Matu izkrišana. Sāksim ar dažādu mītu kliedēšanu un noskaidrosim patiesos iemeslus. Piekritīsi, ka daudziem cilvēkiem matu izkrišana ir kas vairāk par kosmētisku defektu, tas ir nopietns kompleksu un nedrošības avots.
Reizēm, ieskatoties spogulī, šķiet, ka pretim raugās svešinieks. Šī nedrošība liek meklēt risinājumus, sākot no cepuru un beisbola cepurīšu valkāšanas pat iekštelpās, līdz pat dārgu procedūru un līdzekļu izmēģināšanai.
Sabiedrībā valda uzskats, ka galvenie matu izkrišanas cēloņi meklējami gēnos un pārmērīgā stresā. Tomēr digitālajā laikmetā, kur informācija izplatās zibens ātrumā, ir radušies jauni mīti.
Viens no tiem, kas pēdējos gados kļuvis īpaši populārs, apgalvo, ka pie plikpaurības var novest arī tik ikdienišķa lieta kā austiņu nēsāšana. Tomēr, cik daudz patiesības slēpjas šajā apgalvojumā?
Vai tiešām, baudot iemīļoto mūziku, mēs riskējam ar savu matu rotu? Iedziļināsimies šajā jautājumā, lai atdalītu faktus no fikcijas.
Matu izkrišana, galvenie “vaininieki”.
Kur patiesība, kas veicina matu izkrišanu?
Pirms ķeramies klāt austiņu lomai, ir būtiski saprast, kādi ir zinātniski pierādītie un izplatītākie matu izkrišanas iemesli. Vairumā gadījumu austiņas nav ne pirmā, ne pat desmitā lieta, uz ko vajadzētu norādīt ar pirkstu.
1. Ģenētika un hormoni.
Šis ir visizplatītākais matu izkrišanas veids gan vīriešiem, gan sievietēm, bieži saukts par vīriešu vai sieviešu tipa plikpaurību. Tā pamatā ir ģenētiska nosliece un hormonu, īpaši dihidrotestosterona (DHT), ietekme.
DHT ir testosterona atvasinājums, kas saistās ar matu folikuliem un laika gaitā liek tiem sarukt. Folikuli kļūst mazāki, ražo arvien plānākus un īsākus matus, līdz beidzot matu augšana šajā vietā apstājas pavisam.
Šis process ir pakāpenisks un parasti seko noteiktam rakstam – vīriešiem atkāpjas matu līnija deniņos un galvvidū, bet sievietēm mati kļūst plānāki visā galvas virspusē.
2. Stresss un tā sekas.
Intensīvs fizisks vai emocionāls stress, piemēram, nopietna slimība, operācija, tuvinieka zaudējums vai pat pēkšņas diētas izmaiņas, var “šokēt” organismu un izraisīt stāvokli, ko sauc par telogēno effluvium.
Matam ir trīs augšanas fāzes: anagēnā (aktīvā augšana), katagēnā (pāreja) un telogēnā (atpūta). Parasti aptuveni 85-90% matu atrodas augšanas fāzē.
Spēcīga stresa ietekmē liels skaits matu priekšlaicīgi pāriet atpūtas fāzē un pēc dažiem mēnešiem vienlaicīgi izkrīt. Labā ziņa ir tā, ka šis matu izkrišanas veids parasti ir īslaicīgs un, novēršot stresa cēloni, matu augšana atjaunojas.
3. Citi nozīmīgi faktori.
• Uzturvielu trūkums: Dzelzs, cinka, biotīna, olbaltumvielu un citu svarīgu vitamīnu un minerālvielu deficīts var būtiski ietekmēt matu veselību un izraisīt to pastiprinātu izkrišanu.
• Medicīniski stāvokļi: Autoimūnas slimības (piemēram, alopecia areata, kas izraisa perēkļveida matu izkrišanu), vairogdziedzera problēmas un galvas ādas infekcijas var būt tiešs matu zuduma cēlonis.
• Medikamenti: Dažu medikamentu, tostarp ķīmijterapijas zāļu, asinsspiedienu regulējošu līdzekļu un antidepresantu, blakusparādība var būt matu izkrišana.
Trakcijas alopēcija.
Kad mehānisks spiediens kļūst par problēmu.
Šeit mēs nonākam pie teorētiskā pamatojuma, kāpēc cilvēki vispār sāka uztraukties par austiņām. Pastāv matu izkrišanas veids, ko sauc par trakcijas (jeb vilkmes) alopēciju.
To izraisa ilgstoša, pastāvīga mehāniska iedarbība, vilkšana vai spiediens uz matu folikuliem.
Klasiski piemēri, kas izraisa šo stāvokli, ir:
• Ļoti cieši savilktas zirgastes vai copes.
• Stingri sapītas afrikāņu bizītes.
• Pieaudzētie mati, kas rada pastāvīgu smagumu un vilkmi.
• Pārmērīgi cieši matu rullīši, kas tiek atstāti uz nakti.
Šāda konstanta spriedze bojā matu saknes, izraisa iekaisumu ap folikulu un laika gaitā var novest pie neatgriezeniska matu zuduma, jo folikuli tiek neatgriezeniski bojāti un rētojas.
Vai austiņas var izraisīt trakcijas alopēciju?
Teorētiski jā, bet praktiski tam būtu jānotiek ļoti ekstrēmos apstākļos. Iedomājieties scenāriju, kurā cilvēks dienu un nakti, bez pārtraukuma, nēsātu ļoti smagas, cieši pieguļošas austiņas ar metāla stīpu, kas burtiski iespiestos galvas ādā kā viduslaiku bruņucepure.
Tikai šādā gadījumā ilgtermiņā varētu rasties pietiekams spiediens, lai bojātu matu folikulus vienā noteiktā galvas daļā. Ikdienas lietotājam, kurš nēsā parastas, pat masīvas austiņas dažas stundas dienā, šāds risks ir praktiski nulle.
Austiņu loma, vai tās ir pilnīgi nekaitīgas?
Lai gan austiņas nav tiešs plikpaurības cēlonis, ir daži blakusfaktori, kurus vērts pieminēt un kas var netieši ietekmēt matu un galvas ādas veselību.
• Tiešais spiediens un berze: Pat ja spiediens nav pietiekams, lai izraisītu trakcijas alopēciju, pastāvīga berze gar austiņu stīpu var mehāniski bojāt matu stiebrus, padarot tos trauslākus un veicinot lūšanu. Svarīgi ir atšķirt matu lūšanu no matu izkrišanas.
Lūšana notiek, kad mats nolūzt kaut kur tā garumā, bet sakne paliek galvas ādā. Savukārt izkrišana nozīmē mata zaudēšanu ar visu sakni. Austiņas var veicināt lūšanu, bet ne izkrišanu.
• Siltums un mitrums: Lielas, ausis nosedzošas austiņas ierobežo gaisa piekļuvi galvas ādai zem stīpas un ap ausīm. Tas rada siltu un mitru vidi, ideālu vietu baktēriju un sēnīšu attīstībai.
Ja cilvēkam jau ir nosliece uz tādām problēmām kā seborejiskais dermatīts vai blaugznas, austiņu radītais “siltumnīcas efekts” var saasināt šos stāvokļus, izraisot galvas ādas niezi, iekaisumu un pastiprinātu ādas lobīšanos, kas netieši var pasliktināt matu stāvokli.
Kā lietot austiņas, nekaitējot matiem, praktiski ieteikumi.
Lai kliedētu jebkādas atlikušās šaubas un nodrošinātu, ka jūsu mūzikas baudīšanas paradumi nekādā veidā nekaitē matiem, ir vērts ievērot dažus vienkāršus principus:
1. Izvēlieties pareizo modeli: Ja pavadāt ar austiņām daudz laika, investējiet vieglā un ergonomiskā modelī. Meklējiet austiņas ar platu, mīksti polsterētu galvas stīpu, kas vienmērīgi sadala svaru un nerada spiedienu vienā punktā.
2. Pielāgojiet un mainiet pozīciju: Pārliecinieties, ka austiņas nav noregulētas pārāk cieši. Tām ir stabili jāturas uz galvas, bet tās nedrīkst spiest. Laiku pa laikam nedaudz pamainiet stīpas novietojumu – pabīdiet to nedaudz uz priekšu vai atpakaļ, lai spiediens nekoncentrētos vienā un tajā pašā vietā visas dienas garumā.
3. Ievērojiet higiēnu: Tas ir svarīgi ne tik daudz matiem, cik galvas ādai. Regulāri tīriet austiņu spilventiņus (ambušūras) un pašu stīpu ar piemērotu līdzekli, lai noņemtu sviedrus, ādas šūnas un baktērijas. Tāpat arī tīra galvas āda un mati ir labākais pamats veselīgai augšanai.
4. Dodiet matiem “atpūtu”: Centieties ik pēc stundas vai divām noņemt austiņas vismaz uz 5-10 minūtēm. Tas ļaus galvas ādai “elpot”, normalizēs asinsriti un novērsīs mitruma uzkrāšanos. Šādi pārtraukumi nāks par labu ne tikai jūsu matiem, bet arī dzirdei.
Matu izkrišana, secinājumi.
Rezumējot, apgalvojums, ka austiņu nēsāšana izraisa plikpaurību, ir mīts. Ikdienišķa, pat ilgstoša austiņu lietošana nerada tādu mehānisko spiedienu, kas spētu izraisīt matu izkrišanu no saknēm.
Galvenie un patiesie matu zuduma cēloņi gandrīz vienmēr ir meklējami dziļāk – mūsu ģenētikā, hormonu līdzsvarā, veselības stāvoklī un emocionālajā labsajūtā.
Bīstamība varētu pastāvēt tikai teorētiskos, ekstrēmos apstākļos ar ilgstošu un spēcīgu spiedienu, un pat tad biežāk runa būtu par pagaidu problēmu.
Tāpēc jūs varat droši ieslēgt savu iemīļoto dziesmu sarakstu un neuztraukties. Jūsu matu nākotni daudz lielākā mērā nosaka jūsu DNS, nevis jūsu austiņu modelis. Galvenais ir pievērst uzmanību komfortam, higiēnai un veselīgam saprātam.
Labu Dienu un Labu Mūziku!
