Lielveikalu lamatas. Vai esat kādreiz piedzīvojis neveiklu situāciju? Kārtojot iegādātos pirkumus. Protams, kad esat atgriezies no tirdzniecības centra un saprotat, ka nopirkts tas, ko nemaz neplānojāt.
Nemaz neliedzies arī tev tā ir gadījies!
Tas nozīmē, ka esat iekritis mārketinga speciālista trikos. Skaidroju. Tas ir speciālists, kurš pēta pircēju zemapziņas uzvedību. Balstoties uz saviem pētījumiem, veido dažādas “lamatas”, kurās mēs paši nemanot iekrītam.
Lielveikalu lamatas un tava zemapziņa.
Jēdziens “kāja durvīs” apzīmē psiholoģisku fenomenu, kā rezultātā labprāt izpildām lielu lūgumu, ja iepriekš bez pūlēm esam izpildījuši mazu. Jau 1974. gadā vienā no Kanādas pilsētām tika veikts eksperiments. Vairāki cilvēki vērsās pie iedzīvotājiem ar aicinājumu ziedot līdzekļus vēža slimniekiem.
No tiem, kuriem tika lūgta palīdzība, atbildēja tikai 46%. Taču, ja cilvēki pirms finansiālā atbalsta lūgšanas piekrita kādu laiku nēsāt nozīmīti ar šīs akcijas reklāmu, ziedotāju īpatsvars gandrīz dubultojās.
Paņēmiens “kāja durvīs” darbojas īpaši labi, ja runa ir par pakalpojumu pārdošanu tiešsaistē, piemēram, pretvīrusu instalēšanu.
Lielākajai daļai programmu ir labvēlības periods, kura laikā visas funkcijas ir pieejamas bez maksas. Pēc tās pabeigšanas jums tiek piedāvāts iegādāties programmu vai izmantot tikai dažas pamata iespējas.
Parasti vismazāk nepieciešamās. Tā kā mēs jau esam novērtējuši pilnās versijas priekšrocības, būs gandrīz neiespējami atteikties to iegādāties.
Starp citu, smaržu vai krēmu paraugu ievietošana žurnālos arī ir “kāja durvīs”.
Lielveikalu lamatas, noapaļot vai nenoapaļot?
Nesenais pētījums parādīja, ka gan noapaļotas, gan nenoapaļotas preces cenas var iztirgot vienlīdz labi. Izrādījās, ka šeit daudz kas ir atkarīgs no reklāmas kampaņas kopumā. Ja videokamera reklāmā tiek novietota tā, ka papildus reklāmas tekstam tver jūsu dzīves priecīgos mirkļus.
Tad jūs pakļaujaties nesaprotamai mistikai. Tas ir, reklāma pievērsīsies jūsu emocijām, nevis prātam, tad noapaļota cena, piemēram, 200 USD, jums patiks vairāk nekā 199 USD.
Ja reklāma tomēr akcentē kameras funkcionalitāti (tas ir, aicina uz racionālu domāšanu), pircēju visticamāk piesaistīs nenoapaļota cena.
Lielveikalu lamatas, autoritātes princips.
Viena no veiksmīgākajām mārketinga metodēm ir autoritātes principa izmantošana. Tas ir balstīts uz apgalvojumu, ka mums ir tendence paklausīt cilvēkiem, kurus uzskatām par ekspertiem noteiktā jomā.
Piemēram, pastas reklāmai, kurā piedalās slavens šefpavārs, visticamāk uzticēsies. Nekā līdzīgai reklāmai, kurā piedalās parasti aktieri. Turklāt mēs labprātāk iegādājamies preces, kuru īpašnieks vai lietotājs ir (pēc reklāmdevēju apliecinājumiem) viens vai otrs slavens cilvēks.
Patiesībā šeit mēs neesam aizgājuši ļoti tālu no saviem senčiem, kuri uzskatīja, ka priekšmets, kas pieder kādam, ir apveltīts ar viņa spēku.
Izmantojot “pareizo” reklāmu, mēs uzskatām, ka, piemēram, dzerot kādu noteiktu gāzētu dzērienu, mēs kļūsim tikpat spēcīgi un veiksmīgi kā slavens sportists.
Trūkuma princips.
Vienkāršiem vārdiem sakot, trūkuma principa pamatā ir mūsu vēlme iegūt unikālu, bet tajā pašā laikā pieprasītu produktu. To ņem vērā gan parastie veikali, gan interneta vietnes. Tā, piemēram, izpārdošanu modernu apģērbu vai apavu veikalā var ierobežot kāds laika posms.
Tas liek mums izvēlēties!
Spilgtāko piemēru šī principa piemērošanai tiešsaistes pārdošanā sniedz portāli, kas piedāvā viesnīcu rezervācijas.
Izvēloties vienu vai otru numuru, pamanām spilgtus uzrakstus, kas norāda, cik cilvēku to skatās vienlaikus ar mums. Vai arī brīdinājumu, ka gandrīz visus šādus numurus kāds jau ir izpircis. Tā mēs modinām vēlmi kļūt par pieprasīta un deficīta produkta īpašnieku.
Dažādi priekš pasūtījumi darbojas pēc tāda paša principa. Piemēram, jūs redzat jūsu iecienītākā zīmola ierobežota tirāžas smaržu reklāmu, kuru vērtība pieaugs pēc to nonākšanas pārdošanā.
Jūs noteikti izmantosiet “iepriekš pirkumam” piedāvājumu, baidoties palikt bez kārotās smaržas.
Lielveikalu lamatas, pareizs sākums.
Šis paņēmiens ir balstīts uz apgalvojumu, ka, ja kāda darbība jau ir uzsākta, tad cilvēks vēlas to turpināt, nevis kaut ko sākt no nulles.
Vairāk pūļu – vairāk prieka.
Tāda tehnika darbojas izpārdošanas veikalos. Lai atrastu labu preci par patiešām zemu cenu, mums ir jāpieliek pūles, jo labākie piedāvājumi atrodas vietās, kas atrodas tālu no ieejas.
Beidzot atraduši to pašu, mēs piedzīvojam daudz lielāku prieku no pirkuma nekā tad, ja džinsi vai džemperis tiktu bez piepūles. Tādā veidā pārdevēji veido emocionālu saikni, liekot mums atgriezties veikalā.
Apvainojiet un palīdziet.
Šo paņēmienu bieži izmanto tiešsaistes pārdošanā, it īpaši, ja runa ir par pakalpojumiem vai apmācībām. Pieņemsim, ka apmeklējat fitnesa trenera vietni, kurā tiek pārdotas individuālas nodarbības, un redzat viktorīnu “Pārbaudiet šīs 10 acīmredzamās diabēta pazīmes”.
Atbildot uz jautājumiem, uzzināsiet, ka slimības rašanās iespēja pastāv, lai gan šobrīd tā ir neliela. Tieši tur jums tiek piedāvāta izeja no nepatīkamas situācijas. Noteikta skaita treniņu kurss, kura mērķis ir svara zudums un līdz ar to arī slimības riska mazināšana.
Patiesībā viņi norāda uz problēmu, jūt līdzi un piedāvā risinājumu. Pēc būtības, jums tas nemaz nebija vajadzīgs.
Lielveikalu lamatas, cilvēks, kā labākais reklāmas dzinējs.
Saskaņā ar pētījumiem mūsu smadzenes ir visvairāk pielāgotas reklāmai vai iepakojumam, uz kura ir seja. Tāpēc no diviem identiskiem piena iepakojumiem izvēlēsimies to, kurā ir zemnieka portrets. Vai, piemēram, vecāka gadagājuma sieviete, kas iemieso laipnas vecmāmiņas tēlu.
Cits eksperiments parādīja, ka bērna fotogrāfija reklāmā palielināja pārdošanas apjomus. Vai arī jūs pērkat tikai to, kas jums patiešām ir nepieciešams? Varbūt, tomēr, iepirkuma maisiņā nokļūst mārketinga speciālistu viltīgi ieteiktais.
Atzīsties, neviens jau neuzzinās! 😉
Lai tas nenotiktu mazliet par to kas ir novecojis, bet savas funkcijas pilda. Tas būs tāds mazs pārdomu ekskurs par lietām, kas bija mīļas, bet ejot uz veikalu sāc domāt vai tik nevajag to nomainīt pret jaunu.
Nevajadzīgas lietas, kam gan to nav!
Liepājnieki nav lieli krājēji, bet šis tas ir aizķēries. Ja atminamies, vēl pat pirms divdesmit nu labi desmit gadiem dažu cilvēku mājokļos bija VHS videokasešu magnetofoni.
Man arī bija disku statīvi un mūzikas centri. Tagad gan no goda vietas aizceļojuši dziļi skapjos. Izmest kaut ka neceļas roka. Visa mūzika atrodas “flešķā”, ko var viegli pārvietot no mājas uz automobiļa salonu un tur tvert iemīļoto skaņdarbu skaņas.
Tagad lielais jautājums, kas no šodien pierastiem priekšmetiem nākotnē šķitīs vecmodīgi un laikmetam neatbilstoši?
Nevajadzīgas lietas.
Man pašam nemanot neizmantoju viscaur labus digitālos fotoaparātus. Par filmu aparātiem pat nepieminu. Tie netiek izmantoti ar vārdu salikumu- pavisam nemaz.
Ziniet iztieku ar mobilo telefonu. Foto ir labs un vairāk man nav vajadzības. Lūk divi foto ar telefonu sliktā apgaismojumā.
Nevajadzīgas lietas, DVD un Blu-Ray lasītāji.
Pieaugot pieprasījumam pēc dažādām straumēšanas vietnēm (Netflix, Amazon Prime, Rakuten, HBO u.c.).
No veikalu plauktiem sāk strauji izzust klasiskie DVD un Blu-Ray diski. Mūsdienās filmas daudz izdevīgāk ir noskatīties straumēšanas vietnē. Turklāt tās lieki neaizņem vietu, kā tas nereti notiek ar diskiem.
Plastmasas puķupodi.
Attīstoties ilgtspējas tendencei un pieaugot interesei par zaļo dzīvesveidu. Paredzu, ka eventuāli tiks izskausti videi kaitīgie plastmasas podiņi. To vietā stāsies biodegradējamu materiālu alternatīvas.
Tāpat dārznieku dzīvē noteikti ienāks arī otrreizēji pārstrādātu materiālu podiņi.
Nevajadzīgas lietas, klasiskie modinātāji.
Vēl dažiem mājās ir modernie digitālie modinātāji ar iestrādātu radio funkciju. Tomēr arī šis priekšmets ar laiku ieies vēsturē kā pagātnes relikvija. Mūsdienās modinātāju funkcijas arvien biežāk pilda viedtālruņi vai viedie mājas asistenti.
Tālvadības pultis.
Jau šobrīd lielāko daļu televizoru un pat bērnu rotaļlietu var vadīt ar viedtālruņa vai planšetes palīdzību. Jāpiebilst, ka ar viedtālruni ir iespējams manipulēt arī citas ierīces. Piemēram, mājas viedo asistentu un citas gudrās mājas iekārtas.
Kalendāri.
Lai gan šiem priekšmetiem ir savs šarms un dažkārt vēl daudziem mūsdienīgiem cilvēkiem fizisks kalendārs uz sienas šķiet ērtāk lietojams. Taču arvien vairāk cilvēku sāk izmantot kalendāru aplikāciju viedtālruņos.
Turklāt digitālu kalendāru ir iespējams sinhronizēt ar citām ierīcēm. Piemēram, portatīvo datoru, tādējādi atvieglojot tā lietošanu un veidojot sarakstus un plānus no dažādām ierīcēm.
Nevajadzīgas lietas, plastmasas trauki.
Līdzīgi kā ar plastmasas puķupodiem, arī plastmasas trauku esamība ir apdraudēta. Jau šobrīd vairums cilvēku dod priekšroku stikla uzglabāšanas traukiem. Tie ir higiēniskāki un vizuāli glītāki. Plastmasas trauki ātrāk nolietojas, saskrāpējas un dažkārt arī iekrāsojas un kļūst nepievilcīgi.
Kafijas kapsulas.
Jau drīzumā kafijas pasaulē ir gaidāma revolūcija. Zaļi domājošie jau ilgstoši ir cīnījušies pret mazajām plastmasas kafijas kapsuliņām. Iespējams, ka šīs kapsulas kļūs kompostējamas vai arī tās aizstās parastā maltā kafija.
Plastmasas pudeles.
Jau atkal stāsts par plastmasu. Vēl pirms 60 gadiem plastmasa tika uzskatīts par nākotnes materiālu. Globālā sasilšana un piesārņojums maina cilvēku domāšanu.
Jau tagad vairums mājsaimniecību cenšas mazāk izmantot plastmasas pudeles. Paredzams un gaidāms, ka itin drīz atteiksies no tām pavisam.
Nevajadzīgas lietas, miskastes maisi un miskastes.
Vairs nav ilgi jāgaida, kad atkritumu šķirošana kļūs par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu ne tikai attīstītajās rietumvalstīs, bet arī Liepājā. Domājams, ka jau tuvākajā nākotnē cilvēki būs vēl cītīgāki šķirotāji un izvairīsies no atkritumu izmešanas vienā kopīgā maisā.
Ja godīgi, šur tur Liepājā to jau dara. Redzu pie mājām atstātus maisus ar stikla taru, kā arī dzeltenos pārtikas atkritumu konteinerus
Jā, par telefoniem.
Man drīz būs kolekcijai cienīga atvilktne ar mobilajiem draugiem. Protams, šeit nav visi, tikai tie, kas gadījās pa rokai. Varbūt tāpēc, ka visi ir darba kārtībā. Varbūt tāpēc, ka īpaši viņus nekrāju.
Paradokss, nāk jauni modeļi un iekšējais velniņš saka, VAJAG!
Labu Dienu!