Bargs sals. Kad termometra stabiņš strauji noslīd līdz -20 vai pat -30 grādu atzīmei, gaiss kļūst sauss un dzēlīgs, bet aukstums nemanāmi piekļūst pat caur ierasto ziemas apģērbu.

Šādos laikapstākļos mūsu organisms patērē milzīgu enerģijas daudzumu, lai uzturētu nemainīgu ķermeņa temperatūru. Rezultātā imunitāte pavājinās, un risks iedzīvoties pamatīgā saaukstēšanās slimībā vai gūt apsaldējumus pieaug eksponenciāli.

Tomēr, ievērojot pareizu “izdzīvošanas stratēģiju”, ziema var palikt tikai skaists skats aiz loga, nevis iemesls gultas režīmam. Eksperti uzsver, ka sagatavošanās ļoti lielam salam nav tikai biezāka mēteļa uzvilkšana, tā ir kompleksa pieeja, kas ietver zināšanas par apģērbu, uzturu un pirmo palīdzību.

Bargs sals un daudzslāņains apģērbs jeb “sīpola princips”

Galvenais un pats svarīgākais noteikums ziemā ir ģērbšanās kārtās. Tas nav tikai vecmāmiņu padoms; tā ir fizika. Gaiss, kas atrodas starp apģērba slāņiem, kalpo kā labākais izolators, neļaujot ķermeņa siltumam aizplūst apkārtējā vidē.

1. Pirmais slānis (mitruma novadīšana): Izvēlieties kvalitatīvu termoveļu. Tās uzdevums ir novadīt mitrumu (sviedrus) prom no ādas. Ja āda kļūs mitra, jūs nosalsiet acumirklī, jo ūdens vada siltumu 25 reizes ātrāk nekā gaiss.

2. Vidējais slānis (siltuma saglabāšana): Šeit lieliski noder vilnas džemperi vai flīsa jakas. Vilna ir dabisks materiāls, kas silda pat tad, ja kļūst nedaudz mitra.

3. Ārējais slānis (aizsardzība): Jūsu virsjakai vai mētelim jābūt vēju necaurlaidīgam un vēlams mitruma izturīgam. Pat ja nav nokrišņu, vējš var padarīt -10 grādus sajūtu līmenī līdzvērtīgus -25 grādiem.

Neaizmirstiet par ekstremitātēm!

Rokas, kājas un galva ir zonas, caur kurām ķermenis visstraujāk zaudē siltumu. Cepurei ir jānosedz ausis, šallei jāsargā kakls, bet cimdiem labāk izvēlēties dūraiņus, nevis pirkstaiņus jo pirksti, atrodoties kopā, silda viens otru.

Bargs sals un ādas aizsardzība pret sauso gaisu un vēju.

Salā un vējā āda kļūst neaizsargāta. Dabiskais aizsargslānis noārdās, izraisot mikroplaisas, apsārtumu un nepatīkamu vilkšanas sajūtu.

• Aizsargkrēmi: Lietojiet barojošus, “treknus” krēmus, kuru sastāvā nav ūdens (vai tā daudzums ir minimāls). Svarīgi krēmu uzklāt vismaz 20–30 minūtes pirms iziešanas no mājām, lai tas paspētu pilnībā uzsūkties un izveidot aizsargplēvīti.

• Lūpu kopšana: Lūpām nav tauku dziedzeru, tāpēc tās sprēgā pirmās. Higiēniskā lūpu krāsa ar bišu vasku vai dabīgajām eļļām ir obligāts ziemas aksesuārs ikvienam.

• Nekādas mitrināšanas pirms iziešanas: Mitrinošie krēmi, kas satur daudz ūdens, salā var burtiski sasalt uz jūsu sejas, nodarot vairāk ļaunuma nekā labuma.

Bargs sals un enerģija no iekšienes.

Ko ēst un dzert.

Lai ražotu siltumu, ķermenim ir vajadzīga “degviela”. Ziemā nav īstais laiks stingrām diētām ar zemu kaloriju saturu.

• Sātīgas maltītes: Iekļaujiet uzturā olbaltumvielām un veselīgajiem taukiem bagātus produktus (gaļu, zivis, riekstus, eļļas). Tauki nodrošina ilgstošu enerģiju, kas nepieciešama termoregulācijai.

• Silti dzērieni: Tēja ar ingveru, citronu vai medu ir klasika, kas ne tikai silda, bet arī stiprina imunitāti. Tomēr izvairieties no pārmērīga kafijas daudzuma, jo kofeīns var sašaurināt asinsvadus.

• Mīts par alkoholu: Daudzi kļūdaini domā, ka alkohols palīdz sasildīties. Patiesībā alkohols paplašina ādas asinsvadus, radot mānīgu siltuma sajūtu, kamēr ķermeņa iekšējā temperatūra strauji krītas. Tas ir bīstami, jo cilvēks var nepamanīt pirmās apsaldējuma pazīmes.

Kā atpazīt un rīkoties apsaldējumu gadījumā.

Apsaldējumi un hipotermija (ķermeņa atdzišana) var sākties nemanāmi. Sākotnēji cilvēks jūt spēcīgu drebuli, tā ir organisma aizsargreakcija, mēģinot ar muskuļu saraušanos radīt siltumu.

Apsaldējuma stadijas:

1. Viegla pakāpe: Āda kļūst bāla, parādās dedzināšana, durstīšana vai nejutīgums. Pēc sasildīšanas āda kļūst sarkana un var nedaudz pietūkt.
2. Smaga pakāpe: Āda kļūst zilgana vai pat pelēcīga, zaudē jutību. Var parādīties pūšļi ar caurspīdīgu vai asiņainu saturu. Šādā situācijā nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Ko darīt un ko nekādā gadījumā nedarīt?

• NĒ: Neberzējiet apsaldēto vietu ar sniegu vai rokām jo mikroskopiskie ledus kristāliņi var traumēt ādu.
• NĒ: Nekarsējiet apsaldēto vietu pie radiatora, fēna vai ar karstu ūdeni. Nejūtīga āda var tikt apdedzināta, pašam to nemanot.
• JĀ: Dodieties iekšā siltās telpās un nomainiet mitrās drēbes pret sausām.
• JĀ: Sildiet apsaldēto vietu pakāpeniski, izmantojot savu elpu vai liekot pie silta (ne karsta) ķermeņa. Var izmantot siltas vannas, kuru temperatūra nepārsniedz 37–40 grādus.
• JĀ: Iedzeriet siltu, saldu dzērienu, lai atjaunotu enerģijas rezerves.

Praktiski padomi ikdienai.

• Kustība ir dzīvība: Ja gaidāt autobusu, nestāviet uz vietas. Kustiniet kāju pirkstus, apļojiet rokas, veiciet vieglus izklupienus. Tas uzlabos asinsriti un neļaus aukstumam “iekosties”.

• Elpojiet caur degunu: Deguna dobums darbojas kā dabīgs gaisa sildītājs un filtrs. Elpojot caur muti, aukstais gaiss nonāk tieši plaušās, kas var izraisīt bronhītu vai kakla iekaisumu.

• Plānojiet maršrutu: Ja jādodas tālākā ceļā, pārliecinieties, ka pa ceļam ir vietas, kur vajadzības gadījumā varat ieiet sasildīties (veikali, kafejnīcas).

Ziema un liels sals nav ienaidnieks, ja pret to izturas ar cieņu un izpratni. Ievērojot šos vienkāršos, bet efektīvos soļus, jūs ne tikai izvairīsieties no slimībām, bet arī spēsiet izbaudīt ziemas burvību bez raizēm par savu veselību.

Lai organisms spētu efektīvi cīnīties ar aukstumu un vīrusiem, imunitātei ir nepieciešams papildu atbalsts. Šeit būs saraksts ar jaudīgākajiem produktiem, kurus vērts iekļaut ēdienkartē tieši tagad:

Produkti imunitātes stiprināšanai ziemas mēnešos.

Ziemā mūsu “iekšējā laboratorija” strādā ar dubultu slodzi, tāpēc uzturam jābūt ne tikai sātīgam, bet arī bagātam ar vitamīniem un minerālvielām.

1. Ingvers un kurkuma, dabiskie sildītāji. Šīs saknes ir neaizvietojamas cīņā ar iekaisumiem.

• Ingvers uzlabo asinsriti, radot tūlītēju siltuma sajūtu, un tam piemīt spēcīgas pretvīrusu īpašības.
• Kurkuma satur kurkumīnu, kas aktivizē imūnsistēmas šūnas.

Padoms: Pagatavojiet “zelta pienu” vai pievienojiet rīvētu ingveru rīta tējai kopā ar šķipsniņu melno piparu (tie palīdz kurkumīnam uzsūkties).

2. Skābēti kāposti un fermentēti produkti.

Lielākā daļa mūsu imunitātes (aptuveni 70–80%) atrodas zarnu traktā.

• Skābēti kāposti ir izcils C vitamīna avots un satur dabiskās probiotikas (labās baktērijas), kas palīdz uzturēt veselu zarnu mikrofloru.
• Ziemā tie ir vērtīgāki par “plastmasas” tomātiem vai gurķiem no tālām zemēm.

3. Ķiploki un sīpoli, dabiskās antibiotikas.

Tie satur alicīnu– vielu, kas palīdz organismam cīnīties ar infekcijām un baktērijām.

• Lai gūtu maksimālu efektu, ķiploku vēlams lietot uzturā svaigā veidā.
• Ja uztraucaties par smaržu, pievienojiet tos vakariņām vai lietojiet kopā ar pētersīļiem, kas neitralizē aromātu.

4. Trekna zivs un D vitamīns.

Tā kā ziemā saules gaismas ir maz, gandrīz ikvienam ziemeļu reģiona iedzīvotājam trūkst D vitamīna.

• Lasis, skumbrija un siļķe satur Omega-3 taukskābes, kas mazina iekaisuma procesus un stiprina šūnu membrānas.
• Tomēr bargā ziemā speciālisti bieži iesaka papildus lietot D vitamīnu pilienu vai kapsulu veidā (pēc konsultācijas ar ārstu).

5. Medus un bišu produkti.

Medus ir dabisks enerģijas avots un antiseptiķis.

• Bišu maize un propoliss ir īsti imunitātes “lādiņi”, kas satur gandrīz visus cilvēka organismam nepieciešamos mikroelementus.
• Svarīgi: Nepievienojiet medu verdošā ūdenī (virs 60°C), jo tad tas zaudē savas ārstnieciskās īpašības un kļūst vienkārši par saldinātāju.

6. Sakņu dārzeņi (bietes, burkāni, rutki).

Latvijas tradicionālie dārzeņi ir pilni ar šķiedrvielām un antioksidantiem.

• Melnā rutka sula ar medu ir sena un pārbaudīta metode pret klepu un elpceļu stiprināšanai.
• Bietes palīdz attīrīt asinis un uzlabo izturību pret fizisku slodzi (arī pret aukstumu).

Ieteikums dienas sākumam.

Sāciet rītu ar glāzi silta ūdens, kam pievienota citrona sula un nedaudz rīvēta ingvera. Tas “pamodinās” gremošanas sistēmu un sagatavos organismu dienas gaitām aukstumā.

Labu Dienu!