Kāpēc mirstam. Katru gadu pasaulē mirst 59 miljoni cilvēku. Tas nozīmē, ka katru dienu pasaule atvadās no 163 tūkstošiem vīriešu un sieviešu. Tie ir biedējoši skaitļi, bet tāda ir dzīve.
Domāju zini, ka daudzi miljoni cilvēku iet bojā negadījumos un vēl vairāk slimību dēļ. Daudzus gadus koronārā sirds slimība bija viens no galvenajiem nāves cēloņiem. Nesen zinātnieki pētīja mirstības datus un atklāja, ka sirds problēmas vairs nav galvenais faktors, kas saīsina cilvēku dzīves ilgumu.
Kāpēc mirstam, negaidīts fakts.
Visbiežāk cilvēki ātrāk mirst no slimībām, kas saistītas ar nervu sistēmas problēmām. Neiroloģiskie stāvokļi ir tie, kas visvairāk saīsina cilvēku mūžu. Problēmas, kas saistītas ar nervu sistēmu, izraisa dzīves ilguma samazināšanos biežāk nekā problēmas sirds un asinsvadu darbībā.
Liela datu apjoma analīze atklāja, ka demence, epilepsija un citi neiroloģiski stāvokļi skāra 3,4 miljardus cilvēku . Tas ir milzīgs skaitlis, jo mēs runājam par 43% pasaules iedzīvotāju.
Kāpēc mirstam, kā izvairīties?
Noskaidrosim secīgas dzīves darbības lai izvairītos no nervu sistēmas priekšlaicīgas sabrukšanas? Precizēsim, ja vēl nav skaidrs, ka nervu sistēmas problēmas ir kļuvušas par vienu no galvenajiem faktoriem, kas saīsina cilvēku dzīves ilgumu.
Lai izvairītos no nervu sistēmas priekšlaicīgu sabrukšanas, došu dažus padomus, kas var palīdzēt saglabāt veselīgu un spēcīgu nervu sistēmu.
Kā var līdzēt, uzturs?
Uzturs spēlē lielu lomu nervu sistēmas veselībā. Lai uzturētu labu nervu sistēmas darbību, ir svarīgi iekļaut uzturā daudz vitamīnu un minerālvielu, kas atbalsta nervu šūnu darbību.
Piemēram, omega-3 taukskābes, kas atrodamas zivīs un riekstos, var palīdzēt uzturēt nervu šūnu membrānas veselīgas.
Turklāt, dārzeņi un augļi, kas satur antioksidantus, var aizsargāt nervu šūnas no oksidatīvā stresa.
Domāju, ka saprati un izslēgsi no savas ēdienkartes desas, kūpinājumus un saldumus. Sīkāk vari palasīt šeit.
Kāpēc mirstam, vai fiziska aktivitāte līdz?
Fiziska aktivitāte ir labvēlīga ne tikai ķermenim, bet arī nervu sistēmai. Regulāra fiziska aktivitāte veicina labu asinsriti un skābekļa plūsmu uz smadzenēm, kas palīdz uzturēt nervu šūnas veselīgas.
Turklāt, fiziskā aktivitāte palīdz samazināt stresu un uzlabo miegu, kas ir svarīgi nervu sistēmas labsajūtai.
Par to pat nav jāstrīdas, tas ir fakts!
Vīrieši, kas vecāki par 50 gadiem, var būt tikpat veseli un aktīvi, kā jaunāki indivīdi, kas valkā bikses. Tas nebūt nav joks, ka pēc piecdesmit viss ir garām. Nē “veči”, dzīve tikai sākas! Par to lasi un veic testu šeit.
Stresa vadīšana.
Stress var būt liels ietekmētājs nervu sistēmas veselībai. Ilgstošs un neregulēts stress var izraisīt nervu šūnu bojājumus un priekšlaicīgu “sabrukumu”. Tāpēc ir svarīgi mācīties vadīt stresu un atrast veidus, kā mazināt to.
Dažas efektīvas metodes stresa mazināšanai ir meditācija, dziļa elpošana, fiziska aktivitāte un laika veltīšana atpūtai un relaksācijai.
Meditācija, ja nezināji, tad tā ir prāta sakārtošana, stresa mazināšana un emocionālo stāvokli uzlabojoša prakse, kas ir guvusi pieaugošu popularitāti visā pasaulē.
Līdzīgi kā vingrošana uzlabo ķermeņa veselību, meditācija ir kļuvusi par neitrālu metodi, kas var palīdzēt katram cilvēkam, neatkarīgi no vecuma vai dzimuma, uzlabot savu emocionālo labsajūta. Sīkāk šeit.
Pareiza miega higiēna.
Miegs ir būtisks nervu sistēmas atjaunošanai un atpūtai. Nepietiekams miegs var izraisīt nogurumu un palielināt nervu sistēmas slodzi.
Lai nodrošinātu labu miegu, ir svarīgi ievērot pareizu miega higiēnu. Tas ietver regulāru gulēšanas grafiku, izvairīšanos no kofeīna un alkohola lietošanas pirms gulētiešanas, un radīšanu mierīgai un komfortablai vides miegam.
Miegs ir pilns ar daudziem noslēpumiem, kas zinātniekiem vēl būtu jāatrisina. Ir vispārpieņemts, ka miega laikā cilvēks atrodas atslābinātā stāvoklī. Ja kas, miegs nepieciešams lai varētu iegūt enerģiju nākamajai dienai. Par to sīkāk šeit.
Smadzeņu darbības stimulēšana.
Svarīgi pie depresijas. Pēc novērojumu datiem, aptuveni 18 procenti pilsoņu cieš no depresijas un trauksmes izjūtām. Aptuveni 80 procenti no viņiem nemeklē medicīnisko palīdzību.
Kā tas izpaužas, apskatīsim deviņus zinātniski pierādītus faktorus, kas var izraisīt depresiju. Par to sīki šeit.
Saprotam no lasītā, ka smadzeņu darbības stimulēšana var palīdzēt uzturēt nervu sistēmu aktīvu un veselīgu. Ir daudz veidu, kā stimulēt smadzeņu darbību, piemēram, lasīšana, mācīšanās jaunu prasmju, risinot mīklas vai spēlējot galda spēles.
Šādas aktivitātes veicina nervu šūnu savienojumu veidošanos un pastiprina smadzeņu darbību.
Kāpēc mirstam, vai sociālā vide ir laba un derēs?
Informācija, to saņemam lielos daudzumos. Pamatojumu par pārmērīgas informācijas bīstamību var atrast jau senajā filozofiskajā traktātā “Ecclesiastes”, kas datēts ar 3. gadsimtu pirms mūsu ēras.
Mediju bulīmijas jēdziens joprojām ir salīdzinoši nezināms, lai gan sociālās slimības pazīmes jau ir aprakstījuši daudzi psihologi. Šo terminu “mediju bulīmija”, noteica pirms četriem gadiem. Kas tas ir lasi šeit.
Lai labotu informatīvo kloāku jāpieņem radikāli mērķi. Skaidrs, ka sociālā dažreiz ir svarīga nervu sistēmas veselībai. Sarunāšanās ar draugiem, ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem var palīdzēt uzturēt labu garastāvokli un samazināt stresu.
Kāpēc mirstam, toksīni.
Daži toksīni, piemēram, alkohols un narkotikas, var būt kaitīgi nervu sistēmai. Alkohols rada atkarību, īpaši, ja tas tiek 
lietots daudz un bieži. Par alkoholu parasti sauc etilspirtu.
Tā ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgiem spirtiem. Etanols ir narkotiskā viela, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu. Par to šeit.
Pravietiski vārdi var skanēt šādi: “Ierobežojot toksīnu izmantošanu, var palīdzēt aizsargāt nervu šūnas no bojājumiem un saglabāt nervu sistēmu veselīgu”.
Kāpēc mirstam, secinājums.
Nervu sistēmas veselība ir svarīga, lai saglabātu labu dzīves kvalitāti un ilgumu. Lai izvairītos no nervu sistēmas priekšlaicīgu sabrukšanu, ir svarīgi rūpēties par savu veselību un ievērot iepriekš minētos ieteikumus.
Veselīgs uzturs, regulāra fiziska aktivitāte, stresa vadīšana, pareiza miega higiēna, smadzeņu darbības stimulēšana, sociālā interakcija un toksīnu izmantošanas ierobežošana. Šie ir veidi, kā uzturēt nervu sistēmu veselīgu un funkcionējošu.
Ievērojot šos pasākumus, var būt iespējami samazināt nervu sistēmas traucējumu risku un veicināt ilglaicīgu veselību un labklājību.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka katra persona ir individuāla un var būt atšķirīgi riska faktori un veselības vajadzības, tāpēc svarīgi ir konsultēties ar medicīnas speciālistu, lai izvēlētos piemērotus preventīvus pasākumus un ārstēšanas plānus.
Labu Dienu!