Singularitāte un protons. Viens no otra šie svešādie jēdzieni it kā ir tālu un tieši nav savienojumi. Tomēr, ja iedziļinās mūsu saprašanā par zinātnes attīstību un nenovēršamo tehnisko risinājumu progresu, tad vis nostāsies savā vietā.
Nav noslēpums, ka mūsu mīļā “Google“, kādā no savām apakšnodaļām, cieši nodarbojas ar mākslīgā intelekta pilnveidošanu. Tam ir savs pamats, jo zinātnieki ir paredzējuši, ka singularitāte ir jāpieņem un tā nav novēršama.
Singularitāte, kas tā būtu?
Noskaidrosim singularitātes jēdziena būtību. Ir sastopams kosmisks skaidrojums, ka singularitāte veidojas melnā cauruma centrā, kā arī visuma beigās vai sākumā.
Tātad, astronomijā – milzīga masa, sakoncentrēta vienā punktā. Domāju, ka astronomiem tas ir saistoši.
Tomēr, neesmu astronoms un tāpēc mani vairāk interesē tehnoloģiskā singularitāte. Dažos vārdos, tas ir hipotētisks notikums, pēc kura vispasaules tehnoloģijas attīstību būs praktiski neiespējami prognozēt.
Singularitāte un kāpēc to nevarēs prognozēt?
Tāpēc, ka jauni atklājumi notiks tik ātri, ka vienkārši vairs nebūs iespējams paredzēt, kas tiks atklāts pat nākamajās minūtēs.
Tā nav fantastika, jo pēdējos gadu simtos viss ir attīstījies ar pieaugošu ātrumu.
- No paleolīta līdz neolītam ekonomika dubultojās 200000 gadu laikā!
- Zemkopības attīstības laikā dubultojās ik 900 gados!
- Pēc rūpniecības revolūcijas ekonomikas jauda dubultojas ik 15 gados
Pirmais, kas pamanīja zinātnes attīstības ģeometrisko progresiju, bija F. Engelss. Man par to bija divējādi secinājumi, jo šo personību saistu ar marksisma ideoloģiju. Taču fakti ir tādi, ka jau 19.gadsimta vidū tika izteikts paredzējums : „Zinātne attīstās eksponenciāli.” (izaugsmes temps aizvien palielinās)
Zinātnieki to apstiprināja 1980.–1990. gados, jo tika konstatēts, ka zinātniski – tehniskais progress attīstās ģeometriskā progresijā. No tā izriet secinājums, ka singularitāte ir neizbēgama.
Singularitāte un tavi gadžeti.
Vai neesi ievērojis, ka datortehnika, tavs mobilais telefons , televizors ātri noveco. Neesi vēl apguvis jaunākā gadžeta jaukumus, kā izstrādājuma ražotājs jau reklamē nākošās paaudzes brīnumu.
Tā tas notiek visās tehnoloģiju jomās.
Viens no firmas “Intel” dibinātājiem Gordons Mūrs (Moor) paredzēja, ka ik pēc 18 mēnešiem procesoru jauda dubultosies. To viņš paredzēja vēl astoņdesmitajos gados. Deviņdesmitajos gados katra jauna procesoru paaudze palielinājās ar tūkstoš tranzistoriem, bet tagad procesoru kapacitāte palielinās jau ar miljardiem tranzistoru.
Rodas loģisks jautājums, kas notiks kad tiks uzkonstruēts dators ar cilvēka intelekta jaudu? Aizmetņi jau ir! Kā zinām tas ir MI pētnieciskās laboratorijas “OpenAI” izstrādātais čatbots “ChatGPT”.
Sāksies ķēdes reakcija!
Kompjūtersistēma ar cilvēka intelekta iespējām sāks ātrāk izstrādāt tehniskos jauninājumus pārspējot cilvēka iespējas.
Praktiski tiks būvēta vēl spēcīgāka ar intelektu apveltīta kompjūtertehnika, savukārt nākošā kompjūtertehnika būvēs nākošo super datoru un tā tas turpināsies līdz bezgalībai līdz tiks sasniegts fizisko iespēju beigu punkts.
Beigu punkts.
Tas viss notiks ar neiedomājamu ātrumu un šo punktu tad arī varam saukt par tehnisko singularitāti. Pēc zinātnieku domām tas notiks 2030 – 2035 gadā. Iespējams, ka nebūs nekādu šķēršļu cilvēces saplūšanai ar virtuālo realitāti.
Cilvēks pēc nāves, teorētiski, varēs turpināt dzīvi virtuālajā vidē, jo tiek paredzēts, ka būs iespējams cilvēka smadzeņu informāciju digitalizēt. Cilvēks vienmēr ir tiecies uz attīstību. Paliek jautājums vai singularitāti izstumt, novērst vai izmantot?
Protons un zinātnes singularitāte.
Zinātnes attīstība ir cieši saistīta ar visiem tehnoloģiskajiem attīstības procesiem. Tāpēc pieskaršos zinātnes jaunajām atzīņām par protonu un gluoniem. Iesākumam nenoturējos lai neparunātu par visuma būtību. Tas taču interesanti, vismaz man šie jautājumi fascinē ne pa jokam.
Sākšu ar pamatiem!
Protons kopā ar neitronu un elektronu ir viena no stabilajām daļiņām, kas veido parasto vielu mūsu Visumā. Vēl nesen tika uzskatīts , ka zinātne ir izveidojusi stabilu izpratni par protona uzbūvi.
Tomēr, protons izrādījās ne tik vienkāršs.
Jauni eksperimenti ir parādījuši , ka šīs elementārdaļiņas īpašībās ir zinātnei neizskaidrojama anomālija, kas mūsu izpratnē liek apšaubīt Visuma pamatu uzticamību.
Pašreizējā teorija saka, ka protonu veido subatomiskās daļiņas, piemēram, kvarki un gluoni. Spēcīgās mijiedarbības dēļ kvarku bars ir tik spēcīga struktūra, ka to var iznīcināt tikai ar ļoti, ļoti lielu enerģiju palīdzību.
Vēl salīdzinoši nesen teorija un eksperimenti parādīja, ka elektronu-fotonu iedarbības līkne uz protoniem ir nepārtraukti gluda.
Palielinoties staru kūļa enerģijai, protons polarizējas (iegūst lādiņu) un pēc noteiktas jaudas sadalās kvarkos. Eksperimentu sērijā CEBAF akseleratorā Džefersona Nacionālās paātrinātāja laboratorijā (JLab).
Izrādījās, ka noteiktā posmā grafikā parādās smaile, it kā protons sāk pretoties triecienam. Pēc tālākas protonu apstarošanas jaudas palielināšanas grafiks atkal atgriežas normālā stāvoklī, un protonu polarizācija turpina pieaugt.
Protons mulsina, jo zinātnieki nevar izskaidrot.
Pagaidām nav saprašanas, kas izraisīja atklāto anomāliju. Pastāv aizdomas, ka spēcīgajai mijiedarbībai protonā, kas tiek uzskatīta par bezmasas daļiņas gluona nesējiem, ir noteiktas īpašības, kuras Zemes zinātne vēl neapzinās.
Šo īpašību atklāšana ir ārkārtīgi svarīga, lai izprastu absolūti visus procesus, kas notiek mūsu Visumā. Maz ko zināt par to pamatu īpašībām, uz kuriem būvēta mūsu kopējā māja, ir vismaz tuvredzīgi, ja ne bīstami.
Fiziķi izsakās, ka nākamais solis ir turpināt noskaidrot šīs anomālijas detaļas un veikt precīzus zondējumus, lai pārbaudītu citus novirzes punktus un sniegtu vairāk informācijas par anomālijas avotu.
Protons un spēcīgā mijiedarbība- gluoni.
Pētnieki jau ilgu laiku ir interesējušies par spēcīgo mijiedarbību, kas ir viens no četriem pamata mijiedarbības veidiem dabā.
Spēcīgā mijiedarbība ir atbildīga par kodolu saistīšanu atomos un gluonu nesējiem, kas pārnēsā šo mijiedarbību. Gluoni tiek uzskatīti par bezmasas daļiņām, kas pārnēsā spēcīgo mijiedarbību starp kvarkiem.
Gluonu īpašības.
Lai gan gluoni ir labi izpētīti, pastāv aizdomas, ka tiem var būt īpašības, kuras vēl nav pilnībā apzinātas. Zinātnieki turpina veikt pētījumus, lai noskaidrotu gluonu raksturīgās īpašības, kas varētu palīdzēt izprast spēcīgās mijiedarbības dziļāku būtību.
Spēcīgās mijiedarbības nozīme visumā.
Atklājot gluonu īpašības, mēs varētu iegūt svarīgu informāciju par spēcīgo mijiedarbību un tās ietekmi uz visumu kopumā. Spēcīgā mijiedarbība ir atbildīga par kodolu saistīšanu atomos, un gluoni ir tās pamata daļiņas.
Tādēļ gluonu īpašību atklāšana varētu palīdzēt mums labāk saprast, kā notiek kodolu saistīšana un kāpēc atomi un to kodoli ir tik stabili.
Tāpat gluoni un spēcīgā mijiedarbība ir svarīgi arī kosmoloģijā. Spēcīgā mijiedarbība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka visuma attīstību un struktūru. Tādēļ gluonu īpašību atklāšana varētu sniegt mums jaunu informāciju par visuma izcelsmi un attīstību kopumā.
Pētniecības nozīme.
Pētniecība gluonu īpašību jomā ir ārkārtīgi svarīga, jo tā var dot mums ieskatu ne tikai spēcīgā mijiedarbībā, bet arī visumā kopumā. Ja gluonu īpašības tiks atklātas, mēs varēsim labāk izprast un modelēt dažādus fizikālos procesus, kas notiek mūsu visumā.
Tas varētu sniegt mums arī iespēju izstrādāt jaunas tehnoloģijas un pielietojumus, pamatojoties uz gluonu īpašībām un spēcīgo mijiedarbību.
Piemēram, ja mēs labāk sapratīsim gluonu nesētās spēcīgās mijiedarbības būtību, tas varētu palīdzēt mums attīstīt efektīvākus kodolreaktorus vai jaunus materiālus, kas balstās uz spēcīgo mijiedarbību.
Noslēgums.
Spēcīgā mijiedarbība un gluoni ir interesanta un svarīga tēma zinātnei. Gluonu īpašību atklāšana varētu sniegt mums jaunu informāciju par spēcīgo mijiedarbību un tās nozīmi visumā.
Tas varētu palīdzēt mums izprast un modelēt dažādus fizikālos procesus, kā arī attīstīt jaunas tehnoloģijas un pielietojumus.
Tādēļ gluonu īpašību pētniecība ir ārkārtīgi svarīga, un turpmākie pētījumi šajā jomā var sniegt mums jaunas atziņas par mūsu visuma būtību.
Tā lūk, klasisks piemērs singularitātes esamībai zinātnē un protams tehnoloģiju tālākajā attīstībā. Nebrīnīšos, ka visus šos jautājumus atrisinās mākslīgais intelekts.
Labu Dienu!