Astronauti. Noslēpumainie kosmosa jūrnieki vai aizraujoši fakti par astronautiem jūsu nerimstošai uzmanībai. Vai esi kādreiz iedomājies, kā būtu lidot bezgalīgajā kosmosa tuksnesī?
Astronauti jeb “kosmosa jūrnieki”
Tā viņus reizēm dēvē, pateicoties nosaukuma saknēm grieķu valodā, kas tulkojumā nozīmē tieši to. Taču šī apbrīnojamā profesija neslēpj vien spožumu un slavu. Tā piedāvā arī negaidītus stāstus, aizraujošus paradoksus un izcilas tradīcijas, kas var pārsteigt.
Astronauti un nosaukumi.
Kamēr amerikāņi pazīst savus varoņus kā astronautus, ķīnieši lepojas ar “taikonautiem,” savukārt vācieši un norvēģi izmanto apzīmējumu “raumfareri.” Kazahstānā viņus sauc par “gariškeriem.” Bet kā būtu, ja latvieši viņus vienkārši dēvētu par “kosmosa jūrniekiem”?
Skaisti un daudznozīmīgi, vai ne?
Skaitīšanas spēks, laikam kino atstātā ietekme.
Iedomājies ikonisks “10…9…8…7…” pirms raķetes palaišanas. Vai zināji, ka šī tradīcija nāk no zinātniskās fantastikas filmas? 1929. gadā vācu režisors Frics Langs savā filmā “Sieviete uz Mēness” ieviesa atpakaļ skaitīšanu, lai radītu dramatisku spriedzi.
Mūsdienās tā kļuvusi par simbolu astronautikai. Bet kino savulaik patiešām iedvesmoja kosmosa ceļotājus!
Astronauti un noslēpums viduslaiku katedrālē.
Ko astronauta skulptūra dara uz Spānijas “Salamankas” katedrāles fasādes, kas celta jau 16. gadsimtā? Daudzi to saistīja ar citplanētiešiem vai pat senajiem pravietojumiem.
No kurienes gan varētu rasties astronauta tēls, ja tempļa celtniecība tika veikta no 1513. līdz 1733. gadam. Kā zinām, pirmais cilvēks kosmosā parādījās tikai 1961. gadā.
Viduslaikos, pat runājot par kosmosa iekarošanu, sapņotājam draudēja nāve uz inkvizīcijas sārta. Grūti iedomāties, cik daudz dažādu minējumu šis fakts ir radījis.
“Gudrīši” runāja ne tikai par Nostradama pareģojumiem, kas varētu iedvesmot seno tēlnieku, bet pat par citplanētiešu viesu apmeklējumiem.
Ha un vēlreiz ha…!
Atbilde izrādījās daudz prozaiskāka. 1992. gadā tika atjaunota senā tempļa fasāde. Toreiz astronauta figūriņa kļuva par daļu no apmetuma veidnes. Tas nav kāda smieklīgs joks, bet gan ilggadēja tradīcija. Restaurācijas laikā pieņemts pievienot kādu laikmetam raksturīgu elementu.
Šajā gadījumā par 20. gadsimta simbolu meistars izvēlējās astronautu.
Astronauti, kā ir ar miegu.
Daudzi astronauti piedzīvo miega problēmas adaptācijas periodā. Pirmkārt, pirms gulēt iešanas astronautam jāpiesprādzējas pie gultas.
Pretējā gadījumā, nulles gravitācijas apstākļos, viņš lidos atsitoties pret sienām un priekšmetiem.
Otrkārt, troksnis traucē mierīgam miegam. Nē, tā nav cita astronauta krākšana. Starp citu, pat tie, kuri miega laikā diezgan skaļi krāca uz zemes, atbrīvojas no šī netikuma kosmosā.
Pastāvīgs troksnis astronautiem rodas no strādājošiem gaisa filtriem un citām dzīvības uzturēšanas sistēmām. Taču ļoti drīz astronauti pierod pie šīm neērtībām.
Grūtāk pierast pie tā, ka “saules lēktu” no saulrieta šķir tikai 90 minūtes. Patiešām, kosmosa stacijas atrašanās vietas dēļ, 24 stundu laikā var redzēt 16 saullēktus un tikpat daudz saulrietu.
Astronauti un tualete.
Cilvēkus visvairāk interesē viens no delikātākajiem faktiem par astronautiem. Tas ir par kosmosa tualeti. Ja uz zemes par to nav pieņemts runāt, tad kosmosā šī procedūra pat ir īpaši jāizpēta. Tādējādi, astronautu apmācības programma paredz darbu pie “sēdēšanas pozīcijas simulatorā”.
Lai to izdarītu, astronautam, skatoties uz monitoru, ir jāieņem pareiza pozīcija uz tualetes sēdekļa. Attēls tiek parādīts ekrānā no kameras, kas uzstādīta zem tualetes poda malas.
Satraucoši un mulsinoši!
Tualetes poda dizains ietver fiksatoru kājām un gurniem, kas bezsvara apstākļos notur ķermeni sēdus stāvoklī.
Atkritumi no kosmosa tualetes tiek izņemti, izmantojot spēcīgas sūkšanas metodi. Pēc tam cietie atkritumi tiek nosūtīti uz īpašiem konteineriem turpmākai iznīcināšanai.
Šķidrie atkritumi tiek attīrīti līdz tīra ūdens stāvoklim. Ko ar tādu attīrītu ūdeni dara tālāk nav informācijas. Astronauti kautrējas par to skaidrot sīkāk.
Gaiss tualetes telpā tiek rūpīgi filtrēts no smakām un baktērijām. Tualetes tiek projektētas ļoti rūpīgi, jo tualešu komplekss izmaksā 19 miljoni dolāru. Ļoti dārgs pods, bet ja salīdzina ar oligarhu zelta podiem, tāds sīkums vien ir.
Ēdiens astronautiem.
Mūsdienu astronautu uzturs ir diezgan daudzveidīgs. Ir aptuveni 250 dažādu ēdienu nosaukumu. Pateicoties tam, cilvēks kosmosā var ēst kvalitatīvi, droši, pilnvērtīgi un garšīgi. Tiesa, atrašanās kosmosā ietekmē garšas kārpiņas, tas notiek vielmaiņas procesu konfigurācijas dēļ.
Mūsdienās kosmosa pārtiku iepako ne tikai tūbiņās, bet arī kārbās, bet arī blīvā polietilēnā. Astronauti ēd 4 reizes dienā, un viņu uzturam tiek patērētas 3200 kalorijas. Izvēloties ēdienus, tiek ņemtas vērā gan kosmonautu garšas vēlmes, gan kosmosa ekspedīciju dalībnieku nacionālās kulinārijas tradīcijas.
Piemēram, astronauts no Japānas lieto šīs valsts tradicionālos suši. Ķīnietis ēd savai valstij tradicionālos rīsus un cūkgaļu saldskābā mērcē. Krievi neiztiek bez boršča, biezpiena un kotletēm.
Pirts diena kosmosā.
Neatkarīgi no tā, cik ilgi cilvēks atrodas kosmosā, viņam ir diezgan grūti ieiet dušā. Domāju, mūsu tradicionālā izpratnē.
Pirms procedūras uzsākšanas kājas jāievieto speciālos apavos. Tas ļauj fiksēt astronautu vienā pozīcijā. Tad viņam mutē jāievieto iemutnis, pa kuru tiek padots gaiss, un jāaizver deguns ar speciālu knaģi.
Tikai pēc tam var ieslēgt ūdeni, kas burtiski būs jāberzē apkārt un pāri ķermenim. Netīrais ūdens tiek nosūkts ar vakuuma palīdzību. Bieži kosmosā “lielo” mazgāšanu aizstāj. Vienkārši, ķermeni noslauka ar mitru sūkli, vai ar mitrām salvetēm.
Kas attiecas uz matu mazgāšanu, tiek izmantoti sausie šampūni. Zobu tīrīšana pārāk neatšķiras no tradicionālās, izņemot to, ka ūdens taupīšanas nolūkos tiek izmantota ēdamā zobu pasta.
Tas nozīmē, ka mutes skalošana nav obligāta. Skūšanās jāveic, ievērojot īpašus piesardzības pasākumus. Galu galā pat viens matiņš bez gravitācijas var radīt potenciālus draudus veselībai.
Tas var nokļūt kāda apkalpes locekļa acīs vai elpceļos. Astronauti izmanto elektrisko skuvekli ar noslēgtu nodalījumu. Tas pildās ar noskūtajiem bārdas rugājiem, kurus pēc tam utilizē.
Astronauti un Māņticība.
Astronauti ir ne tikai tehnoloģiju un zinātnes varoņi, bet arī ikdienas dzīves piedzīvojumu pilni cilvēki. Viņu stāsti ļauj ielūkoties nezināmā, radot iespaidu, ka kosmoss ir gan mūsu iztēles, gan nākotnes robeža.
Visi astronauti ir ārkārtīgi māņticīgi. Viņi visi rūpīgi ievēro daudzus rituālus, kas nezinātājam šķiet dīvaini un neloģiski.
Šeit ir tikai viens no tiem.
Krievi, lidojuma priekšvakarā, jau veselus 30 gadus skatās vienu un to pašu filmu. “Tuksneša baltās saule”. Skatīšanās sola, ka lidojums veiksies labi. Lidojumi nesākas pirmdienās. Iemesls nepatikai pret šo nedēļas dienu slēpjas 11 avārijās, kas notikušas pirmdienās.
Vai esi gatavs pievienoties šai zvaigžņu odisejai?
Ja pievienosies būtu vēlams zināt par kosmosa kuģu varēšanu un kurai valstij vari uzticēties. Krievijas, ASV un Ķīnas kosmosa programmas atspoguļo atšķirīgus tehnoloģiskos virzienus un ģeopolitiskos mērķus kosmosa izpētē.
Krievija
Krievija ir pazīstama ar savām uzticamajām, bet novecojušajām tehnoloģijām. Piemēram, “Sojuz” raķešu sistēmu.
“Sojuz” ir bijusi galvenā transporta sistēma astronautu nogādāšanai uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) līdz “SpaceX” Crew Dragon attīstībai.
Krievija arī attīsta jaunu smagsvara raķeti “Angara”, lai gan šīs programmas attīstība ir bijusi lēna. Turklāt Krievija apsver iespēju izstāties no SKS līdz 2028. gadam un uzsākt savu nacionālo kosmosa staciju, lai mazinātu atkarību no starptautiskiem partneriem.
Astronauti un ASV.
ASV kosmosa programmas pārspēj Krieviju tehnoloģiskajā attīstībā un daudzveidībā. NASA sadarbojas ar privātajām kompānijām, piemēram, “SpaceX” un “Blue Origin”, lai īstenotu programmas.
Piemēram, Artemis, kas vērsta uz Mēness kolonizāciju un sagatavošanos Marsa izpētei. ASV smagsvara raķetes, “SpaceX Falcon Heavy” un plānotā “Starship”, nodrošina augstu kravnesību un atkārtoti izmantojamu tehnoloģiju, kas Krievijai pašlaik trūkst.
Ķīna.
Ķīna strauji kļūst par vienu no līderiem kosmosa izpētē. Tā ir izstrādājusi savu kosmosa staciju “Tiangong”, kas ir mazāka par SKS, bet kalpo par Ķīnas neatkarīgas kosmosa programmas simbolu.
Ķīna ir arī veiksmīgi nosēdinājusi roverus uz Mēness un Marsa, demonstrējot savas spējas planētu izpētē. Tā plāno smagsvara raķetes “Long March 9”, kas līdzīgas ASV “Starship”, lai atbalstītu starpplanētu misijas.
Salīdzinājums.
Tehnoloģijas: ASV ir līderis inovācijās, īpaši atkārtoti izmantojamu raķešu jomā, kas ievērojami samazina kosmosa misiju izmaksas. Ķīna strauji attīstās ar mērķtiecīgiem ieguldījumiem, kamēr Krievija paļaujas uz pieredzējušām, bet novecojušām tehnoloģijām.
Kosmosa stacijas, SKS, kurā sadarbojas ASV un Krievija, ir lielākā orbitālā stacija, savukārt Ķīnas “Tiangong” nodrošina tās autonomiju kosmosa izpētē.
ASV un Ķīnas sacensība kosmosa jomā ir redzama, veidojot sadarbības un konkurences modeļus ar partneriem, kamēr Krievija vairāk cenšas saglabāt neatkarību no Rietumiem.
Šī dinamika atspoguļo ne tikai tehnoloģiskos sasniegumus, bet arī valstu stratēģiskos mērķus kosmosa izpētē un globālās ietekmes palielināšanā.
Labu Dienu!