skola). Neirointerfeiss potenciāli ļautu tieši pārsūtīt informāciju no viena prāta uz otru, revolucionizējot mācīšanos.
Paliekot bez šīm spējām, mēs turpināsim tērēt milzīgus resursus, lai apmācītu katru jauno paaudzi, liedzot sev iespēju uzkrāt zināšanas ģeometriskā progresijā.
Secinājums.
Briesmas nekļūt par kiborgiem tiek saistītas nevis ar tehnoloģijas neveiksmēm, bet gan ar nenovēršamo atpalicību attiecībā pret savu pašu radīto mākslīgo intelektu.
Saskaņā ar futūristu viedokli, integrācija neatkarīgi no tā, vai caur neirointerfeisiem vai pilnīgu apziņas augšupielādi ir vienīgais veids, kā cilvēcei saglabāt kontroli, konkurētspēju un galu galā izdzīvot tehnoloģiski dominētā nākotnē.
Kiborgizācija ir pielāgošanās nevis izvēle, bet gan nepieciešamība izvairīties no sugas izzušanas riska.
Ko tu domā par šāda koncepta realizāciju tuvākajā nākotnē?
Labu Dienu “neuzlabotie” jeb “bioloģiskie” cilvēki!
