Sliktas ziņas. Tev došu ceļvedi, mieram nemierīgos laikos. Nebūs nekas jauns, ka mūsdienās šķiet, ka pasaule atrodas uz bezdibeņa malas. Katru dienu mūs pārpludina ziņu virsraksti, kas viens par otru skaļāki un satraucoši.
Šķietami nebeidzamas krīzes, konflikti un traģēdijas liek mums justies bezpalīdzīgiem un pārslogotiem. Ir tik liels kārdinājums aizvērt acis, pagriezt muguru un izlikties, ka nekas nenotiek.
Tomēr tajā pašā laikā mēs apzināmies, cik svarīgi ir būt informētiem, īpaši tad, ja jūtam, ka ignorēt notiekošo nav pareizi. Mēs atrodamies starp vēlmi “man tas jāzina” un vajadzību “man jāizdzīvo”. Vai ir iespējams sekot līdzi pasaules notikumiem, saglabājot veselīgu psihi?
Protams, ka jā!
Sliktas ziņas un to lasīšanas bīstamība.
Kā mūsu smadzenes reaģē uz negatīvo?
Mūsu smadzenes ir veidotas tā, lai vispirms pamanītu briesmas. Tas ir ļoti noderīgi, ja, piemēram, ejam pa mežu un pēkšņi nokrakšķ zars.
Tas palīdz mums ātri reaģēt un pasargāt sevi. Taču, kad mēs vienkārši lasām ziņas un katra otrā ir par katastrofu vai traģēdiju Ukrainā, smadzenes tik un tā ieslēdz trauksmes režīmu.
Tāpēc piecas minūtes, ko pavadām, “pārskatot ziņu lenti”, liek mums justies tā, it kā mēs būtu atgriezušies no kaujas lauka.
Īpaši smagu iespaidu atstāj nefiltrētas fotogrāfijas un video, kas bieži tiek publicēti sociālajos tīklos. Tur viss tiek pasniegts tieši un bez izskaistinājumiem, tur nav redaktoru, cenzūras vai brīdinājumu.
Ja televīzija vēl spēj kaut kā mīkstināt informācijas pasniegšanas veidu, tad internetā mēs redzam visu tā, kā tas ir.
Tas daudziem izraisa ne tikai trauksmi un drūmas domas, bet arī reālus simptomus, kas līdzīgi posttraumatiskajam stresam: slikts miegs, uzmācīgi tēli, emocionāla izdegšana.
Interesanti, ka, neskatoties uz visu to, mēs turpinām lasīt. Vēl jo vairāk, tieši sliktās ziņas biežāk piesaista uzmanību, izraisa vairāk emociju un ātrāk izplatās sociālajos tīklos.
Veidojas apburtais loks: mums ir slikti, bet mēs tik un tā tiecamies pēc negatīvā. Ja neiemācīsimies filtrēt informācijas plūsmu, varam patiešām pazaudēt veselo saprātu. Taču labā ziņa ir tāda, ka izeja pastāv.
Kā pareizi lasīt ziņas un saglabāt mieru.
Ja domājat, ka labākais veids, kā sevi pasargāt, ir vienkārši “atvienoties”, tad diemžēl tas nav risinājums visiem.
Ne visiem ir šāda greznība. Kādam tuvinieki dzīvo bīstamās vietās, kāds jūt morālu atbildību un vēlas būt informēts par visu. Ja kas, tas ir normāli. Galvenais ir iemācīties patērēt ziņas gudri, nevis kā vakara “fast-food”.
Lūk, daži praktiski padomi, kas palīdzēs lasīt ziņas, nekaitējot savai psihei:
Pauzējiet un ieklausieties sevī.
Pirms atverat ziņu vietni vai ielūkojaties sociālo tīklu lentē, vienkārši apstājieties. Ievelciet pāris dziļas elpas, ieklausieties savā ķermenī: vai nedreb rokas, vai nav saspiesti zobi? Tas jau ir signāls, esat tam gatavi vai nē.
Šī īsā pauze ļauj jums apzināties savu emocionālo stāvokli un novērtēt, vai esat pietiekami stiprs, lai uzņemtu potenciāli satraucošu informāciju.
Pārbaudiet savu pašsajūtu.
Ja jau tā esat saspringti, diena ir bijusi smaga vai neesat izgulējušies, varbūt tagad nav labākais laiks iedziļināties traģēdijās. Pajautājiet sev: “Vai es to tiešām izturēšu tieši tagad?” Dažreiz labākā izvēle ir atlikt un atgriezties vēlāk. Mūsu emocionālā noturība mainās, un ir svarīgi to atpazīt un respektēt.
Pajautājiet sev “Kāpēc?”
Pirms ienirstat negatīvo ziņu plūsmā, saprotiet, kāpēc jūs to darāt. Vai vēlaties uzzināt konkrētus faktus? Pārbaudīt, vai tuviniekiem viss ir kārtībā? Vai vienkārši nodarbojaties ar prokrastināciju? Apzināšanās palīdz nenogrimt bezgalīgā ritināšanā.
Šī jautājuma uzdošana palīdz jums noteikt savu mērķi un izvairīties no bezmērķīgas informācijas pārplūdes.
Nezaudējiet kritisko domāšanu.
Lasot vai skatoties ziņas, uzdodiet jautājumus: kurš to uzrakstīja? No kurienes nāk informācija? Vai ir apstiprinājumi? Internets mīl drāmu, bet ne viss, kas izklausās biedējoši, ir patiesība. Informācijas avota uzticamības pārbaude un skeptiska attieksme palīdz jums atšķirt faktus no baumām un maldināšanas.
Sekojiet līdzi savām emocijām.
Ja pēkšņi sajutāt, ka krūtis savelkas, plaukstas svīst vai gribas visu izslēgt un aizbēgt, tas ir svarīgi pamanīt. Jūsu organisms dod signālu: “Pietiek šodienai.” Šīs fiziskās un emocionālās reakcijas ir jūsu ķermeņa veids, kā brīdināt par pārmērīgu slodzi.
Neritiniet uzreiz tālāk.
Esat saņēmuši informāciju, pārdomājiet to. Dodiet sev pāris minūtes padomāt: ko es uzzināju? Kā es jūtos? Vai es vēlos lasīt tālāk? Dažreiz labāk ir ieturēt pauzi, nekā turpināt ar izsmeltiem spēkiem.
Šī apzinātā apstāšanās ļauj jūsu smadzenēm apstrādāt informāciju un novērst tās pārslogotību.
Ziņas var un vajag lasīt, taču tā, lai pēc tam saglabātu veselo saprātu. Nedaudz vairāk uzmanības sev un savām reakcijām palīdzēs jums ne tikai palikt informētiem, bet arī saudzēt nervu šūnas.
Atcerieties, ka rūpes par savu psihi ir tikpat svarīgas kā rūpes par fizisko veselību.
Norūpējušos cilvēku skatupunkts.
Mūsdienu pasaulē, kas ir piepildīta ar nemitīgu informācijas plūsmu un bieži vien satraucošiem notikumiem, rūpes par savu psihisko veselību ir kļuvušas par nepieciešamību, nevis greznību.
Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuri ir dabiski norūpējušies, empātiski un jūt lielu atbildību par apkārt notiekošo. Viņiem nav viegli vienkārši “atslēgties” no ziņām un izlikties, ka nekas nenotiek.
Gluži pretēji, viņi bieži vien jūt morālu pienākumu būt informētiem, jo īpaši, ja tuvinieki atrodas bīstamās vietās vai ir iesaistīti globālos notikumos. Tas rada unikālu izaicinājumu: kā saglabāt veselīgu psihi, vienlaikus paliekot informētam un atbildīgam?
Šajā rakstā aplūkotie padomi un stratēģijas ir īpaši vērtīgi tieši šiem cilvēkiem. Saprotot, kā mūsu smadzenes reaģē uz negatīvu informāciju un kā to apstrādāt apzināti, norūpējušies cilvēki var iemācīties pārvaldīt savu trauksmi un saglabāt mieru pat nemierīgos laikos.
Kāpēc norūpējušies cilvēki ir īpaši neaizsargāti?
Norūpējušies cilvēki bieži vien ir ar augstu empātijas līmeni. Tas nozīmē, ka viņi spēj dziļi iejusties citu cilvēku sāpēs un ciešanās. Lasot par traģēdijām, konfliktiem vai nelaimes gadījumiem, viņi ne tikai uztver faktus, bet arī izjūt citu cilvēku emocijas, it kā tās būtu viņu pašu.
Šī spēja ir skaista un cilvēciska, taču tā padara viņus īpaši neaizsargātus pret negatīvās informācijas pārslodzi.
Viņu smadzenes, kas jau dabiski ir tendētas pamanīt un analizēt briesmas, sāk strādāt paaugstinātā režīmā, tiklīdz parādās draudi. Šis trauksmes režīms var izraisīt pastāvīgu spriedzi, kas, ilgstoši saglabājoties, noved pie emocionālas izdegšanas, slikta miega un pat fiziskiem simptomiem.
Sociālie mediji, ar to nefiltrēto un bieži vien grafisko saturu, vēl vairāk pastiprina šo efektu, radot sajūtu, ka briesmas ir nepārtrauktas un klātesošas.
Vēl viens faktors ir atbildības sajūta. Daudzi norūpējušies cilvēki jūt personisku atbildību par pasaules notikumiem. Viņi uzskata, ka ignorēt problēmas būtu amorāli vai pavirši.
Šī sajūta mudina viņus nepārtraukti meklēt jaunāko informāciju, pat ja tā rada diskomfortu. Rodas apburtais loks: jo vairāk viņi lasa, jo sliktāk jūtas, taču atbildības sajūta neļauj viņiem apstāties.
Stratēģijas, kas palīdz norūpējušiem cilvēkiem
Rakstā piedāvātās stratēģijas ir izstrādātas, lai palīdzētu ikvienam, taču tās ir īpaši noderīgas norūpējušiem cilvēkiem:
Apzināta pauze pirms informācijas patēriņa.
Norūpējušiem cilvēkiem ir īpaši svarīgi iemācīties apstāties un ieklausīties savā ķermenī pirms ziņu lasīšanas. Šī apzinātā pauze ļauj novērtēt savu emocionālo un fizisko stāvokli.
Ja jau jūtaties saspringti, trauksmaini vai noguruši, tas ir skaidrs signāls, ka, iespējams, nav īstais brīdis iedziļināties smagā informācijā. Šī prakse palīdz pārtraukt impulsīvu reakciju uz ziņu plūsmu.
Pašpārbaude un pašaprūpe.
Jautājums “Vai es to tiešām izturēšu tieši tagad?” ir kritiski svarīgs. Norūpējušies cilvēki bieži vien ignorē savas robežas un turpina uzņemt informāciju, pat ja jūt pārslogotību.
Atļauja sev atlikt ziņu lasīšanu vai pat pilnībā no tās atteikties noteiktā brīdī ir pašaprūpes akts. Tas nav bezatbildīgi, bet gan nepieciešami, lai saglabātu spēkus un noturību.
Mērķtiecīga informācijas meklēšana.
Norūpējušies cilvēki mēdz bezmērķīgi ritināt ziņu plūsmas, cerībā atrast atbildes vai vienkārši “būt lietas kursā”. Taču šāda pieeja tikai pastiprina trauksmi. Jautājums “Kāpēc es to lasu?” palīdz definēt konkrētu mērķi.
Vai meklējat konkrētu informāciju par tuviniekiem? Vai cenšaties saprast konkrētu notikumu? Mērķtiecīga informācijas meklēšana ļauj izvairīties no nevajadzīgas pārslodzes.
Kritiskā domāšana un avotu pārbaude.
Norūpējušiem cilvēkiem ir tendence uztvert informāciju personiski un emocionāli. Tas var apgrūtināt kritisku domāšanu. Avotu pārbaude un jautājumu uzdošana par informācijas uzticamību ir būtiska, lai izvairītos no panikas, ko rada nepatiesas vai pārspīlētas ziņas. Tas palīdz atšķirt faktus no viedokļiem un baumām.
Ķermenis dod skaidrus signālus, kad pietiek. Saspringums krūtīs, svīstošas plaukstas, vēlme aizbēgt, šīs ir pazīmes, ka jūsu psihe ir pārslogota.
Norūpējušiem cilvēkiem ir jāiemācās šos signālus atpazīt un respektēt, pārtraucot ziņu patēriņu, kad tie parādās.
Pēc informācijas saņemšanas norūpējušiem cilvēkiem ir nepieciešams laiks, lai to apstrādātu. Pareiza saskaņošana uzreiz dod iespēju smadzenēm sagremot jauno informāciju, novērtēt to un integrēt savā izpratnē. Šīs pauzes palīdz novērst informācijas kumulāciju un emocionālo pārslodzi.
Mani Pārdomātie Secinājumi.
Norūpējušies cilvēki ir pasaules sirdsapziņa, un viņu vēlme būt informētiem ir apsveicama. Taču, lai viņi varētu efektīvi darboties un neiegrimt depresijā vai izdegšanā, ir jāmācās apzināti pārvaldīt informācijas plūsmu.
Tas nozīmē ne tikai selektīvi izvēlēties avotus, bet arī pastāvīgi uzraudzīt savu emocionālo stāvokli un respektēt savas robežas. Rūpes par savu psihi nav egoisms, bet gan nepieciešamība, lai varētu turpināt atbalstīt citus un saglabāt savu veselumu nemierīgajos laikos.
Atcerieties, ka jūs nevarat palīdzēt pasaulei, ja vispirms nepalīdzat sev.
Labu Dienu bez satraukumiem!
